Blogs: Vai Makdeivids ir sezonas vērts?

Ja mēs apskatāmies 2015. gada NHL drafta kandidātus, labākos no viņiem, tad ir viens vārds, kurš šajā sarakstā ir īpašs, proti, Konors Makdeivids. 17 gadus vecais centra uzbrucējs, kā stāsta NHL komandu skauti, ir pielīdzināms Sidnijam Krosbijam vai Džonam Tavaresam šajā vecumā. Faktiski, ja vien nenotiks nekādi brīnumi, šogad cīņa par NHL drafta pirmo numuru nenotiks, vienīgais jautājums ir par to ar kādu pārsvaru Makdeivids tiks atzīts par labāko.

No šī skatu punkta viss būtu skaidrs, taču ir otrs aspekts – komandas. Protams, ka šādu spēlētāju savās rindās vēlētos redzēt jebkura komanda, sevišķi ieinteresētība ir tām, kuras ilgus gadus ņemas pa turnīra tabulas lejasgalu, jo Konora Makdeivida personā varētu iegūt spēlētāju, kurš būtu komandas vilcējs nākamajās desmitgadēs. Dažas komandas, lai uzlabotu savas iespējas cīņā par kanādiešu uzbrucēju, iespējams, varētu pat ziedot šo sezonu, t.i., atļauties risināt komandas attīstības uzdevumus, nevis cīnīties par augstām vietām. Jautājums gan paliek atklāts – vai Konors Makdeivids ir TIK LABS, lai viņa dēļ komandas speciāli atteiktos no cīņas par uzvarām un faktiski norakstītu sevi jau sezonas sākumā?

Ontario hokeja līgas (OHL) komandu Ēri "Otters" pārstāvošais Kanādas junioru un jauniešu izlašu centra uzbrucējs Konors Makdeivids ir īpašs spēlētājs. Tas gan nav nekāds izdomāts slavinošs apzīmējums, bet gan pilnīgi oficiāli dokumentēts fakts, jo, lai spēlētu kādā no Kanādas hokeja līgas (CHL) čempionātiem, spēlētājam ir jābūt sasniegušam 16 gadu vecumu. Ir pieļaujama arī 15-gadīgo spēlētāju iesaistīšana turnīrā, taču tad šos gadījumus vērtē Kanādas hokeja federācijas (Hockey Canada) komisija, lai piešķirtu vai, attiecīgi, nepiešķirtu šiem spēlētājiem "izņēmuma statusu". Visā OHL vēsturē tikai četri hokejisti ir saņēmuši atļauju spēlēt līgā jau 15 gadu vecumā. Tie bija Džons Tavaress, Ārons Ekblads, Šons Dejs un arī šī raksta varonis, Konors Makdevids.

Te gan jāsaka, ka iemesli, kāpēc spēlētājiem ir piešķirtas šīs atļaujas spēlēt gadu ātrāk, ir dažādi. Ekblads un Dejs tos saņēma tāpēc, ka jau 15 gados bija fiziski gana spēcīgi, lai varētu cīnīties ar vecākiem hokejistiem, bet Tavaresa un Makdeivida gadījumi ir saistīti tikai un vienīgi ar spēlētāju savam vecumam netipiski izcilo hokeja spēles prasmi un meistarību.

Tad kas ir tās prasmes, iemaņas, kas piemīt 17 gadus vecajam OHL spēlētājam, par kuru visi tagad ir tādā sajūsmā? Tāda līmeņa spēlētājiem, protams, ka nevar izcelt vienu īpašību, kura viņiem dotu tik lielu pārsvaru pār saviem konkurentiem, jo ar vienu, lai arī ļoti izcilu, prasmi būtu krietni par maz, lai kļūtu par spēlētāju, kuru visi vēlas savā komandā. Tomēr, ja ir jāizceļ galvenā Makdeivida priekšrocība pār citiem, tad tas ir ātrums. Viņš vienkārši ātri slido. Turklāt ar "ātri" nav jāsaprot tikai taisnās līnijas uzbrukuma ātrums, bet arī slidošana kā tāda – viņš ātri spēj mainīt virzienus, tempu, ātri uzsāk savu izrāvienu. Tas viss sagādā ļoti lielas galvassāpes aizsargiem, kas pret viņu spēlē, tiesa, parasti viņi tās piedzīvo jau kad Konors ir paslidojis garām.

Otra īpašība ir ripas apstrādes tehnika. Ātru spēlētāju patiesībā ir diezgan daudz, taču lielākajai daļai no viņiem ir divi "darba režīmi", kur vienā ir ātrums, bet otrā ripas pārvaldīšana un abi divi režīmi ir viens otru izslēdzoši. Makdeividam tā nav un viņš visu spēj darīt ātrumā. Pēc Kanādas jauniešu izlases treniņnometnes, kurā 17 gadus vecais "Otters" hokejists sacentās ar gadu vai divus vecākiem spēlētājiem, visi kā viens atzina – viņš bija ar labāko ripas pārvaldīšanas tehniku, ar labāko ātrumu.

Tomēr arī ar šiem diviem aspektiem būtu par maz, lai spēlētāju varētu saukt par patiesi izcilu, jo, lai ātrā skriešana un ripas pārvaldīšana neizskatītos pēc Brauna kustības, ir jābūt spēles izpratnei. Arī tā piemīt Makdeividam, jo jaunais talants "jūt" spēli, kas hokejā, kur izspēles parasti veidojas no citu spēlētāju kļūdām, kuras ir jāparedz jau iepriekš, ir ļoti svarīgi. Turklāt jāpiebilst, ka ir vēl viena lieta, kas tieši spēles "jušanā" atšķir ļoti labus spēlētājus no izciliem. Tā ir prasme improvizēt un standarta situācijās pieņemt nestandarta un efektīvus lēmumus. Konors Makdeivids vismaz junioru hokejā ir pierādījis, ka tas viņam nesagādā problēmas.

Iespējams, ka kādam viss šis rakstītais var likties lirika un viņam gribēsies redzēt reālus un salīdzināmus datus. Var piedāvāt arī tādus – U-18 Pasaules čempionātā, kur 16 gadu vecumā viņš septiņos mačos guva 14 (8+6) punktus, Makdeivids izcīnīja rezultatīvākā spēlētāja un labākā uzbrucēja balvas, turnīra MVP balvu, kā arī, kopā ar Kanādas izlasi, svinēja uzvaru visā turnīrā. Savukārt Ēri "Otters" krāsas pārstāvot, Makdeivids ir kļuvis par gada debitantu, iekļuva dažādās "All-Stars" izlasēs, kā arī tika godināts ar "Sportiskos principus vislabāk ievērojušā" spēlētāja atzinību, bet pagājušogad viņš saņēma arī labākā skolnieka atzinību (pasniedz hokejistiem, kuri ir uzrādījuši izcilus rezultātus mācībās) kā OHL, tā arī visa CHL līmenī.

Tāpat, ko atzīmē kā viņa esošie komandas biedri un treneri, tā arī NHL skauti un ģenerālmenedžeri, Konors ir ar ļoti pareizu lietu uztveri, proti, viņš sportā vienmēr komandu liek pirmajā vietā, savas personīgās ambīcijas, vismaz publiski, atstājot maliņā. Šis patiesībā ir ļoti būtisks aspekts, jo hokejs ir viens no tiem sportiem, kur ar individuāliem centieniem nez vai izdosies kaut ko uzvarēt, tāpēc talantīgi hokejisti, kas komandu liek pirmajā vietā ir vērtīgi ne tikai no sabiedrisko attiecību viedokļa (uz viņiem var balstīt reklāmas kampaņas, viņus var virzīt kā "komandas sejas"), bet viņi arī palīdz par labākiem hokejistiem kļūt pārējiem.

Līdz ar to var teikt, ka Konors Makdeivids ir nevis parasts spēlētājs, bet gan ikviena NHL komandas ģenerālmenedžera un galvenā trenera sapnis, jo puisis ir ne tikai ārkārtējs talants, bet arī domājošs un, kas nav mazsvarīgi, smagi strādājošs jaunais cilvēks, kurš zina ko vēlas un dara to. Jāsaka, ka līdz šim viņam tas arī tīri labi izdevās.

Konora Makdeivida spēles labākie momenti 2013./2014. gada sezonā