Bertuks: "Varu atļauties nenodarboties ne ar ko citu"

"Mans tētis bija profesionāls biatlonists un vienlaikus arī mans sporta skolotājs Alūksnes sporta skolā. Un tā nu es darīju visu pēc kārtas," skaidro orientierists. "17 gadu vecumā Rīgas orientēšanās čempionātā tīri labi nostartēju, lai gan nebiju tam speciāli gatavojies. Vecāki regulāri brauca uz orientēšanās sacensībām. Es viņiem devos līdz prieka pēc. Sākumā mani tas viss nepaķēra. Bet tad ieguvu otro vietu jauniešu čempionātā, un radās doma, ka varbūt jāmēģina patrenēties, jo tieši tajā laikā sāka veidoties Latvijas izlases."

Kopš 2012. gada janvāra viņš nodarbojas tikai ar orientēšanos. Pirms tam bija labs darbs, bet "nepameta sajūta, ka daru ne to, ko gribētos." Jau no 2005. gada Bertuks pārstāv Somijas orientēšanās klubu "Turun Metsänkävjät", kas nodrošina finansiālu prēmiju un iespēju trenēties, kluba menedžeri visu saplāno un pašam ne par ko nav jādomā. "Ir konkrēta naudas summa visam gadam, ko varu iztērēt pēc saviem ieskatiem. Tā nav liela nauda, dzīvot par to visu gadu nevar. Es varu atļauties nenodarboties ne ar ko citu, pateicoties maniem sponsoriem tepat Latvijā," atklāj sportists.

2012. gadā Bertuks izcīnīja pasaules čempiona titulu vidējā distancē. Worldofo.com lietotāju balsojumā viņš tika atzīts par gada labāko orientieristu pasaulē.

Pilnu materiālu var lasīt laikraksta pirmdienas numurā.

Izmantotie resursi:
Laikraksts "Diena"