Vītoliņš par lielo noraidījumu: "Tas ir hokejs, bet sevi jākontrolē"

2024-05-12 21:18 Ulvis Brože

@UlvisBrozhe

Vītoliņš par lielo noraidījumu: "Tas ir hokejs, bet sevi jākontrolē" — Harijs Vītoliņš. Foto: LHF

3:2 pag.

Latvija - Francija

Šovakar otro uzvaru pasaules čempionātā svinēja Latvijas hokejisti, kas pagarinājumā ar 3:2 pieveica Francijas valstsvienību. Galvenais treneris Harijs Vītoliņš dalījās pārdomās par spēles ritējumu, debitantu rūgto pieredzi un Oskara Batņas noraidījumu.

"Mēs mākam radīt drāmu. Patīkami, ka puiši parādīja raksturu, un mēs vinnējām spēli. Nav vieglu pretinieku, nav pretinieku, kas nespēlēs. Katra vinnētā spēle – vienalga, pagarinājumā vai bullīšos –, tā ir uzvara. Tas parāda komandas raksturu. Šogad ir mikslis starp jaunajiem un pieredzējušajiem, un cits citu pavelk uz priekšu," stāstīja Harijs Vītoliņš.

Viņš īpašus apsveikumus par uzvaru nosūtīja mammām, norādot, ka hokejisti pirms došanās uz ledus vienojušies sauklī par vēlmi mammas apsveikt ar uzvaru.

Latvijas izlase pirmos vārtus zaudēja pēc tam, kad Oskars Batņa piecas minūtes līdz pirmās trešdaļas beigām nopelnīja 5+20 sodu par nūjas dūrienu pretiniekam, atstājot komandu trijatā.

"Mēs palikām ar vienu centru – Rodrigo Ābolu. Haralds Egle pirmo sezonu spēlē kā centrs, Raivis Ansons atbrauca no Amerikas un nekad nav spēlējis tādā līmenī. Puiši izturēja. Bija ļoti liels spēles laiks, bet neviens nesūdzējās. Kad jautājām, tad teica, ka spēka ir daudz un ka neko nevajag mainīt. Attaisnojies tas darbs, ko ieguldījām sagatavošanās posmā."

Ābols uz ledus pavadīja 27:30 minūtes, bet komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš – 26:49. Daugaviņš ar pieciem punktiem pašlaik ir pasaules čempionāta otrais rezultatīvākais spēlētājs.

"Tas ir hokejs, bet sevi jākontrolē. Mazākumā nedrīkst dot ne mazāko iemeslu, lai dabūtu vēl vienu noraidījumu," par Batņas pārkāpumu teica Vītoliņš.

Latvija spēles gaitā gan atradās iedzinējos, gan bija vadībā. Pārsvaru neizdevās noturēt, ielaižot trīs minūtes līdz beigām. "Mums bija pārmetiens, un nevarējām veikt nomaiņu. Parasti svarīgos iemetienus aizsardzības zonā ņem Ābols vai Batņa. Palika Ansons, ceturtā maiņa. Mazliet pārcentāmies. Pēc zaudēta iemetiena četri cilvēki metās zem ripas. Sanāca, ka metienu nosedza, bet pie atlēkušās ripas bija divi brīvi spēlētāji."

"Tas nāk ar pieredzi," turpināja Vītoliņš. "Rūgti, ka jāmācās caur savām kļūdām. Pagājušajā gadā bronzas spēlē Dans Ločmelis pie 2:2 zaudēja iemetienu savā zonā, un ielaidām. Gribas, lai jaunajiem tā nesanāktu, bet tā ir dzīve. Puiši ir malači, ka cīnījās tālāk, cīnījās līdz pēdējai sekundei."

"Teicām, ka nemeklējam nevienu vainīgo. Pirmo spēli uzvarējām haotiski, un visi esam atbildīgi. Elvis arī vakar nospēlēja fantastiski," par lēmumu vārtus uzticēt Elvim Merzļikinam teica Vītoliņš. "Arī šodien pirmie vārti ar rikošetu. Cerams, ka tas apstāsies un vairs nekritīs iekšā."