19. maijs: Jeržābeka lēmums, Sedīni atvadās ar zeltu, Šatans nenoveco

2014. gads. LATVIJA – BALTKRIEVIJA 1:3

Pirms pasaules čempionāta Minskā Latvijas hokeja līdzjutēji labi zināja vismaz divu tiesnešu vārdus – Vladimirs Šindlers (2005. gads Insbrukā pret ASV 1:3) un Riks Lukers (2006. gads Rīgā pret Kanādu 0:11). Kopš 2014. gada 19. maija hokeja faniem kā lamu vārds uz mēles uzgūla Antonīns Jeržābeks. Pirms Latvijas un Baltkrievijas spēles abām komandām bija pa deviņiem punktiem, bet Šveices kontā bija septiņi punkti un par vienu aizvadītu maču vairāk. Matemātika vienkārša – uzvarētājs nodrošina vietu ceturtdaļfinālā. Spēles 9. minūtē ar 37 sekunžu intervālu Edgaru Masaļski pārspēja Džefs Plets un Mihails Grabovskis, bet otrā perioda vidū Artūrs Kulda lielajā vairākumā samazināja rezultāta starpību. Tas nemainījās līdz pat pēdējai minūtei, kad Kapars Daugaviņš vairākumā panāca 2:2, taču…

Galvenais tiesnesis Jeržābeks 36 sekundes līdz mača beigām vārtu guvumu neieskaitīja, jo uzskatīja, ka Gints Meija ir traucējis vārtsargu tā laukumā. Video atkārtojuma skatīšanās nemaz netika apsvērta. Atlikušajā laikā Latvijai iemest vēl vienus vārtus neizdevās, bet Sergejs Kosticins sekundi līdz finālsirēnai ieraidīja ripu tukšos vārtos. Baltkrievija nodrošināja vietu ceturtdaļfinālā, bet Latvija tagad pēdējā spēlē nedrīkstēja zaudēt Šveicei.

2013. gads. ZVIEDRIJA – ŠVEICE 5:1

Pasaules čempionāta atklāšanas spēlē 3. maijā „Ericsson Globe” arēnā Stokholmā mājinieki piedzīvoja šoku – 2:3 zaudējums Šveices hokejistiem. Tobrīd reti kurš varēja iedomāties, ka abas komandas atkārtoti satiksies turnīra finālā. Taču tieši tā arī notika – 18. maijā mājiniece Zviedrija tajā pat arēnā vēlreiz tikās ar Šveici, kam tas bija pirmais fināls vēsturē, un jau 5. minūtē pēc turnīra MVP Romāna Jozī vārtu guvuma zviedri nonāca iedzinējos. Tomēr, kā vēsta paruna, labas komandas viena turnīra ietvaros vienam un tam pašam pretiniekam divreiz nezaudē. Vēl pirmajā trešdaļā Eriks Gustafsons un Henriks Sedīns panāca 2:1 zviedru labā, bet pēdējā trešdaļā mājinieki guva vēl trīs vārtus. Simboliski, ka pēdējo ripu jau tukšos vārtos ieraidīja Henriks Sedīns – gan viņam, gan dvīņubrālim Danielam šī bija pēdējā spēlē izlasē pasaules čempionātos.

2012. gads. SLOVĀKIJA – ČEHIJA 3:1

Kopš panākumu laikiem tūkstošgades sākumā Slovākijas izlase savas pozīcijas bija zaudējusi, iepriekšējos četros turnīros (arī 2011. gadā mājās) netiekot pat augstāk par desmito vietu. Taču 2012. gadā čehu trenera Vladimira Vujteka vadītie slovāki pēc minimāliem zaudējumiem Kanādai (1:2) un Somijai (0:1), uzvarēja nākamajās septiņās spēlēs pēc kārtas un sasniedza finālu. Pusfinālā pretī stājās principiālie sāncenši čehi. Spēles 16. minūtē slovākus vadībā izvirzīja 37 gadus vecais Miroslavs Šatans, bet 31. minūtē neizšķirtu atjaunoja Mihaels Frolīks. Trešajā periodā jau 46. sekundē Šatans mazākumā izskrēja aci pret aci ar Jakubu Kovāržu un panāca 2:1, bet nepilnas trīs minūtes vēlāk Libors Hudāčeks palielināja pārsvaru. Čehu centienus atspēlēties neitralizēja turnīra labākais vārtsargs Jans Laco, kurš visā spēlē atvairīja 36 metienus.

2014. gads. FRANCIJA – DĀNIJA 6:2

Kamēr Latvijā ar sakostiem zobiem izrunāja Jeržābeka vārdu, savas valsts hokeja vēsturi rakstīja Francijas izlase, kas pirmoreiz kopš 1995. gadā iekļuva labāko astotniekā. Grupu turnīra pirmspēdējā spēlē francūži ar 6:2 sagrāva Dāniju, lai gan vēl līdz 50. minūtei rezultāts bija neizšķirts 2:2. Divi vārti un divas rezultatīvas piespēles Stefānam da Kostam, bet vārti un trīs rezultatīvas piespēles Antuānam Ruselam. Kopumā franči grupā spēja uzvarēt arī Kanādu, Slovākiju un Norvēģiju, paņēma punktu no Čehijas un minimāli zaudēja zviedriem, taču ar 1:2 piekāpās Itālijai.