Jau kļavu lapas kārtojas...

Toronto komandas spēle sezonas sākumā ir tik patīkama, ka prātā nāk pat slavenās dzejas rindas, kas savulaik bija jāzina visiem sākumskolas klašu skolēniem. Tiesa, mazliet saīsinātā formātā, bet nu tomēr... "Maple Leafs" (vislabāk pelnošais hokeja klubs pasaulē!), pēc piecām tiešām katastrofālām sezonām, lai arī palēnām, taču, kā izskatās, ir sakārtojušies vismaz tiktāl, lai šosezon reāli pretendētu uz vietu izslēgšanas mačos.

Vēl nesen tā bija komanda, kurā spēlēja pārmaksāti trešo maiņu spēlētāju un uz sevi litās cerības neattaisnojušie, kā arī mazrezultatīvi veterāni, kuri kopā nevarēja pacelties augstāk par trešo vietu divīzijas kopvērtējumā, kam sekoja dažādi komandas iekšējie konflikti un nesaprašanās, bet tagad tas ir visai ievērojams spēks Austrumu konferencē.

Kas ir mainījies? Īstenībā, īsumā sakot, nekas liels, starpsezonā komanda pastiprinājās ar vairākiem otrā plāna spēlētājiem, sagaidīja, kad spēlēšanai NHL būs gatavi viņu jaunie talanti un vēl pirms kāda laika komandas ģenerālmenedžeris Braiens Burks savā komandā dabūja "savus" spēlētājus – Žanu-Sebastjanu Žigēru un Fransuā Boušeminu, kā arī iemainīja pašreizējo vienības kapteini – Dionu Fenafu. Taču tas ir īsumā, garā versija iemesliem kāpēc Toronto komanda sezonu ir iesākusi visai atzīstami tiks apskatīta zemāk.

Protams, pirmais punkts, lai komanda sāktu spēlēt ir vārtsargi. Ja vēl pavisam nesen Toronto fani, domājot par sava kluba pēdējo līniju, šausmās saķēra galvu, tad tagad viņiem nav iemesla uztraukties, jo vārtu drošība ir uzticēta Jonasam Gustavsonam, kuru Burks tiešā vārda nozīmē "izrāva no rokām" vismaz trijām citām komandām un Žans-Sebastjans Žigērs, kurš ģenerālmenedžerim "dēja zelta olas" vēl tajā laikā, kad abi strādāja Anaheimā.

Aizsardzības līnija Toronto, ja skatās pēc uzvārdiem, ir vairāk nekā iespaidīga – Tomašs Kaberle, Dions Fenafs, Fransuā Boušemins, Maiks Komisareks, Luks Šens. Un jāsaka, ka šādu aizsardzības vaļņu radīšana arī ir Burka roku darbs, jo Fenafs, Boušemins un Komisareks tika pārvilināti no citām komandām. Savukārt Kaberle ir komandas aizsardzības simbols jau ilgus gadus, bet Šens ir "jaunās ēras" simbols.

Uzbrukuma komplektācijā gan Braiens Burks tik pārliecinoši vis nejutās un veica vairākus riskantus darījumus, taču tie sāk atmaksāties. Vispirms jau daudzu apspriestā Fila Kasela nolīgšana. Liels līgums un tam neatbilstoša spēle izsauca uguni uz Burku, taču lai vai kā, bet tieši viņš bija aizvadītās sezonas rezultatīvākais vienības spēlētājs un arī šo sezonu ir iesācis spīdoši. Neviennozīmīgi tika uzņemta arī ziņa, ka komandai pievienojies Klarks Makarturs, kurš līdz šim bija ļoti nestabils, varētu teikt pat – noskaņojuma uzbrucējs, taču pēc pirmajām sešām 2010./2011. gada sezonas spēlēm ir dalītā pirmajā vietā komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā.
Pārējie uzbrucēji, atklāti sakot, nav nekādi "spīdekļi", taču ir ļoti labi "otrā viļņa" spēlētāji, t.i., uzbrukumā ir izveidots ļoti vienmērīgs sastāvs, kurš tādējādi kļūst neprognozējams un apturēt tādu arī nav viegli.

Tāpat nevar nepieminēt vēl vienu ļoti interesantu tendenci (par sakritību to negribas saukt) – Toronto 2010./2011. gada modelis ir ļoti līdzīgs Anaheimas 2006./2007. gada modelim (arī pēc sastāva, jo no Anaheimas komandas uz Toronto Burks sev līdzi ir paņēmis ne tikai Žigēru un Boušeminu, bet arī Timu Brentu), proti – ar uzsvaru uz necaurejamu aizsardzību, ko papildina "mūris" vārtos + asu un agresīvu spēli (komanda ir ceturtajā vietā līgā pēc kautiņiem, bet Maiks Brauns ir līgas aktīvākais kauslis). Ar ko šāda spēle beidzās Anaheimai, šķiet, nav jāatgādina. Vai tas pats izdosies Toronto? Laiks rādīs, taču jau tagad ir skaidrs, ka pat ja Toronto klubam neizdosies sasniegt "Ducks" panākumus, tad vismaz no "bedres", kurā viņi bija iedzīti pēclokauta ēras pašā sākumā, klubs būs izrāpies.