Jāņa Salas ekipāža ar piedzīvojumiem noslēdz debiju Somijas rallijā

Pēc trīs dopiem Hutunens, kurš startēja ar pirmās paaudzes ''Škoda Fabia R5'' automašīnu, bija ceturtais, no līdera Tēmu Asunmā (''Škoda Fabia RS Rally2'') atpaliekot 6,7 sekundes. Taču turpinājumā Hutunens apliecināja savu meistarību un, uzvarot atlikušajos četros dopos, finišā par 6,2 sekundēm apsteidza 2022.gada Sarmas rallija uzvarētāju Asunmā. Trešā vieta 2022.gada WRC3 Open čempionam Lauri Jona (''Škoda Fabia Rally2 evo''). Sestā vieta rallijkrosa braucējam Niklasam Gronholmam.

Debiju Somijas rallijā piedzīvoja arī latvieši Jānis Sala ar stūrmani Jāni Bruzinski, kuri startēja ar savu 330 Zs jaudīgo (680 Nm) ''Audi 90 Quattro''. Starp 145 ekipāžām Sala pirms noslēdzošā dopa bija 57.vietā, taču noslēdzošajā dopā, kas tika aizvadīts tumsā, Sala iebrauca grāvī, kur tika zaudētas vērtīgas minūtes. Taču, neskatoties uz to, Salas ekipāža izcīnīja uzvaru ''Baltijas jūras valstu rallija čempionāta'' pirmajā posmā.

Pēc rallija portāls Go4speed uz sarunu aicināja Jāni Salu, kurš pastāstīja par savu debiju Somijas rallijā.

Jāni, pirmie iespaidi. Ko piedzīvojāt Somijā?
Pat grūti aprakstīt. Īsais rezumē ir tāds, ka, lai tur pabrauktu ātri, ir daudz jāmācās un arī stenogramma krietni jāuzlabo. Arī tehnikai ir vajadzīgi uzlabojumi. Un noteikti ir jābūt ļoti labiem amortizatoriem (smejas). Mēs laikam šajā rallijā dabūjām visu, ko varēja iegūt. Pilnu komplektu.

Kā bija startēt no pašām beigām?
Sākumā likās, ka braukšanas apstākļi, ņemot vērā mūsu starta pozīciju (96.), būs ļoti slikti, bet par pārsteigumu segums bija labs, jo trasi klāja viens vienīgs ledus. Jā, vietām bija špūres, bet ne tādas, kā pie mums Latvijā.

Skatoties rezultātus, braucāt stabili, līdz pēdējā dopā sanāca nelielas ziepes.
Jā, kopumā viss rallijs mums aizritēja stabili. Starp visām ekipāžām, ņemot vērā mūsu līdzšinējo pieredzi, turējāmies stabili ap 50. – 60.vietu. Taču noslēdzošajā dopā dabūjām visu, ko Somijas rallijs varēja piedāvāt. Dops aizkavējās par apmēram 20 minūtēm, tāpēc bijām spiesti braukt pilnīgā tumsā. Bijām jau atdzisuši un, tā teikt, domās jau par mājām, tāpēc tā braukšana bija ļoti saraustīta. Kad sākām braukt, sākās liels putenis, tāpēc redzamība bija nekāda. Ieslēdz tālās gaismas un priekšā tev balta siena. Redzamība kādi 15-20 metri. Stenogrammu bijām pierakstījuši pa dienu, kā rezultātā tumsā tā galīgi nederēja. Ticamība pašu pierakstītajam bija ļoti švaka, kā arī trasi jau klāja pamatīga sniega sega. Un tad sanāca aiz viena nepārredzama kalniņa iebraukt grāvī, kur arī pazaudējām 20 minūtes.

Paši tikāt ārā vai skatītāji palīdzēja?
Tagad es zinu, kāpēc nolikumā bija rakstīts, ka ekipāžām līdzi jābūt lāpstai (smejas). Rakām gan paši, gan arī skatītāji palīdzēja mūs izstumt. Bet diemžēl laiks tur tika pazaudēts daudz, tāpēc finišā iebraucām kā paši pēdējie. Bet to prieku un emocijas, ko guvām, to nevar atņemt. Pārbraucām pāri finiša estakādei, un tas bija tāds foršs brīdis mūsu izbaudītajam ceļojumam.

Arī kausiņu saņēmāt.
Jā, neskatoties uz to, ka finišējām pēdējie, tikām pie kausa, jo bijām savā klasē vienīgā ekipāža. Taču tas kausiņš šoreiz nebija tas pats galvenais, kāpēc braucām. To pieredzi, ko guvām, tā ir neatsverama.

Cik viegli vai grūti bija sastādīt stenogrammu šiem ceļiem?
Jā, lai arī kā nebūtu, bet tā stenogramma, ko izmantojam Latvijā, Somijā īsti nestrādā. Ir jāraksta krietni precīzāk. Bija daudz vietas, kad redzi, ka ceļam pēc loģikas jāiet pa labi, bet tur tas pēc pieciem metriem aiziet pa kreisi pāri pauguram. Latvijā tādā ziņā viss ir ļoti prognozējams, bet šeit tā absolūti nebija. Kad sākām pierakstīt trasi, tad pēc 200 metriem ar stūrmani domājām, kā šos ceļus vispār pierakstīt (smejas).

Kādā ziņā?
Tas, kas mums Latvijā ir tramplīni, šeit tie ir tikai pauguri, kas ir ik pēc pārdesmit metriem. Un tos visus pierakstīt nevar. Bija jāizvēlas, ko atzīmēt kā tramplīnu, bet ko nē (smejas). Tās sajūtas, kad taisnē brauc ar sesto pārnesumu un tas auto atraujas no zemes, ir vienreizējas. Tik daudz lidojuši tramplīnos vēl nebijām.

Pēc iespaidiem liekas, ka šis nebija jūsu pirmais un pēdējais starts Somijā?
Noteikti nē. Domāju, ka mēs nākotnē šeit noteikti atgriezīsimies. Tas ir vairāk kā skaidrs. Tādu ceļu Baltijā nav nekur. Uz Somiju ir vērts aizbraukt, lai pamācītos, kā braukt. Tīri sev, jo viens šāds rallijs varētu būt tikpat vērtīgs, kā pilna sezona Latvijas čempionātā. Tu brauc un tev visu laiku ir smaids uz sejas. Ir doma, ka varbūt ir jānobrauc arī kāds Somijas rallijs vasarā, bet ziemā mēs šeit noteikti gribam atgriezties. Varu piekrist tam, ko teikuši citi – ja tu māki ātri braukt Somijā, tad tu mācēsi braukt ātri jebkur citur. Šie 89 kilometri dopos bija tā vērti. Stūrmanim bija ko iespringt, lai to visu nolasītu (smejas). Tie ceļi, pa kuriem mēs tur braucām uz un no dopiem… tas ir apsveicami un viņi noteikti ir laimīgi cilvēki (smejas).

Kā jūs uzņēma?
Ļoti labi. Tehniskajā komisijā bija nelieli aizrādījumi, kas arī tika novērsti. Bet pie starta tiesneši mums novēlēja veiksmīgu ralliju, tā kā viss bija ļoti labi. Nebija tā, ka esam atbraukuši uz svešu vietu un esam pamesti. Viss bija tā, kā tam vajadzētu būt.

Tavs ieteikumus citiem sportistiem, kuri varbūt arī domā par startēšanu Somijas rallijā.
Ja ir iespēja, obligāti ir jābrauc. Tas ir to vērts. Tur pat nav komentāru. Tas viss ir jāizbauda un jāizdzīvo.

Rallija rezultāti:

Izmantotie resursi:
Sākums - Go4speed