Jaunība pret pieredzi

Bloga virsrakstā aprakstītā, ja tā var izteikties, problēma aizsargu līnijā ir bijusi vienmēr. Ko izvēlēties – pieredzējušu veterānu, kurš sevi ir pierādījis, vai arī jauno, kurš, lai arī nav tik stabils, potenciāli var kļūt par komandas līderi. Iepriekšējās sezonās NHL ir ienākusi mode, tomēr, dod iespēju jaunajiem un, kā rāda pieredze, tas ir attaisnojies. Drū Dautijs, Maiks Grīns, Dions Fenafs, Dankans Kīts, Eriks Džonsons, Tobiass Ernstrēms un šo sarakstu vēl varētu turpināt un turpināt. Tiesa, vecie buki arī nav atkāpušies jaunuļu priekšā un Kriss Prongers, Zdeno Hara, Sergejs Gončars, kā arī citi, ir gatavi parādīt, ka viņiem "pulveris vēl ir sauss".

Dankans Kīts.
Aizvadītās sezonas labākais aizsargs, protams, ir jāliek pirmajā vietā. Jā, iespējams, Kīta auguma parametri neatbilst NHL standartiem un, iespējams, "Black Hawks" nākamsezon nebūs tik spēcīga kā savā Stenlija kausa sezonā, taču 27 gadus vecais aizsargs ir pietiekoši ātrs un prasmīgs, lai neļautu pretiniekiem gūt punktus, un tieši šīs pašas īpašības (ātrumu un spēles "kompaktumu") viņš izmato, lai apspēlētu pretiniekus pats. Ziemeļamerikā Kītam tiek paredzēta spoža nākotne un ne viena vien Norisa balva, taču iesākumam derētu pierādīt, ka pagājušās sezonas sniegums nebija "viena hita brīnuma" vērts.
Maiks Grīns.
Iespējams, kāds Maiku Grīnu šādos rangos liktu arī pirmajā vietā, taču ne šoreiz... . Tā kā šis ir aizsargu rangs, tad primārais, tomēr, ir hokejistu spēle aizsardzībā, bet Grīnam ar to ir zināmas problēmas. Taču, ir arī pozitīvs aspekts šai situācijai – iepriekšējās pāris sezonās "Capitals" aizsargs sevi ir parādījis kā viens no rezultatīvākajiem savas pozīcijas spēlētājiem visā līgā. 205 punkti triju sezonu laikā ir rādītājs, kas ir neaizsniedzams arī lielākai daļai uzbrucēju.
Drū Dautijs. Kad 2008. gada draftā ar kopējo otro numuru Losandželosas klubs izvēlējās Drū Dautiju, daudzi bija vieglā neizpratnē – priekš kam. Jo vēl vairāk tāpēc, ka komandai bija jau viens potenciālais aizsardzības līderis Džeka Džonsona personā. Iepriekšējā sezona sniedza uzskatāmu atbildi. Neapšaubāmi labākais starp jaunajiem aizsargiem un viens no labākajiem visā līgā. Var spēlēt gan kā uzbrūkošais aizsargs, gan kā "mājās sēdošais". Protams, lai varētu runāt par nākamās desmitgades "superstāru", Dautijam vēl ir jāiekrāj pieredze un smagi jātrenējas, taču pašlaik, lai arī ar nelielu avansu, viņš ir starp līgas labākajiem aizsargiem.

Kriss Prongers. Kriss bija viens no līderiem Filadelfijas komandā un tāds viņš būs arī gaidāmajā čempionātā. Prongers spēlē daudz, taču no tā viņa snieguma kvalitāte nepasliktinās, tieši otrādi, viņš ir viens no labākajiem "divvirziena" aizsargiem visā līgā. Jā, dažbrīd viņa "gājieni" ir neizprotami, taču tieši tas padara šo spēlētāju par līgas zvaigzni.
Zdeno Hara. Iepriekšējā sezona 2008./2009. gada sezonas Norisa balvas ieguvējam nebija tik veiksmīga kā gribētos, arī "Bruins" komanda nespēlēja tik pārliecinoši. Taču uzskatīsim to par slovāku milža vājuma brīdi. Pretēji ierastajam stereotipam, Zdeno spēlē asi, agresīvi, bieži arī "netīri", par ko arī saņem soda minūtes, taču, acīmredzot, tas ir pietiekoši efektīvi, jo praktiski nevar atrast aizsargu, kas vienlaicīgi tik ļoti atdotos spēlei aizsardzībā, kā arī uzbrukumā būtu tik noderīgs. "Old School" aizsargs, kuram šī būs līguma pēdējā sezona. Tas sola "uguņošanu" no Haras puses.
Dens Boils. Arī Boils, līdzīgi kā Maiks Grīns, vairāk ir zināms ar savu spēli uzbrukumā, nekā ar tiešo pienākumu pildīšanu. Taču arī tas nav slikti tādā komandā kā Sanhosē, kur uzbrukums, visdrīzāk, būs tas, kas mēģinās "izvilkt" spēles. Tiesa, jāsaka, ka tieši Boilam arī būs vairāk jākoncentrējas tieši aizsardzībai, jo "Sharks" vārtos vairs nebūs Nabokovs, kas dod papildus slodzi aizsargiem.

Dions Fenafs. Pārcēlies no Kalgari uz Toronto un ticies pie kapteiņa uzšuves, Fenafs ir gatavs "pārlādēt" savu karjeru un sākt visu ja ne no jauna, tad no "jaunas lapas" noteikti. Pēdējās divās sezonās viņa sniegums ne tuvu nebija tāds, kāds tika gaidīts no potenciālā līgas elites aizsarga, tāpēc maiņa uz Toronto (summējot vairākus iemeslus kopā), bija tikai saprotama. Savukārt otrā Kanādas krastā ar viņu saista lielas cerības. Atliek vien Fenafam spēli vairāk virzīt efektivitātes, ne efektīguma virzienā un viss būs kārtībā.
Niklass Lidstrēms. Jā, pēdējos gados 40 gadīgā veterāna statistika uzbrukumā ir pasliktinājusies, tāpat arī, visdrīzāk, viņš tā arī nepietuvosies savam ziedu laiku sniegumam un arī savu beidzamo Norisa balvu viņš ir saņēmis, taču Lidstrēms ir jāvērtē mazliet plašākā kontekstā. Viņš ir Detroitas komandas līderis, spēlētājs, kurš "satur kopā" visu vienību. Vairāk vai mazāk, bet tieši no viņa ir atkarīga visas komandas spēle aizsardzībā. Tieši tāpēc nevajag norakstīt veterānu jau priekšlaicīgi.
Šejs Vebers. Bez Vebera nebūtu iedomājama Nešvilas komanda. Komandas kapteinis, rezultatīvākais aizsargs un viens no skatāmākajiem vienības spēlētājiem. aizsargs, kurš vienlīdz labi spēlē abās laukuma pusēs. Vienā vārdā sakot – trenera sapnis. Pie tam, savu līmeni Vebers nodemonstrēja arī 2010. gada Olimpiādē, kļūstot par vienu no rezultatīvākajiem aizsargiem.
Tailers Meirss. No sākuma viņš pārsteidza visus, iekļūstot "Sabres" sastāvā, vēlāk – kļūstot par vienu no redzamākajiem līgas aizsargiem. Protams, ja augums ir 203 cm, tad uzmanība hokejistam tiks pievērsta jebkurā gadījumā, taču Tailers šo uzmanību nopelnīja tieši ar savu spēli, īsā laikā kļūdams par neatņemamu Bufalo komandas sastāvdaļu. Jāatzīst, ka ne visiem tas tik viegli ir izdevies, tāpēc ir jācer uz turpmāku progresu.