Facebook
GoogleVasiļjevs: "Man galvenais ir aizsardzība"
@AndrejsSilins
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
"Man galvenais uzdevums nav vis iemest, bet gan uzsākt uzbrukumu, atdot smuku piespēli, izveidot momentus," par to, kā iejuties centra uzbrucēja lomā izlasē "Sporta Avīzei" stāsta Herberts Vasiļjevs.
"Ja es spēlētu par malējo uzbrucēju, tu redzētu to pašu cīņassparu, to pašu domāšanu, bet spēles uzbūvē un kā uzbrucējam atklāties – tas ir pavisam cits spēles stils. Arī domāšana tomēr drusku mainās, kā centra uzbrucējam man ir citi pienākumi. Vispār es esmu uzbrucējs – universālais. Bet pats sevi uzskatu par malējo uzbrucēju. Spēlēt gan sāku centrā, arī Amerikā spēlēju centrā un uz 1998. gada čempionātu Latvijas izlasē mani paņēma kā centru. Taču pēc tā turnīra es klubā vienmēr esmu spēlējis pa malu. Visus šos gadus esmu spēlējis pa malu, un tur esmu iejuties. Bet es jau saprotu, ka malējo uzbrucēju Latvijā ir daudz. Malējam uzbrucējam 80 procenti ir uzbrukums, un, ja viņš neiemet, tad var prasīt, kas tas par uzbrucēju."
"Centram tā vairāk ir saspēle un saruna ar pārējiem, ar aizsargiem. Uzbrukuma zonā ir runa ar uzbrucējiem, bet visa piecnieka diriģents un tieši centra uzbrucējs ir tas, kurš organizē spēli aizsardzībā. Centra uzbrucējam aizsardzība ir pat svarīgāka par uzbrukumu, un es arī tā spēlēju. Ja malējam attiecība starp uzbrukumu un aizsardzību ir 80:20, tad centram tā ir 40:60. Man galvenais ir neielaist. Pēc tam skatīšos, kas notiks tālāk. Uzbrucēji man ir: Ņiživijs pa vienu malu, Cipulis – pa otru, izdevības mums būs, bet man galvenais uzdevums nav vis iemest, bet gan uzsākt uzbrukumu, atdot smuku piespēli, izveidot momentus. Man galvenais ir aizsardzība, tur neviens manā vietā melno darbu nedarīs. Tas ir man jādara."
"Labi, tas arī bija drusku par traku un sita man pa galvu: iemest pirmo ripu 21. spēlē [izlases rindās] – tas nav nekāds uzbrucējs, lai arī kādā ampluā viņš laukumā izgājis. Doma ir pareiza: reizēm viņš spēlē labu hokeju, bet statistikā atkal 0+0. Un var būt labākais spēlētājs savā komandā, bet reti kurš to sapratīs un pamanīs. Un var būt arī tā, ka Vasiļjevs ieliek trīs golus, bet ir mīnus trīs. Varbūt man ar tiem goliem paveicies, bet ar mīnus trīs es izlasē nevienam nebūtu vajadzīgs. Reti kurš saprot, kādu darbu laukumā paveic spēlētājs. Mārtiņš taču strādā, un Miķelis tāpat strādā kā zirgs. Varbūt neiemet, bet tas nav iemesls, lai pateiktu, ka viņš ir nekāds. Tās ir tās mazās nianses, kas izšķir spēles likteni. To redz treneri, redz speciālisti, bet ne visi fani un skatītāji."
Plašākā intervijā "Sporta Avīzē" uzbrucējs dalās pārdomās par izlases sniegumu, stāsta par pavadīto laiku Vācijā un atminas 1998. gada čempionātu Šveicē, kas debitēja izlases rindās.
