Batņa: ""Dinamo" biju tīrākais čekeris. Francijā atkal sajutu uzbrukuma garšu"

“Beidzās līgums ar Rīgas “Dinamo”. Redzēju, ka nāk cits treneris. Ne es uzbāzos, ne man kāds zvanīja. Teicu aģentam, lai sākt kaut ko darbināt – jāmeklē klubs. Protams, Covid-19 dēļ bija diezgan sarežģīta situācija. Aģents teica, ka ir interese no Francijas. Pirmais, ko darīju – parunājos ar tur spēlējošajiem Rolandu Vīgneru un Artūru Ševčenko, sapratu, kas tur notiek, kas patīk. Dzirdēju labas lietas. Domāju: kāpēc gan ne? Kāpēc nepamēģināt citu lomu pēc trim gadiem “Dinamo”. Pēc sezonas varu teikt, ka esmu diezgan priecīgs. Vienīgais mīnuss – vīrusa dēļ sezona tika saīsināta,” par karjeras kursa maiņu stāstīja Oskars Batņa.

Viņš Rīgas “Dinamo” pievienojās 2017. gadā – pēc tam, kad bija aizvadījis sezonu Alpu Hokeja līgā. Spēlējot Sanda Ozoliņa un Ģirta Ankipāna vadībā, galvenokārt ceturtās maiņas centra uzbrucējs trīs sezonu laikā piedalījās 122 spēlēs, izceļoties ar četriem vārtiem un desmit piespēlēm.

“Uz Franciju braucu ar domu atgūt hokeja garšu un izpratni. “Dinamo” trīs gadus biju tīrākais čekeris, kurš mauc un dara melno darbu. Šosezon spēlēju vairākumā, mazākumā, uzbrukumā varēju atgūt pārliecību. Spēlēt ar ripu, atkal sajust uzbrukuma garšu. Esmu apmierināts, jo izdevās. Komandai pievienojās arī Lukašs Kašpars. Spēlējām vienā maiņā, viss bija forši, bet diemžēl satraumējās,” norādīja Batņa. Viņš ar 22 spēlēs sakrātajiem 18 punktiem (9+9) bija “Anglet” rezultatīvākais spēlētājs.

Kašpars, kurš ir trīs pasaules čempionātu dalībnieks Čehijas izlases rindās un kurš savā labākajā KHL sezonā savāca 47 punktus, “Anglet” sastāvā aizvadīja septiņus mačus un guva 12 punktus. Jāpiezīmē, ka vienības galvenais treneris bija čehs. “Anglet” sezonas kopvērtējumā ieņēma desmito vietu. Francijas spēcīgāko komandu sabiedrībā tā atgriezās 2018. gadā, un trīs sezonu laikā labākais rezultāts bijusi devītā vieta. Interesanti, ka savulaik “Anglet” spēlēja gan Francijas, gan Spānijas čempionātos, ņemot vērā, ka pilsēta atrodas pusstundas brauciena attālumā no robežas.

“Pirmajos divos mēnešos līgā viss bija kārtībā – divas spēles nedēļā, nekādu ierobežojumu, skatītāji tribīnēs. Laikā, kad ar izlasi biju aizbraucis uz “Deutschland Cup”, viss sākās,” atminējās latviešu hokejists. Gan novembrī, gan decembrī “Anglet” aizvadīja pa vienai spēlei. Līga bija apturēta, bet ik pa laikam tika aizvadītas televīzijas spēles. “Bija neziņa par to, vai vispār turpināsies sezona. Lielās komandas negribēja spēlēt pie tukšām tribīnēm, bet federācijai izdevās pierunāt. Beigās izlēma samazināt spēļu skaitu.”

Kamēr sezona bija apturēta, komandām bija atļauts turpināt treniņus, tomēr ikdiena bijusi visnotaļ sarežģīta, stāstīja Batņa. Tikusi noteikta komandantstunda, tāpēc vakaros ārpus mājas bija atļauts atrasties tikai pēc īpašas atļaujas saņemšanas. “Psiholoģiski tas bija grūts posms. Ļoti palīdzēja tas, ka atbrauca draudzene. Internetā jau ar draugiem sazinies, bet vismaz bija kāds, ar kuru parunāt dzīvē.”

Par Francijas līgas līmeni uzbrucējs sacīja atzinīgus vārdus. “Manuprāt, līmenis ir ļoti solīds. Lielās komandas ir augsta līmeņa – ne velti spēlē Čempionu līgā. Lielākoties visas komandas ir konkurētspējīgas, nav lielas dominances. Izņemot Vīgnera komandu – viņiem gāja uz urrā,” teica Batņa. “Rouen” 22 spēlēs izcīnīja 19 uzvaras, bet Vīgners ar 14 vārtiem kļuva par Francijas čempionāta labāko snaiperi.

KHL spēlējušajam Batņam komandas biedri galvenokārt uzdevuši jautājumus par to, kāda ir ceļošana. Tomēr arī Francijā pārbraucieni paņēmuši gana daudz laika, ņemot vērā to, ka komandas pārvietojas ar autobusiem. “Labā ziņa – bija divstāvīgais autobuss ar gultām. 22:00 izbraucam, deviņas vai desmit stundas pa nakti pavadām ceļā, un no rīta esam ieradušies nākamajā pilsētā.”

“Domāju, ka jebkurš sportists vienmēr grib spēlēt un sacensties augstākajā līmenī. KHL – tā ir Eiropas labākā līga. Lai vai kā, bet labāk tur sirdi un dvēseli atdot,” par vēlmi atgriezties iepriekšējā līmenī stāstīja Batņa. Viņš saņēmis pirmos piedāvājumus no klubiem, tomēr ar līguma parakstīšanu pagaidām nesteidzas. “Koncentrējos tikšanai izlasē,” pauda uzbrucējs, kurš piedalījās 2019. gada pasaules čempionātā. Septiņās spēlēs Batņa pie punktiem netika, turnīru pabeidzot ar +1 lietderību.

“Varēju pamēģināt savus spēkus par pasaules zvaigznēm – Ovečkins, Malkins. Eju iemetienā un saprotu, ka tūlīt būšu viens pret vienu ar Malkinu, kurš bērnībā bija viens no maniem mīļākajiem spēlētājiem. Daudz viņu vēroju. Tas bija viens no lielākajiem iespaidiem. Protams, arī tas, ka pārstāvi savu valsti. Vienmēr esmu sapņojis spēlēt izlasē un iziet uz ledus, kad tribīnēs skandē “Latvija! Latvija!””

Piektdien Latvijas izlases hokejisti aizvadīja savstarpējo treniņspēli, un Batņa spēlēja vienā virknējumā ar Renāru Krastenbergu un Rihardu Mareni. Batņa un Marenis – citi viņus dēvē par izlases klimata speciālistiem, jo spēlētāju balsis, uzmundrinot komandas biedrus, ir grūti nesadzirdēt. “Tas nāk no Amerikas. Padzīvoju tur divus gadus un paskatījos, kā tur notiek lietas. Radās pārliecība. Sapratu, ka man pašam patīk uzmundrināt. Rihards un es viens otru pavelkam, un tā ir forša sajūta. Klusa komanda nevar tā nospēlēt. Ja ir uzmundrinājumi, bļaušana, tad ir vieglāk spēlēt – ir asums,” teica Batņa.

Par vietu valstsvienībā viņš konkurē ar tādiem jaunajiem centriem kā Daniels Bērziņš, Jānis Švanenbergs, Filips Buncis. “Čaļi cīnās, konkurence ir liela. Ir daudz jauno, kuri nav bijuši uz pasaules čempionātu, kuri ir izsalkuši. Nevar atslābināties. Centru pozīcijā konkurence ir palielinājusies.”