Pasaules čempionātā orientieristi satraucas par drošību distancē
Itālijas pērlē Dženovā pilnā sparā notiek Pasaules čempionāts orientēšanās, un pēc pirmajām sacensībām, kur medaļas tika sadalītas sprinta distancē, vairāki sportisti norādījuši, ka sacensību laikā viņi varēja gūt pat smagas traumas.
Piemēram, Latvijas izlases orientieriste Sandra Grosberga, stāstot par savu sniegumu sprinta kvalifikācijā un finālā, pieminēja, ka viņu gandrīz notriecis motorollers. “Garajā etapā uz arēnu mani gandrīz notrieca motorollers. Kopumā par drošību, šķiet, nebija līdz galam viss pārdomāts, un distancē nebija gana daudz tiesnešu vai iespēju aizvērt ielas,” par piedzīvoto finālā atklāja Grosberga. Arī Ilze Jumiķe bija nonākusi tādā pašā situācijā. “Vēl varu pieminēt ka mani finālā gandrīz notrieca motorollers,” neslēpa jaunā orientieriste.
Par to, ka sprintā par sportistu pilnīgu drošību patiešām nebija padomāts, lasāms arī citu valstu sportistu neformālajās diskusijās. Tika pieminēts, ka sacensību laikā šaurajās ielās joprojām pārvietojās motorolleri, divriteņi un pat automašīnas, tāpēc vairākās vietās nācies strauji mainīt trajektoriju, lai izvairītos no sadursmes, kas radījis sajūtu, ka satiksmes kontrole nebija pietiekama tik augsta līmeņa čempionātam.
Šāda situācija gan nav pārsteidzoša, jo Dženovas vecpilsēta ir ļoti sarežģīta vide ar savām šaurajām ieliņām, kurās ikdienā ir ļoti intensīva motorolleru satiksme, jo tas ir vietējo iedzīvotāju galvenais transporta līdzeklis un piegādes transports veikaliem un kafejnīcām.
Oficiāli protesti gan līdz šim nav iesniegti, Starptautiskā Orientēšanās federācija un sacensību rīkotāji nav publicējuši kādu paziņojumu par drošības incidentiem, arī rezultāti vai sacensību norise nav apstrīdēta drošības apsvērumu dēļ. Taču organizatori jau pirms čempionāta uzsvēra, ka Dženovas pilsētvide – šaurās ieliņas, kāpnes un pārejas - būs viena no galvenajām sprinta īpatnībām, taču nekas netika minēts par intensīvo motorolleru satiksmi.
Tai pašā laikā pasaules čempionāta medaļnieki atzinīgi novērtējuši sprinta distances plānojumu, kas bijis ļoti liels izaicinājums pat vispieredzējušākajiem orientieristiem. Piemēram, norvēģis Kaspers Harlems Fossers pēc sestā pasaules čempiona titula izcīnīšanas atzina, ka šī bija viena no grūtākajām sprinta distancēm, kādā viņš skrējis: “Distance bija saspringta un grūtāka, nekā gaidīju. Pieļāvu vairākas kļūdas, es arī zaudēju laiku vairākās vietās, bet zināju, ka tik sarežģītā pilsētvidē perfekts skrējiens gandrīz nav iespējams. Tāpēc galvenais bija izvairīties no lielajām kļūdām un bija neticami patīkami uzvarēt."
Interesanta bija arī Norvēģijas izlases galvenā trenera reakcija. Viņš sacīja, ka nekad iepriekš nebija redzējis Fosseru sprintā pieļaujam tik daudz kļūdu, tomēr tas tikai apliecināja distances sarežģītību – pat pasaules labākie nevarēja noskriet pilnīgi tīru skrējienu, un uzvarēja tas, kurš kļūdījās vismazāk. To norādīja arī citi, uzsverot, ka Dženovas ieliņās maršruta izvēle bija daudz svarīgāka nekā skriešanas ātrums. Dženovas vecpilsētas šaurās ieliņas (caruggi), daudzie pakāpieni, arkas un dažādie līmeņi radīja situācijas, kur pat neliela kļūda maršruta izvēlē maksāja 10–20 sekundes. Distance prasīja nepārtrauktu koncentrēšanos, vairāki apskatnieki atzīmēja, ka sportistiem gandrīz nebija neviena "vieglā" posma, kur varētu atslābt. Pēc gandrīz katra kontrolpunkta sekoja jauna maršruta izvēle vai sarežģīts orientēšanās uzdevums, un trase sodīja par pārlieku riskantu taktiku.
Izmantotie resursi:
◪ Latvijas Orientēšanās federācija - Sākums
