Emerijs uzvar pats un ved "Ducks" pretim uzvarām

Savā pirmajā NHL karjeras daļā Rejs Emerijs paspēja piedzīvot gandrīz visu – gan lielisku debiju un spēlēšanu Stenlija kausā, kura laikā viņš bija viens no komandas vadošajiem hokejistiem, gan arī ne tik patīkamus brīžus – zaudējumus, kautiņus ar komandas biedriem un, beigu beigās, arī faktiski - izmešanu no komandas. Pēc vienas sezonas Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), Mitišču "Atlant" komandā, kuras laikā Rejs atkal parādīja raksturu – mēģināja kauties ar komandas tehniskā personāla darbinieku un sezonas vidū pameta komandu, jo nebija apmierināts ar atalgojumu, Emerijs, tomēr, spēja radīt interesi par sevi arī NHL.

Rejs atgriezās NHL nu jau Filadelfijas "Flyers" rindās un spēlēja visai atzīstami, taču no sākuma vārtsargs guva vēdera muskuļu savainojumu, bet īsi pēc tā izārstēšanas – sākās problēmas ar cirksni. Un jau pašā sākumā kļuva skaidrs, ka šī nebūs parasta cirkšņa trauma, gluži otrādi ārstēšanas kursa sākumā parādījās informācija, ka spēlētājam, iespējams, ir jāsāk domāt par karjeras beigšanu... .

Diagnoze tika uzstādīta – aseptiskā nekroze. Tas nozīmē, ka notiek kaula galviņas šūnu atmiršana, jo tam ir traucēta asinsrite un, līdz ar to, barības vielu uzņemšana. Parastā valodā runājot – kauls sāk "izirt". Slimība, no kuras savulaik, kā rāda jaunākie pētījumi, iespējams, varētu būt miris Tutanhamons. Tāpat šāda diagnoze savulaik tika uzstādīta leģendārajam beisbolistam/amerikāņu futbolistam Bo Džeksonam ("All-Stars" līmeņa spēlētājs abos sporta veidos, kuram nācās pārtraukt savas sportista gaitas šīs slimības dēļ), arī citam ne mazāk leģendāram NFL spēlētājam Bretam Fārvam, riteņbraucējam Floidam Lendisam, basketbolistam Hosē Garbahosam un citiem. Katram, protams, šī slimība tika diagnosticēta dažādās stadijās, tāpēc arī ārstēšanas rezultāts bija dažādas, taču Emerija situācija bija savādāka – viņš ir NHL vārtsargs, kuram gūža un cirksnis ir pašas noslogotākās ķermeņa daļas, kas nozīmēja, ka ārstēšanās procesam ir jāpieiet ļoti uzmanīgi.

Emerijam paveicās, jo kaulu sairšana tika konstatēta ātri un ārstiem izdevās, kā viņi pēc tam paši atzina, ļoti veiksmīga operācija (tika transplantēta 13 cm gara kaula daļa). Arī rehabilitācijas process noritēja veiksmīgi. Taču ne jau mūsdienu medicīnas brīnumi bija noteicošais šajā atlabšanas procesā, bet gan sportista vēlme atgriezties laukumā. "Es nedomāju par to, ka pēc septiņiem gadiem, iespējams, vairs nemaz nevarēšu staigāt, es gribu spēlēt tagad!", kādā no intervijām sacīja pats Rejs.

Pēc atlabšanas procesa noslēguma NHL komandas nesteidzās parakstīt līgumu ar potenciālo invalīdu, taču vienai no komandām, Anaheimas "Ducks", situācija ar vārtu vīriem bija tik neiepriecinoša, ka viņi riskēja un piedāvāja spēlētājam divvirzienu līgumu.

Tagad, lai arī hokejists ir aizvadījis tikai nepilnus septiņus mačus var teikt, ka risks ir attaisnojies. Kopš atgriešanās NHL Emerijs nav zaudējis nevienu maču un pašlaik viņa bilance ir 6-0. Pie tam, atvairīti 93.5% no visiem metieniem un vidēji ielaisti 1.9 vārti. Tieši šāda spēle ir vajadzīga Kalifornijas komandai, kura pašlaik cīnās par vietu izslēgšanas mačos.

Kas tālāk? Vispirms jau, protams, būtu jānoslēdz aktuālā sezona. Mazliet tālākā nākotnē – 1. jūlijā Emerijs kļūst par neierobežoto brīvo aģentu un, noteikti, būs vairākas komandas, kas jau var mēģināt riskēt, jo pašreizējā alga (0.5 miljoni) un parādītais sniegums noteikti ir izdevīgā attiecībā praktiski visām komandām. Protams, visas turpmākās karjeras laikā, veselības problēmu dēļ, uz Reju varētu skatīties "šķībi", taču viņš savu ir panācis – atgriezies NHL un tāpēc kļuvis par piemēru daudziem!