Nordea Rīgas Maratona kultūras kilometrs

Kultūras kilometrs sākas simboliski – pie Brīvības pieminekļa, kur maratona dalībniekus un apmeklētājus sagaida „Kultūras goda sardze”, kurā pulcēti tautas deju dejotāji un koru dziedātāji. Ar dziesmu, deju un mūsu kultūras slavinājumu tiek sagaidīti un pavadīti skrējēji.
Vienīgo reizi pie Brīvības pieminekļa būs nevis, militārā goda sardze, bet simboliska un unikāla „Kultūras goda sardze”. Aleja pie Brīvības pieminekļa līdz Zigfrīda Anna Meirovica bulvārim atvēlēta dejotājiem un koristiem, lai godinātu kultūru Latvijā, parādot to Rīgas iedzīvotājiem, Maratona dalībniekiem, pilsētas viesiem, kā arī pašmāju un ārzemju medijiem.
Uz pasākumu aicināti arī koristi – gan esošie, gan bijušie, - kuri dienas laikā izdzied tautā iemīļotāko dziesmu svētku, un ne tikai, repertuāru.
Sadziedāšanās veidota trīs blokos – pa 75 minūtēm – plkst. 9:00, 11:30, 13:00.

Nordea skatuve
Elizabetes un Dzirnavu ielas krustojumā skrējējus un līdzjutējus izklaidēs "Nordea skatuve", kurā no 1914.gada līdz 2014.gadam populārākos hitus atskaņos atzītākie Latvijas skatuves mākslinieki. Skrējēji tiks uzmundrināti ar ikvienam atpazīstamām dziesmām latviešu, krievu, angļu un citās valodās, kuras klausījās mūsu vecmāmiņas, mūsu tēti, mēs paši un mūsu bērni. Tā ir mūsu pēdējās simtgades vēsture caur dažādu laika posmu aktuālākajām melodijām, neaizmirstot arī šodienas hitus.

Brīvības iela no Elizabetes ielai līdz Stabu ielai
Tālākajā Brīvības ielas posmā būs apskatāmi kultūrvēsturiski atsauces punkti – dažādie Brīvības ielas nosaukumi, kas mainījušies līdz ar varas maiņu dažādos laikmetos visa gadsimta gaitā. Kā arī ar dažādu performanču, vēsturisku citātu un publisko runu fragmentu atskaņošanas starpniecību, ļausim iejusties dažādu vēsturisko laikmetu atmosfērā.
Par godu Latvijas dalības NATO desmitgadei, skrējiena dalībniekus pie Aizsardzības ministrijas Valdemāra un Elizabetes ielas stūrī iepriecinās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris.

Rekords
2008.gada 25.oktobrī tika uzstādīts Ginesa Pasaules rekords „garākā deja” ar „Gatves deju”. Ir pagājuši jau 6 gadi un ir pienācis laiks, lai radītu jaunu rekordu.
Tāpēc šogad aicinām Latvijas tautas deju dejotājus piedalīties grandiozā un vēl nebijušā projektā, kad pie Brīvības pieminekļa tiek pulcēti dejotāji un koristi, lai dejotu, sadziedātos atbalstītu un uzmundrinātu Nordea Rīgas maratona skrējējus, kā arī veidot Ginesa rekordu „Deja ar visvairāk trejdekšņiem”.
Trejdeksnis rakstos minēts pirmo reizi XVIII gs. Šāda mūzikas instrumenta nav nevienai citai tautai. Tāpēc Kultūras galvas pilsētas gadā vēlamies uzsvērt un parādīt Latviešu tautas kultūras mantojuma identitāti, kā arī mūsu dejotāju kustību.
Plkst. 13:00 mēģināsim sasniegt jaunu rekordu gaidot 2014.gada lielāko dziesmu un deju notikumu - lieluzvedumu „Lec Saulīte” Mežaparka estrādē. Kā rekorda dejas skaņdarbs izvēlēta šī gada deju uzveduma „Lec Saulīte” dziesma „Saulītes peldināšana”, kuru veidojis Raimonds Tiguls Horeogrāfiju veidos Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris horeogrāfs Jānis Ērglis. Rekords un kultūras goda sardze tiks veidoti sadarbībā ar Dziesmu svētku biedrību.

Laika plāns:
9:00 – 14:00 Kultūras goda sardze
9:00 – 10:15, 11:30 – 12:40, 13:05 – 14:20 – Koru sadziedāšanās
13:00 – 13:05 Ginesa rekorda uzstādīšana „Deja ar visvairāk trejdekšņiem”

Mūzikas punkti trasē saskaņā ar Eiropas valstu mūzikas motīviem
Mūzikas punkti trasē plānoti gan Krastmalā, kur saimniekos DJ Toms Grēviņš, gan vēl 13 vietās trasē, kur DJ lomā iejutīsies Uģis Joksts, Dīvs Reiznieks, Dace Grimze un citas sabiedrībā populāras personības. Katra mūzikas punkta vadmotīvs šogad būs pieskaņots kādai no Top 15 valstīm, kuru skrējēji Rīgā ierodas viskuplākajā skaitā – no Somijas un Igaunijas līdz Lietuvai, Itālijai, Vācijai, Krievijai un Francijai.