Skudra pagaidām negrasās trenēt Latvijas izlasi un PČ fanos par Krieviju

- Viens no "Traktor" līderiem Vitālijs Kravcovs aizbrauca uz NHL. Tas komandai ir zaudējums? Ko varat novēlēt "Rangers" jaunpienācējam kā cilvēks, kurš ir spēlējis NHL?
- Negribētu lietot vārdu "zaudējums". Domāju, ir jālepojas ar to, ka ir tāds jauns un talantīgs hokejists, kurš brauc pēc sava sapņa ienirt NHL pasaulē. Varu tikai atbalstīt spēlētāju. Mani vienmēr priecē, ja spēlētājiem ir mērķi un viņi tiecas pēc tiem. Ne vienmēr šis ceļš mēdz būt gluds. Tas nenozīmē, ka viss uzreiz izdosies. Ja nu pēkšņi Vitaļikam būs kādas problēmas vai parādīsies vajadzība atgriezties, uzturēt formu vai uzlabot kvalitātes spēlēšanai NHL, būsim ļoti priecīgi strādāt ar viņu. Vēlam viņam veiksmi, sekosim un leposimies ar viņa panākumiem.

- Iekļuvāt NHL bez drafta. Cik ērkšķains bija jūsu ceļš uz līgu?
- Katram ir savs ceļš. Manā hokeja karjerā iejaucās politika, kad vēl pārstāvēju PSRS izlasi. Mani lēmumi PSRS sabrukuma dēļ tik agrā vecumā varbūt neizskatījās pārāk pareizi no sportiskās puses. Visiem maniem biedriem, ar kuriem spēlēju kopā,- Nikolajam Habibuļinam, Aleksejam Kovaļovam, Aleksejam Jašinam – bija savas iespējas. Man nācās iet citu ceļu. Izvirzīju sev uzdevumu, izgāju cauri zemākajām līgām. Galvenais bija nesalūzt. Uzskatu, ka trīs sarežģīti gadi Ziemeļamerikā, sākot ar pašu apakšu, manī ieaudzināja noteiktu raksturu un padarīja mani par to, kas esmu tagad. Tad ne tuvu nebija viegli, un ne visiem tas izdevās.

- "Traktor" spēlēja pēc izteikti aizsardzības tipa sistēmas. Kā tagad izmainīt komandas spēlēto hokeju?
- "Traktor" spēlēja tā, kā ļāva komandas sastāvs. Nākotnē grasāmies spēlēt mūsdienīgāku hokeju. Ņemot vērā manu pieredzi, "Traktor" izmantosim tās sistēmas, kuras jau esmu piecu gadu laikā, strādādams KHL kā galvenais treneris, iespēlējis. Sāksim spēlēt ļoti agresīvi, organizēti, disciplinēti. Centīsimies ripu iegūt savā kontrolē, bet uzbrukumā mums ir jāspēlē radoši. Mūsdienu hokejs pieprasa spēcīgu individualitāti. To audzināsim puišos. Gribam redzēt katra hokejista rozīnīti. Spēle uzbrukumā ir māksla. Ir noteiktas sistēmas lietas, bet spēlē ar ripu tās ir minimālas. Gribam redzēt kombinacionālu spēli. Aizsargiem ir jābūt mobiliem, jāprot uzbrukt. Uzbrukumā gribam spēlēt neparedzami, lai pretinieku komandām aizsargāties būtu sarežģīti.

Spēli vienmēr vēroju no aizsardzības skatu punkta. Ja skatos mūsu komandas uzbrukumu un saprotu, ka pret tādu uzbrukumu ir grūti aizsargāties, tad tieši tādu uzbrukumu gribētos redzēt. Strādāsim šajā virzienā. Ceru, ka mums priekšā būs daudz meistarības un gan uzbrukumā, gan aizsardzībā mums būs labas kājas. Mūsu aizsargiem būs jākļūst mobilākiem, ātrākiem un jaunākiem. Tas ir svarīgi. Kad skatījos iepriekšējās sezonas "Traktor" un runājām, kādu komandu gribētu redzēt, neapšaubāmi nonācām pie secinājuma, ka komandai ir jākļūst jaunākai – gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Čeļabinskā ir laba jaunatne, kas ir gatava spert nākamo soli uz priekšu. Jaunatne ir organizācijas motors, kas ir jāizmanto. Centīsimies izveidot ļoti disciplinētu un organizētu komandu bez ripas un neprognozējamu ar ripu.

- Jūs, kā vārtsargs, arī individuāli strādāsiet ar vārtsargiem?
- Nē, tam ir vārtsargu treneris. Protams, es sekoju līdzi un runāju. Mēs visi piedalāmies procesā, bet detalizētāk un dziļāk ar vārtsargu līniju strādā vārtsargu treneris. Mums būs daudz sanāksmju, kurās piedalīsies aizsargi un vārtsargi, jo tā ir komunikācija, mijiedarbība, kas nepieciešama laukumā. Vārtsargam un aizsargiem jābūt uz viena viļņa.

- Ko no Ziemeļamerikas pieredzes ir nepieciešams izmantot darbā ar "Traktor"?
- Mums ir ziemeļamerikāniskā un krieviskā sajaukums. Jaunā specifika neļauj strādāt tikai ziemeļamerikāniski vai tikai pēc mūsu metodēm. Tagad ir jauna paaudze, un tā ir citāda. Salīdzināsim treniņprocesu Padomju Savienībā un mūsdienās. Tagad tas jau ir kļuvis neefektīvs, jaunā paaudze to vairs nepieņem. Ir jācenšas strādāt mūsdienīgi. Mūsdienīgie vingrinājumi nav vieglāki par agrākajiem – tie vienkārši ir citādi. Tagad lielāka uzmanība tiek veltīta hokejistam – viņa sirdij, pulsam, atjaunošanās procesam. Piecus gadus strādājot par galveno treneri, cenšos kaut ko novest līdz maksimumam, līdz ideālam, veidoju nākotnes programmu. Ar treneriem cenšamies to izanalizēt un padarīt labāku. Radošs brīdis, kas liek domāt, kā labāk sagatavot komandu un kādi elementi ir jāmaina.

- Kad pirmoreiz galvā ienāca doma kļūt par treneri?
- Kad beidzu spēlētāja karjeru, kad sapratu, ka man tas būtu interesanti. Tas sākās NHL. Tur bez tā, lai no tevis izveidotu labu atlētu un hokejistu, liek arī domāt. Kolīdz sāc domāt un iedziļināties procesā, sākas analīze un atbilstoši arī trenera darbs. Man bija situācija Pitsburgā. Man sacīja, ka šajā līgā nav pietiekami tikai ar ripu ķeršanu un ka ir nepieciešams arī runāt laukumā un vadīt komandu. Tu spēlē ar seju pret pārējo laukumu, tātad ir jāzina taktika un sistēma. Tas krājas. Beidzot spēlētāja karjeru, man uzreiz piedāvāja, jo redzēja, kā uzvedos komandā: "Pet, palīdzi! Nāksi treneru štābā?" Nē, es atbildēju, jo tikai šodien beidzu karjeru un ir jāpaiet kādam laika periodam. Gads, strādājot par analītiķi televīzijā, kad analizēju nianses, lai tās izstāstītu televīzijas auditorijai, noveda pie tā, ka man sagribējās būt tuvāk ledum un būt treneru sastāva daļai.

- Kādēļ vārtsargi reti kļūt par galvenajiem treneriem? Šajā ziņā esat unikāls, vēl atmiņā nāk Patriks Ruā.
- Bet Bobs Hārtlijs?! Tas vispār ir interesants fakts. Piemēram, tagad notiek Stenlija kauss NHL. Tur ir lērums hokeja studiju. Kas ir galvenie analītiķi? Vārtsargi. Treneris ir cilvēks, kurš saprot hokeju. Nav svarīgi, kas tu esi. Kādēļ izcili hokejisti ne vienmēr kļūst par labiem treneriem? Paskaidrošu. Izcili hokejisti spēlēja un hokeju uzskatīja par vienkāršu. Bet, kļūstot par treneri, saviem padotajiem saka: "Tas taču ir vienkārši." Viņi nesaprot, kā līdz tam tikt. Ir puiši, kuriem visu dzīvi sevi nācies pierādīt ar darbu, un viņi zina, kā sasniegt virsotnes. Viņi nevarēja iedot skaistas piespēles vai pareizi slidot, bet viņi līdz tam tika paši. Savukārt izcilnieki nedomā par to, viņiem viss jau ir – tas ir talants. Puiši, kuri visu sasniedz ar darbu, kļūst par labiem treneriem, jo saprot, kā ar darbu tikt līdz augstam līmenim. Tagad stereotipi tiek lauzti. Agrāk tā domāja, ka vārtsargi nevar būt galvenie treneri. Bet Staņislavs Čerčesovs [Krievijas galvenais treneris] mums futbolā? Esi uzbrucējs, aizsargs vai vārtsargs – tam vairs nav nekādas nozīmes.

- Vai neplānojat nākotnē kļūt par nacionālās izlases galveno treneri? Piemēram, Latvijas.
- Latvijas izlases… Ziniet, ne tik daudz laika pavadīju Latvijā. Agri aizbraucu uz Ziemeļameriku. Pēc tam spēlēju un karjeru beidzu Krievijā. Kamēr biju bez darba, man piedāvāja trenēt citas izlases. Bet visam ir jābūt jēgai. Laikam ne šobrīd. Pagaidām tas nav man. Ir ļoti svarīgi, lai tai enerģijai, kuru nepieciešams ieguldīt, tam darbam, tām lietām, kuras ir jāziedo darba dēļ, ir jābūt jēgai. Tāpēc iespēja strādāt ar "Traktor" man ir kā svaiga gaisa malks. Redzu, ko var paveikt Čeļabinskā un kādus rezultātus šeit var sasniegt. Šeit ir labi pamati. Šeit var pilnībā atdoties darbam un grauzt katru dienu. Tas uzmundrina, tas ir ļoti interesanti.

- Par ko fanosiet gaidāmajā pasaules čempionātā?
- Par Krieviju. Tāda komanda vācas. Un ne tikai Krievijai. Olimpiskajās spēlēs neredzējām labākos spēlētājus. Visi ir noilgojušies pēc tādiem turnīriem, kur savācas gandrīz visvislabākie. Šajā gadā Krievijai brauc lieliski hokejisti, ASV veidojas ļoti spēcīga komanda, zviedriem, kanādiešiem. Daudzas izlases atvedīs sastāvus, kas būs tuvu ideāliem.

Pilnu interviju vari lasīt ŠEIT.