Četras hokeja leģendas uzņems Slavas zālē Toronto

“Hokeja slavas zāle ir pagodināta uzņemt šīs četras hokeja leģendas kā goda biedrus,” sacīja Hokeja slavas zāles atlases komisijas priekšsēdētājs, Džons Deividsons. “Viņu ieguldījums hokejā ir lieliski dokumentēts, un viņu ievēlēšana Hokeja slavas zālē ir patiesi pelnīta.”

Pets Kvins pēc deviņām nospēlētajām sezonām NHL, pievienojās 1977. gadā Filadelfijas Flyers kā trenera palīgs. Nākamo, gandrīz 40 gadu laikā, viņš darbojās gan trenera, gan vadības līmenī – NHL un Kanādas izlasē. Kvins divreiz ieguvis arī Džeka Adamsa balvas kā NHL gada labākais treneris. Līdz pat savai nāvei, Kvins bija viens no Hokeja slavas zāles priekšsēdētājiem. “Būt atzītam starp Peta līdzgaitniekiem ir patiesi liels gods,” sacīja viņa sieva, Sandra Kvina. “Esmu neizsakāmi lepna par Petu un viņa sasniegumiem.”

Kvins, kurš nomira 2014. gada 23. novembrī pēc ilgstošas slimības, trenēja Filadelfijas Flyers, Losandželosas Kings, Vankūveras Canucks, Toronto Maple Leafs un Edmontonas Oilers, sasniedzot Stenlija kausa finālu ar Filadelfiju 1980. gadā un Vankūveru 1994. gadā. Viņš arī aizveda Kanādas izlasi līdz olimpiskajām zelta medaļām 2002. gadā, Soltleiksitijā un pasaules junioru čempionu titulam 2009. gadā.

Ēriks Lindross kalpoja par piemēru kādam jābūt spēka uzbrucējam – 14 gadus, kurus pavadīja NHL. Kopā ar Kanādas izlasi viņš izcīnīja zelta medaļas gan olimpiskajās spēlēs, gan Kanādas kausā, kā arī iespēja gūt vidēji punktu katrā NHL spēlē (865 punkti 760 spēlēs). “Jūtos laimīgs par treneriem, komandas biedriem un vecākiem, kuri mani atbalstījuši visas karjeras laikā,” sacīja Lindross. “Iekļūšana kopumā NHL arī zināms veiksmes stāsts.” Šo Lindrosa citātu varētu attiecināt arīdzan uz iekļūšanu slavas zālē, jo viņu neievēlēja iepriekšējās sešās Hokeja slavas zāles balsošanas reizēs.

Sergejs Makarovs bija rezultatīvākais Padomju hokeja līgā deviņas sezonas pēc kārtas, kā arī deviņkārtējas pasaules čempions un divkārtējs olimpiskais zelta medaļas ieguvējs. Vēlāk viņš pievienojās NHL, kad 1989. gadā kļuva par Kalgari Flames spēlētāju. Savas karjeras laikā viņš aizvadīja vairāk nekā 400 spēles NHL. “Ikviens, kurš kaut reizi ir spēlējis hokeju, iekļūt Hokeja slavas zālē ir pēdējais augstākais sasniegums,” sacīja Makarovs. “Tas būs patiesi jauki pievienoties slavas zāles iemītniekiem.”

Makarovs izcīnīja Kaldera trofeju kā līgas labākais jaunais spēlētājs 1989–90. gada sezonā, kad guva 24 vārtus uz veica 62 piespēles, 80 spēlēs Kalgari Flames sastāvā. NHL regulārās sezonas 424 spēlēs kopā ar Kalgari Flames, Sanhosē Sharks un Dalasas Stars (četras spēles), Makarovs iespēja gūt 134 vārtus un veikt 250 piespēles.

Rožē Vašons pievienojās Monreālas Canadiens 1966. gadā un izcīnīja trīs Stenlija kausus pirmajās sešās savās NHL sezonās. Pēc tam, kad Vašonu aizmainīja uz Losandželosas Kings 1971. gadā, viņš turpināja savu zvaigžņoto karjeru nākamajās 11 sezonās, pārstāvot Detroitas Red Wings un Bostonas Bruins, pirms paziņoja par spēlētāja karjeras beigām, lai kļūtu par NHL treneri un ģenerālmenedžeri.

“Man ļoti paveicās, ka varēju pārstāvēt tieši Monreālas Canadiens savas karjeras sākumā,” sacīja Vašons. “Pirmais metiens uz maniem vārtiem bija Gordija Hova izgājiens. Es to apturēju, un tas ļāva man spēlēt līgā 16 gadus.”

2016. gada Hokeja slavas zāles svinīgā uzņemšana notiks 14. novembrī, Toronto.

Izmantotie resursi: NHL