Facebook
GoogleProkopčuka: "Rīgas maratona organizatori teica, ka vēlas rekordu "
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, F64
19. maijā "Nordea" Rīgas maratonā Jeļena Prokopčuka skries pusmaratona distanci. Intervijā žurnālam "Sestdiena" skrējēja atklāj, ka viņa skries savam priekam, dzīvē ir arī citas rūpes.
Svētdienas skrējienam viņa negatavojās ļoti nopieni. "Trenējos divas reizes dienā, izņemot trešdienas, ceturtdienas un svētdienas, kad man ir tikai viens treniņš. Nedēļā noskrienu 160 km. Tas nav maz, bet, lai sagatavotos maratonam, - nepietiekami. Tā kā šobrīd skriet maratonā neplānoju, man ir tāds režīms, kas palīdz uzturēt formu. Distances, kas nav maratons, uzskatu par treniņskrējieniem," saka Prokopčuka.
Spiediena nav, bet rekordu gaida. "Parasti uz sportistiem cenšas izdarīt spiedienu, taču Latvijā tā nav. Protams, organizatori ir teikuši, ka vēlas rekordu, taču viņi saprot arī manus mērķus. Ja mana sportiskā forma un laikapstākļi saskanēs, neiebilstu pret jauna rekorda uzstādīšanu. Ir teiciens, ka vieglāk ir vienreiz uzvarēt, nekā uzvaru noturēt. Divas reizes uzvarēt ir ļoti grūti, trīs - gandrīz neiespējami. Sportisti nevar būt visu laiku ideālā formā. Kādu brīdi var, bet apstākļi bombardē, dzīve ievieš korekcijas. Tāpēc nevaru apgalvot - šodien esmu čempione, rīt būšu un parīt arī. Diemžēl uzvaru nevar rezervēt iepriekš."
Vairs nav profesionāle, tagad dzīvē galvenais ir mammas statuss. "Pēc bērna piedzimšanas vairs neuzskatu sevi par profesionālu sportisti. Uztveru sevi kā mammu, kura grib skriet un profesionāli izturas pret treniņiem. Varu atļauties tikai divus lielus startus gadā, vairāk spēka man nav. Lielajā sportā, ja vēlies sasniegt labus rezultātus, bērns auklītei jāuztic uz visu dienu, bet pirms gulētiešanas tikai jānobučo. Ja šis bērns, kas to lai zina, man būs vienīgais, negribu neko palaist garām. Turklāt sportā jau esmu kaut ko sasniegusi un izbaudījusi. Varētu arī skriešanu mest pie malas, taču vēl ir vēlēšanās un, pateicoties vecmāmiņām un vectētiņam, arī iespēja trenēties," atklāj skrējēja.
Izmantotie resursi:
Žurnāls "Sestdiena"
[+] [-]
[+] [-]