Bratislavas piezīmes: nervu zāles, automāti un neredzamais MVP

Latvijas izlase nebūtu Latvijas izlase, ja spēles laikā līdzjutēji nesāktu domāt par tuvāko aptieku un nervu zālēm. Pat spēlē, kurā izdarījām par 47 metieniem vairāk nekā pretinieki, pamanījāmies parūpēties par intrigu – Itālija pirmā iedabūja ripu vārtos, bet beigās varēja samazināt deficītu līdz minimumam, bet paglāba vārtu stabs.

Izcils Itālijas valstsvienības vārtos bija Andreass Bernards, un viņam pēc mača uz pleca uzsita arī Bobs Hārtlijs. Latvijas izlases galvenais treneris bija gatavs viņam atdot abu komandu labākā spēlētāja balvu, taču no mūsējiem tika atalgots Roberts Bukarts. Viņš iemeta uzvaras ripu, to paveicot pēc brāļa piespēles. Zinot, ka abi ārpus laukuma ir nešķirami un labākie draugi – tas bija īpašs mirklis.

Tiesa, ja MVP ļautu izvēlēties man, tad uz ledus sauktu vīru, kurš maču skatījās ekrānā – video treneri Pēteri Gromu, kuram šodien aprit 40. Viņš ar 100% pārliecību paziņojis, ka Itālijai pirms vārtu guvuma bijusi aizmugure, un aicinājis izmantot iespēju pieprasīt, lai tiesneši momentu pārskata vēlreiz. Kas zina, kā spēle būtu ievirzījusies, ja pēc pirmās trešdaļas būtu 0:1...

Atskatoties uz pirmajām spēlēm, Austriju gribētos salīdzināt ar skrējēju, kurš pārvērtējis spējas. Ja piecus kilometrus vari pieveikt 20 minūtēs, tas nenozīmē, ka tādu ātrumu spēsi turēt maratona distancē. Pretiniekiem beigās vienkārši nepietika spēka. Šveice – ja gribam uzvarēt komandu, kas objektīvi ir spēcīgāka, tad ir jāmet iekšā vairākumā. Trešajā trešdaļā bija trīs iespējas pēc kārtas, bet palikām tukšām rokām un pēc tam pazaudējām pretinieku vārtu priekšā.

Iespējams, turnīra svarīgākā spēle vēl priekšā – rītvakar pretī stāsies Čehija. Ja divas komandas grupu turnīru pabeidz ar vienādu punktu skaitu, tad vērā tiek ņemts savstarpējais mačs. Hokejistiem gan pirms mača nav ieteicams skatīties vēstures grāmatās – čehus nekad neesam uzvarējuši. Deviņas tikšanās reizes, viens neizšķirts (1:1 Rīgā) un astoņi zaudējumi. Lai gan tikai retais mačs nav bijis ar intrigu līdz pēdējai sekundei.

Burvis ar ripu – uzslavas pēc pirmās spēles saņēma Rūdolfs Balcers. Viņa sešus punktus vēl iespaidīgākus padara fakts, ka viņam nav nevienas otrās piespēles – tātad tieši Balcers nogādājis ripu pie komandas biedra, kurš iemetis vārtus. Pasaules čempionāta rezultatīvākajam spēlētājam Viljamam Nīlanderam tādas ir divas. Vairāk primāros punktus savācis tikai kanādietis Entonijs Manta – septiņus.

Jāsaka, ka laika apstākļi Bratislavā nav piemēroti alus dzeršanai – temperatūra ap desmit grādiem, lietus un auksts vējš. Otrā čempionāta pilsētā Košicē pirms divām dienām spēcīgā vēja dēļ pat tika slēgta fanu zona. Drošība pirmajā vietā.

To pašu var teikt arī par vīriem armijas apģērbā, kuri ar automātiem rokās redzami gan pie halles, gan uz tuvākajām ielām. Lai gan vietas pie arēnas nav daudz – tā uzbūvēta ielas malā (vai iela uzbūvēta halles malā?), un ietve nav diži platāka par ierastajām, tātad cilvēkiem nākas pamatīgi saspiesties –, par nekādiem incidentiem nav dzirdēts. Galu galā – vietējie kārtības sargi bijuši tik viesmīlīgi, ka latviešiem, kuri pulcējušies pirms spēles, ļāvuši piesēst uz sava auto motora pārsega un atkorķēt pudeli.

Policistu viesmīlība gan neaprobežojas tikai ar ciemiņiem – halles tuvumā pie gājēju pārejas katrā pusē norīkots viens policists, bet autovadītājus tas īpaši nesatrauc. Bremžu pedālis lieki netiek traucēts. Tādējādi arī šādās vietās pāri ielai iespējams tikt vien tad, kad neviens nebrauc. Arī pārvietošanās ātrumam Slovākijā ir tikai rekomendējoša nozīme.

Kā stāsta vietējie, televīzijas tiešraidēs galvenokārt tiek rādīta Košices grupa. No Bratislavas ieplānotas tikai septiņas tiešraides, bet piecos no šiem mačiem viena no komandām laukumā bija/būs Latvijas valstsvienība. Slovākijas pirmos mačus vērojuši aptuveni pusotrs miljons ļaužu jeb ceturtā daļa valsts.