45 gadi kopš Džima Klarka bojāejas: kā uzlabota drošība F1?

Žogi skatītājiem

Formulā 1 apdraudēti ir ne tikai piloti. Kopš čempionāta pirmā posma 1950. gadā bojā ir gājuši arī daudzi skatītāji. Tomēr tikai 1970. gadā tika ieviesti noteikumi, ka skatītājs nedrīkst atrasties tuvāk par trīs metriem aiz drošības nožogojuma. Pēdējo reizi nāves gadījums skatītāju vidū tika konstatēts septiņdesmito gadu vidū.

Pitstopi

Bojā ir gājuši arī trases darbinieki un mehāniķi. Tikai 1970. gadā pirmo reizi visās trasēs bija jāievieš barjera, kas nodala trases braucamo daļu no boksu celiņa. Savukārt 1994. gadā boksu teritorijā tika ieviesta 120 km/h maksimālā ātruma robeža.

Karogu sistēma un sodi

Bija jāpaiet 13 gadiem kopš čempionāta pirmsākumiem, lai Formulā 1 tiktu ieviesta signalizēšana ar karogiem. Karogus trasē pirmo reizi izmantoja 1963. gada sezonā. Ar karogiem piloti tika brīdināti par bīstamām situācijām to priekšā, kā arī signālizēts par finiša sasniegšanu. Zilie karogi, kas brīdina lēnākus braucējus, ka drošā veidā jāpalaiž garām tie, kas apdzen par apli, pirmo reizi parādījās 1999. gadā. Savukārt sodi par bīstamu braukšanu sacīkšu laikā spēkā stājās tikai 2002. gadā.

Ugunsdrošs apģērbs

Septiņdesmitajos gados piloti ik pa laikam gāja bojā liesmās, kas radušās pēc degvielas noplūdes avārijas brīdī. Jau 1963. gadā tika ieviests apģērbs, kas sargā no liesmām, tomēr tolaik tas nebija pilnībā drošs un traģēdijas turpinājās. 1994. gadā ugunsdrošs apģērbs kļuva par obligātu prasību arī mehāniķiem, bet kopš tā laika pilotu apģērbs ir kļuvis pilnībā ugunsdrošs, sagājot braucēju no kāju pirkstiem līdz matu galiņiem. Tiesa, uguns uzliesmojumi mūsdienu F1 ir salīdzinoši reta parādība.

Degvielas aizdegšanās Josa Verstapena pitstopa laikā (1994. gads):

Drošības mašīna

Drošības mašīna pirmo reizi tika izmantota 1992. gadā. Tās uzdevums ir doties trasē, lai kontrolētu situāciju pēc bīstamiem negadījumiem. Pilotiem, braucot aiz tās, ātrums parasti jāsamazina uz pusi, kamēr tiek novērstas negadījumu sekas. Mūsdienās drošības mašīna mēdz doties trasē arī tad, ja braukšanu apgrūtina pārāk lieli nokrišņi.

Barjeras

Barjeras, kas izvietotas trases malās, glābušas daudzas dzīvības. Agrāk to vietā tika izmantotas salmu ķīpas, kas gan mīkstināja triecienu, taču bija uguns nedrošas. Mūsdienās tiek izmantotas betona barjeras, pirms kurām atrodas grants vai asfalta drošības joslās, kas palīdz samazināt ātrumu pirms iespējamā trieciena. Tāpat vēl tiek izmantotas riepu barjeras, kas ir spēcīgi nostiprinātas.

Kokpiti

Mūsdienās kokpiti ir palielināti, lai no tiem būtu iespējams ātrāk izkļūt. 1990. gadā arī tika ieviestas mazākas un noņemamas stūres, kas līdz ar to arī palīdzēja pilotam ātrāk izkļūt ārā. Braucēja kājām savukārt ir jāatrodas aiz priekšējās ass, lai izvairītos no nopietniem kāju savainojumiem. Arī pilota galva kopš 1993. gada ir nosegta daudz vairāk un šajā ziņā izmantotie materiāli vienā brīdī tika palielināti piecas reizes. Drošības kapsula, kurā sēž pilots, mūsdienās faktiski nav iznīcināma.

Betona barjera un drošs kokpits paglābj Robertu Kubicu (2007. gads):

Datu ierakstīšana

Triecientesti jau pirms tam bija normāla prakse un palīdzēja uzlabot drošību F1, tomēr tikai 1997. gadā pirmo reizi radās iespēja iegūtos datus ierakstīt. Tādā veidā kļuva iespējams daudz precīzāk izanalizēt avārijas brīdi, kas automātiski ļāva veikt daudz precīzākus uzlabojumus drošības jomā.

Ķiveres

Ķiveres F1 čempionātā ir obligātas kopš 1953. gada, tomēr to attīstība bijusi tika pat daudzveidīga kā mašīnām. Mūsdienu ķiveres svars ir neticami mazs, tikai 1.25 kg, bet izgatavota tā ir no oglekļa šķiedras, polietilēna un Kevlara šķiedras, ko izmanto ložu necaurlaidīgo vestu ražošanā. 2011. gadā ķiveres priekšējā stiklā tika iestrādāta Zailona josla, kas tā izturību palielinājusi vēl divas reizes.

Ķivere izglābj Felipes Masas dzīvību no lidojoša objekta (2008. gads):

Medicīna

Medicīniskā aprūpes kvalitāte un ātrums ir vēl viena lieta, kas krasi uzlabojusies pēdējās desmitgadēs, jo vēl astoņdesmito gadu Formulā 1 medicīnas centri bija ļoti sliktā kvalitātē. Pateicoties F1 galvenajam ārstam Sidam Votkinsam, šobrīd visās F1 trasēs medicīnas centri ir aprīkoti ar jaunāko tehniku un faktiski ir miniatūras slimnīcas. Tāpat ir padomāts par visu veidu glābšanas transportu, kam nokļūt līdz jebkurai negadījuma vietai trasē neaizņem vairāk par 30 sekundēm.

Izmantotie resursi:
Formula 1 News, Blogs & Videos | Formula 1...