Neikšāns: "Varēju pabraukt vēl ātrāk"

Jau ziņojām, ka PWRC klasē otro ralliju pēc kārtas nepārspēts palika Patriks Sandels. Tikmēr mūsu ekipāža finišēja piektajā vietā, kas tagad kopvērtējumā ar astoņiem punktiem dala trešo/ceturto vietu. Šodien pēcpusdienā eSports.lv nolēma sazināties ar Neikšānu, kurš pašreiz vēl atrodas Kiprā un gatavo automašīnu Portugāles rallijam.

Nu apsveicu ar piekto vietu. Vai biji gaidījis, ka arī Kiprā izdosies finišēt tik augstu?
Paldies. Nu īstenībā uz kaut ko tādu biju cerējis, jo tas ir ļoti smags rallijs, kurā atbirums parasti ir ļoti liels. Tāpēc arī mums viss izdevās un tāds, lūk, ir rezultāts.

Vai tehniskais defekts, kas jums gadījās ar ātrumkārbu, bija kāds brāķis, vai tā vienkārši neizturēja Kipras ceļus?
Viss sākās ar elektronikas problēmām. Elektronika var teikt, ka nebija atbilstoša šai ceļu specifikācijai. Pārslēgšanās mehānisms mums bija uzregulēts pie augstākiem apgriezieniem – nu ceļiem, kādi ir Latvijā, bet šeit ceļi bija līkumaini un bieži vien braucot no kalniem lejā bija jāpārslēdzas uz zemākiem apgriezieniem, bet mums bija noregulēts uz augstākiem. Tādēļ arī tika sabojāta ātrumkārba.

Sanāk, ka Kipras rallijā, spriežot pēc laika, esat nobraukuši piecus Latvijas rallija posmus?
(Smejas) Nu tā sanāk. Jo garākais dops bija 40 kilometri. Kā bija fiziski izturēt? Nu bija gan smagi. Melns gar acīm nebija, bet beigās bija pagrūti.

Laikam tik daudz rokas bremzi rallijos vēl nebija izmantojis?
(Smejas) Te tev pilnīga taisnība. Rokas bremzi izmantojām ļoti, ļoti daudz, jo ik pēc pāris līkumiem sekoja atpakaļejošie līkumi, kuri bija jābrauc ar pirmo ātrumu. Lai tos līkumus ātrāk izņemtu, mēs izmantojām rokas bremzi.

Kā varētu raksturot Kipras rallija ceļus? Biji rēķinājies, ka tie būs tādi, vai tomēr tie ar kaut ko tevi pārsteidza?
Pārsteidza ar to, ka viņi bija ļoti lēni, šauri, atpakaļejoši. Ļoti patika asfalta ātrumposmi – ātri, līkumaini. Baigi labie.

Vai attieksme pret Jums no citiem ir mainījusies?
Nu neteiktu, ka baigi krasi mainījusies, bet viņa paliek nopietnāka. Viņi sāk rēķināties ar mums.

Kas vēl tāds palicis atmiņā no Kipras rallija?
Interesanti tas, ka servisa parkā var staigāt bez krekla un šortos, bet uzbraucot kalnos ceļa malā vietām ir sniegs. Bet tā ceļi šeit bija ļoti specifiski.

Cik piesardzīgi brauci Kipras rallijā?
Braukšanas tempu mainījām atkarībā no ceļa stāvokļa. Ja bija labs ceļš, nebija bīstams tehnikai, tad braucām ātrā tempā, bet, kad bija bedrains un klinšains ceļš, tad mēs tur stipri samazinājām tempu.

Vai, braucot ātrāk, bija iespēju kādu noķert?
Grūti teikt. Mēs braukšanas tempu izvēlējāmies pilnīgi pareizu, jo finišā izcīnīta laba vieta. Varbūt, ka varētu kādu noķert, bet kas zina, vai tad izturētu mūsu tehnika. Jo daudziem, kuri brauca ātrāk bija problēmas ar tehniku. Tā kā ja brauktu tā kā viņi, tad mēs būtu arī tur, kur viņi – ar salauztām pusasīm un reduktoriem. Vai varēju pabraukt ātrāk? Šāda ceļu specifika man bija pilnīgi sveša, tāpēc visu nācās apgūt pilnībā no nulles. Bet, jā, varēju pabraukt vēl ātrāk.

Cik viegli bija pieļaut kādu kļūdu
Nu kļūdas pieļaut bija ļoti viegli. Ceļi drausmīgi šauri. Bija vietas, kur ceļa vienā pusē ir klints, bet otrā 90 grādi uz leju. Kļūdas pieļaušana šeit varētu beigties ar neprognozējamām sekām. Neatceros, ka desmit gados braucot pa Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vai Somijas rallijiem man kādreiz paliktu tā neomulīgi vai bail, bet šeit dažreiz bija tāda sajūta, ka pašam paliek bail braukt. Bija tādas kraujas, ka pat bail iedomāties.

Ko tagad darīsiet tālāk līdz Portugāles rallijam?
Tehnika vēl ir Kiprā, kur veicam visus sagatavošanās darbus Portugāles rallijam. Kad viss būs gatavs, tad tehnika pa taisno dosies uz Portugāli. Pats arī esmu vēl Kiprā, bet mēs gan nedosimies pa taisno. Vēl atlidosim uz mājām, bet pēc tam uz Portugāli.