Leons Kozlovskis: "Veterānu motokross - tas ir nopietni"

"Skaidrs, ka lielākā daļa no pasaules motokrosa lielākjām zvaigznēm nepiedalās, jo tās gandrīz visas ir iesaistītas motokrosā rūpnīcu komandās vai to satelītkomandās, vēl kāds trenē jaunos braucējus, bet daži nemaz negrib vairs braukt - viņi savu jau ir nobraukuši, arī savainojumi ar laiku liek sevi arvien vairāk manīt" atzīst Leons. "Paskaties labāko veterānu apļa laiku - ātrākie būtu divdesmitniekā arī starp MXGP klases braucējiem, turklāt Asenē bija diezgan smaga un līdz mūsu braucieniem jau pamatīgi izbraukta smilšu trase. Jā, veterāniem brauciens ir par desmit minūtēm īsāks, taču apļa laiks jau tāpēc nav mazāk objektīvs ātruma rādītājs. Liela daļa no tiem, kas piedalās, savulaik ir braukuši otrajā desmitniekā, tāpēc netika īsti pamanīti, taču kādreiz bija arī citādāka tikšana pie starta barjeras pasaules čempionāta posmos un tikšanai divdesmitniekā tomēr bija cita vērtība - sabrauc ap simts dalībniekiem un tikai 40 no tiem pēc kvalifikācijas tiek finālbraucienos, bet pārējie brauc mājās. Tagad dažs labs MXGP klases braucējs tajā laikā nebūtu ticis tuvu starta barjerai, tagad - atskaitot rūpnīcu un to satelītkomandu braucējus, kas patiešām visi ir pasaules klases vai vienkārši augstas klases braucēji - atliek samaksāt un vari piedalīties GP posmā, pat ja esi diezgan viduvējs braucējs. To GP posmos arī var redzēt. Tagad tas vairs nav tikai sports, bet arī bizness."
Leona teiktā apstiprinājumam var minēt jaunzēlandieti Derilu Kingu, kurš 1997. un 1998. gadā bija pasaules vicečempions 500 kub.c. klasē, bet 1995. gadā viņam bija trešā vieta. Pazīstams braucējs, savulaik viens no Čehijas izlases līderiem un pastāvīgs pasaules čempionāta posmu dalībnieks bija Martins Zeržava, kurš, tāpat kā vairāki holandieši un beļģi, arī bija no tā sauktā "otrā desmitnieka" braucējiem pasaules čempionāta posmos un palika otrajā plānā. Asenē nepiedalījās spānietis Garsija Viko,. kurš pērn divu braucienu summā bija ceturtais un kurš savulaik kļuva par pirmo spāni, kas pasaules čempionātā motokrosā ieguva medaļu (bija trešais 500 kub.cm klasē 2002. gadā, bet pēc gada - otrais 650 kub.cm klasē), jo smilšu trases neesot viņa stihija.
"Par čempionu kļuva zviedrs Matss Nilsons, kurš divu braucienu summā tikai par vienu punktu apsteidza Derilu Kingu. Nilsons savā dzimtenē ir "Yamaha" testu pilots, viņš savulaik bija daudzkārtējs Zviedrijas čempions (sešas reizes - A.K.) motokrosā. Es abos braucienos biju piektais. Līderu sešnieka pārākums bija diezgan izteikts un varēja redzēt, cik bieži kurš piedalās motokrosos... Man šajā ziņā ir priekšroka - esmu motokluba "ĀdažI" treneris, braucu treniņos kopā ar audzēkņiem, regulāri piedalos sacensībās un uzturu sevi formā. Veterānu motokrosos nav iespējams sekmīgi braukt, ja regulāri nebrauc. Jau minētais Nilsons, piemēram, brauc vēl arī enduro sacensībās un garajos smilšu krosos gar jūru. Turklāt tagad notiek tikai viens posms nevis septiņi, kā bija kādreiz, un kad visos vai lielākajā daļā bija tikai pāris labākie - tagad sabrauc praktiski visi labākie. Asenē bija 50 motobraucēji, bet finālbraucienos tika 40 ātrākie kvalifikācijā," pastāstīja Leons.
Pasaules čempionāti motokrosā veterāniem risinās kopš 2000. gadu vidus, tajos ir tā sauktā Open klase - vari braukt, ar kādas vien klases motociklu gribi, taču pārsvarā izmanto 450 kub.cm četrtaktu dzinēju motociklus. Pirms Leona Kozlovska pasaules čempionātos ir piedalījušies arī vairāki citi pazīstami Latvijas motokrosa meistari, taču Asenē ādažnieks bija vienīgais Latvijas pārstāvis. Veterānu jeb hobija klasē pašmāju motokrosos braucēju netrūkst, taču pasaules čempionāts - tas jau ir kaut kas pavisam cits. Tam ir mērķtiecīgi jāgatavojas. "Veterānu motokross - tas ir nopietni," secina Leons Kozlovskis.