Podžuks pasaules čempionātā

2007-09-06 18:44 Andrejs Siliņš

@AndrejsSilins

Svētdien, 9. septembrī, Ostruvas mototrekā Polijā risināsies pasaules junioru čempionāts fināls spīdvejā. Starp 16 labākajiem pasaules spīdvejistiem vecumā līdz 21 gadam būs arī šā gada Latvijas čempions Kjasts Podžuks (attēlā).

Pasaules junioru čempions spīdvejā tiek noskaidrots kopš 1977. gada, taču līdz pat 1988. gadam šo sacensību nosaukums bija atklātais Eiropas junioru čempionāts, kaut gan tas būtībā bija pasaules čempionāts. Savulaik par pasaules junioru čempioniem ir kļuvuši tādi izcili spīdveja meistari kā dānis Tomijs Knudsens, amerikānis Šouns Morans, zviedri Pērs Junsons, Mikaels Makss un Andreass Junsons, austrālieši Džeisons Kramps un Lī Adamss, briti Gerijs Hevloks, Kriss Lūiss un Lī Ričardsons... Visvairāk pasaules junioru čempionu titulu ir poļiem (7), kuri triumfēja pēdējos četrus gadus pēc kārtas un kuri arī tagad būs starp galvenajiem favorītiem. Turklāt pašreizējais titula īpašnieks Karols Žambiks var kļūt par pirmo, kuram izdosies aizstāvēt savu titulu – līdz šim vēl nevienam nav izdevies divus gadus pēc kārtas kļūt par pasaules junioru čempionu spīdvejā.

Kjasts Podžuks ir otrais Latvijas spīdvejists, kurš iekļuva pasaules junioru čempionāta finālā (ieņēma 2. vietu pusfinālā Daugavpilī), taču pirmais, kurš tajā startēs zem Latvijas karoga. 1990. gadā Ļvovā kā rezervists finālā bija vēlākais pieckārtējais Latvijas čempions Andrejs Koroļovs, kurš brauca vēl zem PSRS karoga. Andrejs toreiz piedalījās divos braucienos un vienā no tiem pat uzvarēja, pārspēdams vienu no pretendentiem uz godalgām norvēģi Larsu Gunnestadu (par čempionu toreiz kļuva anglis Kriss Lūiss, otrais bija igaunis Renē Āss, bet trešais – vēlākais seškārtējais pasaules čempions zviedrs Tonijs Rikardsons). Kā klāsies Podžukam? Konkurence ir ļoti spēcīga, uz titulu un godalgām reāli var cerēt vismaz 6-7 spīdvejisti, tā ka paredzēt kaut ko nav iespējams. Kjasts cer paspēkoties par vietu pirmajā sešniekā. Ostruvas mototreks viņam ir labi zināms, finālam tika sagatavots jauns dzinējs un jācer, ka labā sportiskā formā būs arī pats Kjasts.

Podžukam ir 5. starta numurs un savā pirmajā braucienā (2. brauciens) viņš startēs no pirmā celiņa, bet konkurenti būs viens no Krievijas izlases līderiem Emīls Saifutdinovs, vācu lielā cerība Kevins Vēlberts un pēdējo triju gadu Austrālijas junioru čempions, savas valsts izlases dalībnieks (3. vieta Pasaules kausa izcīņā) un viens no galvenajiem šā čempionāta favorītiem Kriss Holders. 5. braucienā Podžuks startēs no 3. celiņa un viņa konkurenti būs pēdējo triju gadu Dānijas junioru vicečempions Mortens Risagers, Čehijas izlases braucējs Ļubošs Tomičeks un Čehijas junioru čempions Filips Sitera. 10. braucienā (2. starta celiņš) Podžuks tiksies ar šā gada Krievijas junioru čempionu Daniilu Ivanovu, britu Lūisu Bridžeru un šā gada Polijas junioru čempionu Pāvelu Hlibu. 15. braucienā (4. starta celiņš) Kjasta konkurenti būs viens no spēcīgākajiem zviedru junioriem Rikijs Klings, pagājušā gada Eiropas junioru čempions horvāts Jurica Pavličs un talantīgais zviedrs Simons Gustafsons (viņa tēvs Henriks bija pasaules junioru vicečempions 1988. gadā, bet tad bija viens no Zviedrijas izlases līderiem un viņš vēl tagad brauc vienā klubā ar savu dēlu – Kumlas „Indianerna”). Pēdējā 20. braucienā Podžuks atkal startēs no pirmā celiņa un pēdējie trīs viņa konkurenti šajā finālā būs brits Kenets Edvarts, kurš jau brauca Lielbritānijas izlases sastāvā Pasaules kausa izcīņā, pašreizējais pasaules junioru čempions polis Karols Žambiks un vēl viens zviedrs šajā finālā Tomass H. Junasons.

Rezervisti šajā finālā būs poļu izcelsmes austrālietis Roberts Ksiežaks un polis, Kjasta kluba biedrs Gņezno „Start” rindās Adrians Gomuļskis.Sacensību sākums – plkst. 19.30 pēc Latvijas laika.

Pasaules junioru čempionāti spīdvejā:
1977. (Vojensa, Dānija) 1. Alfs Busks (Dānija) 2. Džo Ovenss (Lielbritānija) 3. Lēss Kolinss (Lielbritānija) 1978. (Lonigo, Itālija) 1. Finns-Rūne Jensens (Dānija) 2. Kevins Džollijs (Lielbritānija) 3. Neils Midletičs (Lielbritānija) 1979. (Ļeņingrada, PSRS) 1. Rons Prestons (ASV) 2. Airats Faizuļins (PSRS, Krievija) 3. Āri Koponens (Somija) 1980. (Pokinga, Vācija) 1. Tomijs Knudsens (Dānija) 2. Tonijs Brigss (Jaunzēlande) 3. Deniss Sigaloss (ASV) 1981. (Slani, Čehoslovakija) 1. Šouns Morans (ASV) 2. Antoņins Kaspers (Čehoslovakija) 3. Jirži Hrdināks (Čehoslovakija) 1982. (Pokinga, Vācija) 1. Antoņins Kaspers (Čehoslovakija) 2. Marks Kurtnijs (Lielbritānija) 3. Peters Ravns (Dānija) 1983. (Lonigo, Itālija) 1. Stīvs Beikers (Austrālija) 2. Deivids Bardžs (Jaunzēlande) 3. Mervins Kokss (Lielbritānija) 1984. (Kingslinna, Lielbritānija) 1. Mervins Kokss (Lielbritānija) 2. Neils Evitss (Liebritānija) 3. Stīvs Lučero (ASV) 1985. (Abensberga, Vācija) 1. Pērs Junsons (Zviedrija) 2. Džimmijs Nilsens (Zviedrija) 3. Ūle Hansens (Dānija) 1986. (Rovna, PSRS) 1. Igors Marko (PSRS, Ukraina) 2. Tonijs Uslons (Zviedrija) 3. Braijens Kargers (Dānija) 1987. (Zeļona Gura, Polija) 1. Gerijs Hevloks (Lielbritānija) 2. Pjotrs Švists (Polija) 3. Sīns Vilsons (Lielbritānija) 1988. (Slani, Čehoslovakija) 1. Peters Nālins (Zviedrija) 2. Henriks Gustafsons (Zviedrija) 3. Braijens Kargers (Dānija) 1989. (Lonigo, Itālija) 1. Gerts Handbergs (Dānija) 2. Kriss Lūiss (Lielbritānija) 3. Niklass Karlsons (Zviedrija) 1990. (Ļvova, PSRS) 1. Kriss Lūiss (Lielbritānija) 2. Renē Āss (PSRS, Igaunija) 3. Tonijs Rikardsons (Zviedrija) 1991. (Koventrija, Lielbritānija) 1. Braijens Andersens (Dānija) 2. Mortens Andersens (Dānija) 3. Džeisons Laijonss (Austrālija) 1992. (Pfafenhofena, Vācija) 1. Lī Adamss (Austrālija) 2. Marks Lorams (Lielbritānija) 3. Džo Skrīns (Lielbritānija) 1993. (Pardubice, Čehija) 1. Džo Skrīns (Lielbritānija) 2. Mikaels Karlsons (Makss; Zviedrija) 3. Rūne Holta (Norvēģija) 1994. (Elgane, Norvēģija) 1. Mikaels Karlsons (Makss; Zviedtija) 2. Rūne Holta (Norvēģija) 3. Džeisons Kramps (Austrālija) 1995. (Tampere, Somija) 1. Džeisons Kramps (Austrālija) 2. Daniels Andersons (Zviedrija) 3. Raijens Sallivens (Austrālija) 1996. (Olhinga, Vācija) 1. Pjotrs Protasevičs (Polija) 2. Raijens Sallivens (Austrālija) 3. Jespers B. Jensens (Dānija) 1997. (Mšeno, Čehija) 1. Jespers B. Jensens (Dānija) 2. Rafals Dobruckis (Polija) 3. Skots Nikolss (Lielbritānija) 1998. (Pila, Polija) 1. Roberts Dadoss (Polija) 2. Kšištofs Jabloņskis (Polija) 3. Matejs Ferjans (Slovēnija) 1999. (Vojensa, Dānija) 1. Lī Ričardsons (Lielbritānija) 2. Alešs Drīmls (Čehija) 3. Naidžels Sadlers (Austrālija) 2000. (Hožuva, Polija) 1. Andreass Junsons (Zviedrija) 2. Kšištofs Cegiļskis (Polija) 3. Jaroslavs Hampels (Polija) 2001. (Pīterboro, Lielbritānija) 1. Dāvids Kujava (Polija) 2. Lukašs Drīmls (Čehija) 3. Rafals Okoņevskis (Polija) 2002. (Slani, Čehija) 1. Lukašs Drīmls (Čehija) 2. Kšištofs Kaspšaks (Polija) 3. Deivids Hovs (Lielbritānija) 2003. (Kumla, Zviedrija) 1. Jaroslavs Hampels (Polija) 2. Kriss Hariss (Lielbritānija) 3. Rafals Šomberskis (Polija) 2004. (Vroclava, Polija) 1. Roberts Miškovjaks (Polija) 2. Kenets Bjerre (Dānija) 3. Matejs Žagars (Slovēnija) 2005. (Vīne Noištate, Austrija) 1. Kšištofs Kaspšaks (Polija) 2. Tomašs Suhaneks (Čehija) 3. Fredriks Lindgrens (Zviedrija) 2006. (Terencano, Itālija) 1. Karols Žambiks (Polija) 2. Antonio Lindbeks (Zviedrija) 3. Kristians Hefenbroks (Vācija)

Informāciju sagatavoja
Anatolijs Kreipāns