Facebook
GoogleMacuks: "Prieks, ka izcīnījām augstāko vietu Latvijas vēsturē"
Pēc Nīderlandes pilsētā Markelo aizvadītā Eiropas Nāciju kausa motokrosā, kurā astotajā vietā ierindojās Latvijas izlase, savus komentārus sniedza Toms Macuks un Dāvis Līvs.
''Pirmajā braucienā man veicās ļoti labi, izcēlu startu un finišēju 16.vietā,'' iesāk Dāvis Līvs. ''Otrajā braucienā no starta aizgāju kā sestais un galvenais bija nobraukt braucienu līdz galam, un tas arī izdevās. Varbūt nedaudz žēl, ka pēdējos apļos pa apli noķertais sportists patraucēja pakāpties par vienu vietu augstāk un tad arī komandai punkti būtu bijis mazāk. Kopumā ar rezultātu esmu apmierināts pilnībā. Ņemot vērā to, ka man nebija iespējams pirms šīm sacensībām pabraukt nevienu treniņu, tad domāju, ka nobraucu labi. Kas pietrūka, lai rezultāts būtu bijis labāks? Bija grūti pierast pie jaunā motocikla, jo ar ''Hondu'' pēdējo reizi biju braucis 2007. gadā, turklāt tas bija ASV.''
''Esmu ļoti priecīgs un lepns, ka tieši es biju šajā izlasē, kad uzrādījām šo augsto rezultātu. Gribu pateikties saviem komandas biedriem - Augustam un Tomam un, protams, arī visiem pārējiem, kuri bija kopā ar mums. Paldies Tomasam par viņa ieguldīto darbu, lai sacensībās mēs varētu justies labi un nebūtu jādomā par neko citu, kā tikai braukšanu, paldies labākajam mehāniķim Skujiņam, treneriem, muzikantiem un Normundam Apfelbaumam par tehniku. Tagad manos plānos šīs nedēļas nogalē piedalīties Beļģijā tā saucamajās jauniešu nācijās,'' tā Līvs.
''Trasei nebija ne vainas. Tā bija ļoti interesanta. Šī trase līdzinājās bobsleja trasei - visu laiku apkārt smilšu sienas un koki! Vienīgi trasi savā ziņā sabojāja lietus, kas sestdien lija pamatīgi,'' iesāk Toms Macuks. ''Kad izstaigāju trasi, tad biju pārsteigts visvairāk no tā, ka jābrauc visu laiku pa mežu. No rīta ejot pa trasi, kad vēl bija mērena migla, tad izskatījās kā pasakā! Ja runājam par braucieniem, tad nevarētu teikt, ka man tajos veicās, jo pirmajā braucienā neizdevās labi startēt, kā arī nevarēju atrast savu tempu. Iznāca daudz kļūdīties, tāpēc atdzīvojos tikai pēdējos trijos apļos. Otrs brauciens sākās daudz labāk, jutos arī ļoti labi, bet, piezemējoties vienā no trases tramplīniem, aizrijās mocis un noslāpa. Mēģināju viņu pielaist, bet nebija ne mazākās dzīvības pazīmes, tāpēc es no brauciena izstājos. Lai arī paša rezultāts nebija spīdošs, prieks, ka mēs kopā izcīnījām augstāko rezultātu Latvijas vēsturē. Arī mani tuvākie plāni ir startēt junioru nāciju kausā.''
Informāciju sagatavoja:
Fīlips Kempelis
