Kādus apavus un apģērbu izvēlēties skriešanai?

Par apaviem...

Pirms iegādāties apavus, cilvēkam nepieciešams noskaidrot pēdas tipu. Visvienkāršāk to izdarīt veikalā "Maratons" Cēsu ielā 31, kur ir speciāls skriešanas trenažieris šādu testu veikšanai. Ja cilvēks skrien tikai reizi gadā un dalība Rīgas maratona 5 kilometru distancē ir viens no retajiem startiem, tad apaviem nav tik būtiska nozīme.

"Ja cilvēks skrien daudz, tad, protams, nepieciešami labi apavi. Daudz – tas ir sākot jau no 10 kilometriem nedēļā. Vidēji uz vienu kilometru ir aptuveni 500 triecieni uz kāju – papēdi un pašu pēdas velvi. Ir trīs pēdu tipi – augsta velve, normāla velve un plakanā pēda. Atkarībā no pēdu tipa skrējējam arī vēlams izvēlēties apavus," skaidro Bērziņš, piebilstot, ka cilvēkam ar plakano pēdu ir nepieciešami apavi ar maksimāli lielāku amortizāciju. "To var salīdzināt ar automašīnu – ja tai ir salūzis amortizators, tā tiek lauzta. Tieši tāpat ir ar cilvēku – ar nepiemērotiem apaviem cilvēks bojā ne tikai pēdu, bet visu mugurkaulu."

Ja cilvēkam skrienot, ir nestabila pēda, papēdis zaudē savu stāju, Ahileja cīpsla iestiepjas nevienmērīgi, svars neiet taisni pa kāju, bet vairāk uz ceļgalu locītavām, meniskiem. Gatis Bērziņš atklāj, ka ilgstoši skrienot pa asfaltu, tas var atstāt iespaidu uz kaulu plēvēm, locītavām un mugurkaulu.

G. Bērziņš: "Ja cilvēks ir izdomājis skriet maratonu, bet nav profesionālis, viņš nevar atnākt uz veikalu un teikt: "Man vajag maratona apavus". Ir dažādas apavu kategorijas – treniņu apavi, ātruma treniņu apavi un sacensību apavi. Cilvēkam, kas maratonu skrien 3h30min, 4h vai lēnāk, nedrīkst ņemt profesionālim paredzētos maratona apavus, jo tur nav vajadzīgās amortizācijas un atšķirsies triecienu daudzums uz kāju, ar sportistu, kas skrien nedaudz virs divām stundām."

Gatis piebilst, ka cilvēks, kurš maratonu skrien aptuveni četrās stundās, nevar izvēlēties apavus, ar kuriem Haile Gebraselasi sasniedza pasaules rekordu [Adidas Adizero Adios]: "Viņš noskries divdesmit kilometrus un pēc tam, visticamāk, ar lielām sāpēm kājās izstāsies, jo kājas būs ļoti piedzītas."

Par apģērbu...

Izvēloties apģērbu, cilvēkam jāskatās kāda ir viņa ķermeņa uzbūve. Īpaši svarīgi tas ir vīriešiem, kam bikses jāpiemeklē vadoties pēc tā, cik lielas ir kāju ciskas. Ja tās ir lielas, tad jāizvēlas apspīlētas bikses, pretējā gadījumā, veicot garākas distances, var rasties noberzumi [uz ciskām]. Televīzijā un vērojot sacensības klātienē taču daudzkārt redzēts, ka maratonisti ar tievām kājām izvēlas brīvi plīvojušus šortus, kas turklāt nodrošina labu gaisa ventilāciju.

Jāuzsver, ka aukstā laikā sportists nedrīkst skriet īsajos šortos, jo ceļgaliem būs pārāk auksti un tie var sākt sāpēt nepietiekamas apasiņošanās dēļ, mazāk rodas eļļošanās šķidrums locītavās. Ir pieejama trīs garuma skriešanas bikses – garās, pusgarās (jeb ¾ bikses) un īsās.

Kāpēc vajadzīgs pareizs skriešanas apģērbs? Gatis Bērziņš: "Skriešanas tekstilam ir divslāņu tehnoloģija – pirmkārt, apģērbs uzsūc sviedrus, otrkārt, izvada tos uz āru. Kokvilna uzsūc sviedrus, taču nenovada tos, līdz ar to nežāvē apģērbu. Ķermenim svīstot, apģērbam jāspēj uzsūkt sviedrus un novadīt tos no ķermeņa, lai tas būtu daļēji sauss un nerastos noberzumi. Ja nav tehnoloģiski labs sporta krekls, tas pielīp pie auguma un sāk berzt, sakarinot krūšu galus vai citas ķermeņa daļas."

Arī zeķēm jābūt tādām, kas uzsūc un novada sviedrus, lai uz kājām nerastos tulznas. Labām skriešanas zeķēm būs dažādi blīvumi, pabiezinājumi, kas maksimāli pieguļ. Skriešanas zeķēm ir norādīts, kura paredzēta labajam, kura kreisajai kājai, jo katra no tām ir anatomiski savādāka un zeķes veidotas tā, lai maksimāli apņemtu kāju.

Sporta apģērbu nav ieteicams mazgāt ar parasto veļas pulveri – tam ir speciāli sporta veļas mazgāšanas līdzekļi, kas nesamazina materiāla sviedru uzsūkšanas spēju. Parastie veļas pulveri to diemžēl nespēj nodrošināt.