Orientierists Bertuks cer karjeru turpināt vēl vismaz trīs gadus

No 4. līdz 12. augustam Rīgā, Siguldā un Turaidā notiks pasaules čempionāts orientēšanās sportā, kur mājinieki cer uz medaļām stafetes sacensībās. Latvijas sportistu lielākais panākums ir Edgara Bertuka 2012. gada pasaules čempionātā Šveicē izcīnītās zelta un bronzas medaļas. Tā bija pirmā Latvijas un arī Baltijas valstu sportistu izcīnītā uzvara un medaļa pasaules čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas (1989. gadā, pārstāvot PSRS, medaļu izcīnīja Alīda Ābola). 2013. gada čempionātā, kas notika Somijā, Bertuks izcīnīja vēl vienu bronzas medaļu.

Tomēr sarunā ar Sportacentrs.com Bertuks pastāstīja, ka vien šonedēļ viņam izņemtas šuves pēc pēdas traumas. Tas pēdējās nedēļas liedzis pilnvērtīgi gatavoties čempionātam.

"Dabūju caur apavu zaru papēdī, kas laikam ir nepatīkama vieta dzīšanai. Sākumā domāju, ka tas maksās 7-10 dienas, bet izvērtās par pasākumu piecu nedēļu garumā ar vairākām ķirurģiskās iejaukšanās reizēm. Šobrīd gribētu teikt, ka viss ir kārtībā, šuves izņemtas, jāsāk skriet, kaut, protams, joprojām jābūt nedaudz piesardzīgam, nevar vēl ielekt režīmā, kāds bija iepriekš. Tomēr šobrīd jau skatos pozitīvākā gaismā uz čempionātu," stāstīja Bertuks, kurš pagājušajā nedēļas nogalē jau piedalījās pasaules čempionāta atlases sacensībās, tobrīd vēl skrienot ar šuvēm. "Nezināju, ko no sevis gaidīt pēc piecu nedēļu saraustītas trenēšanās un neskriešanas, tomēr nosprausto mērķi izdevās izpildīt. Tas deva arī pašam pārliecību, ka pēdējās nedēļās, saliekot visu pareizi treniņos, varētu tikt atpakaļ formā, kāda bija pirms negadījuma. Bez šī, protams, būtu vēl labāk, jo piecas nedēļas būtu varējis trenēties, bet kopumā nav tik pesimistiski kā likās."

Bertuks atzīst, ka dažādas veselības problēmas viņu vajājušas jau kopš 2014. gada, kad Baltijas čempionātā satraumējis augšstilba muskuļa aizmugurējo daļu, traumai vēlāk kļūstot hroniskai. "Daudz kas tika mēģināts, lai stiprinātu muskuļus, tomēr 2017. gada ziemā izlēmu veikt operāciju, bet tā nedeva gaidīto rezultātu. Pērn septembrī devos uz Somiju pie viena no labākajiem šās jomas speciālistiem un šobrīd izskatās, ka izdevies izdarīt visu, kas viņa spēkos. Par 100% vairs nebūs kā bija, bet arī 95% ir pietiekami labi."

"Gaidāmajā pasaules čempionātā galvenais mērķis ir stafete. No skrējiena garuma un ilguma rakursa tai ļoti līdzīga ir vidējā distance, tāpēc vieni un tie paši treniņi der abiem šiem skrējieniem. Vidējā distancē darīšu visu, kas manos spēkos, mēģinot noķert labu sajūtu, lai pēc tam stafetē veiktu maksimumu. Par startu garajā distancē vēl domāju, pašam treniņos jāsaprot, kādas manas sajūtas," saka kādreizējais pasaules čempions. "Dzīve mani iemācījusi būt piezemētam mērķos, tomēr pirms negadījuma ar zaru bija noķēris labas sajūtas, var teikt, ka trenējos 2012.-2013. gada līmenī. Tad man bija doma, ka, ja tikšu pastāvēt blakus pjedestālam jeb sešiniekā, būtu priecīgs. Šobrīd tas jau ir grūtāk izdarāms un tagad varu teikt, ka, ja individuālajā distancē izdosies izcīnīt vietu desmitniekā, tas būs ļoti labi."

Bertuks pauž, ka salīdzinājumā ar 2012. gadu pasaules orientēšanās sportā varbūt nav kāpis vadošo sportistu līmenis, tomēr cīņa kļuvusi daudz līdzīgāka. Labāko trīsdesmitnieks un varbūt pat jau piecdesmitnieks ir daudz tuvāk pirmajiem. Prieks redzēt, ka līmenis audzis arī Latvijas izlasē - tagad ir krietni jāpacīnās, lai tiktu pie starta izlasē." Savulaik Bertuks kļuva par pirmo orientēšanās sporta profesionāli Latvijā, bet pašlaik jau vairs nevienam izlases dalībniekam nav pilnas slodzes darbs. "Pie šā līmeņa vairs neredzu iespēju, ka pasaules līmeņa sportu varētu apvienot ar pilnas slodzes darbu. Kādreiz tas vēl bija iespējams, tagad vairs nē," pauž orientierists.

Šogad būs pēdējā reize, kad pasaules čempionāts risināsies līdzšinējā formātā. Turpmāk vienā gadā notiks meža čempionāts, bet nākamajā sprinta sacensību čempionāts pilsētā. Bertuks cer, ka izdosies turpināt karjeru līdz 2021. gadam. "Esmu daudz kam ticis pāri, tāpēc būtu pārāk liela cena pēc viena čempionāta, kuram neesmu simtprocentīgi gatavs, visu beigtu. Jūtu, ka man vēl ir, ko teikt. Jā, mainās čempionāta formāts, tomēr nākamgad būs meža čempionāts, pēc tam 2020. gadā Igaunijā notiks Eiropas čempionāts, bet 2021. gadā meža pasaules čempionāts Čehijā, kas mums ir samērā draudzīgs apvids. Mans mērķis ir aizskriet labi līdz šim čempionātam. Pie labas apstākļu sakritības redzu šādu notikumu attīstību."

Latvijas pasaules čempionāts sāksies 4. augustā, kad no plkst. 9:00 līdz 11:30 Rīgā, Kronvalda parkā notiks sprinta kvalifikācijas sacensības, pēc tam pēcpusdienā no 15:00 līdz 17:00 Vecrīgā risināsies sprinta fināls, kam plkst. 17:30 sekos čempionāta atklāšanas ceremonija.

Tālāk 5.augustā no 17:00 līdz 18:30 Āgenskalnā risināsies sprinta stafete, sacensību centram esot Uzvaras parkā. 7. augustā Siguldā, "Fischer" slēpošanas centrā Laurenčos tiks aizvadītas vidējās distances sacensības, bet 9. un 11. augustā Turaidas muzejrezervātā - Dziesmu dārzā notiks stafetes un garās distances sacensības.

Sacensību apmeklējums ir bez maksas, izņemot standarta ieejas maksu Turaidas muzejrezervātā uz čempionāta pēdējām divām dienām.

2017. gada pasaules čempionātā, kas notika Igaunijā Latvijas vīriešu izlase (Andris Jubelis, Mārtiņš Sirmais, Edgars Bertuks) ieņēma 7. vietu stafetē, kamēr dāmas (Inga Dambe, Laura Vīķe, Sandra Grosberga) bija piektās, kas ir augstākais rezultāts, kādu Latvijas sasniegusi pasaules čempionātos stafetē. Individuāli labāko vietu sasniedza Inga Dambe vidējā distancē, ieņemot augsto 11. vietu.