Bijušais cietumnieks Dantons izglābj partnera dzīvību

Maiks Dantons pasaulē nāca 1980. gada 21. oktobrī Kanādas 11. lielākajā pilsētā Bremptonā. Skandālista slavu viņš iemantoja jau jaunieša gados: 2000. gadā Dantons Memoriālā kausa laikā paziņoja, ka viens no sāncenšu līderiem Breds Ričardss (pārstāvēja Kvebekas līgas uzvarētāju) neizturētu pat piecas spēles Ontario Hokeja līgā. Pēc tam, kad tagadējā NHL superzvaigzne tika atzīta par turnīra vērtīgāko spēlētāju, Dantons atteicās viņam paspiest roku.

2000. gada draftā Dantonu ar kopējo 135. numuru izvēlējās Ņudžersijas ''Devils''. Divu sekojošo sezonu laikā viņš NHL aizvadīja 19 spēles, gūstot divus vārtus un nopelnot 41 soda minūti. Sanaidošanās ar komandas ģenerālmenedžeri veicināja Dantona maiņu uz Sentluisas ''Blues''. Šajā vienībā viņš pie teikšanas tika biežāk, palīdzot ''Blues'' kvalificēties Stenlija kausa izcīņai, kas beidzās pēc piecām spēlēm. Vēl pēc divām dienām beidzās Dantona dzīve brīvībā.

Pēc spēles Sanhosē viņu apcietināja policija. Dantons mēģināja vienoties par slepkavības izdarīšanu ar, kā vēlāk izrādījās, policijas aģentu. Sākotnējā informācija liecināja, ka uzbrucējs vēlējies aģenta Deivida Frosta nāvi, bet vēlāk Dantons apstiprināja, ka mērķis bijis viņa tēvs Stīvs Džefersons. Tieši šāds bija Dantona sākotnējais uzvārds, kuru viņš nolēma mainīt, jo jutās atsvešinājies no ģimenes.

Dantonam piesprieda septiņus ar pusi gadus ASV cietumā. Pēc pieciem aiz restēm pavadītiem gadiem viņš tika pārvietots uz Kanādu, kur tika atbrīvots pret galvojumu. Viens no tā punktiem bija: netikties ar tēvu. Tieši cietumā apmeklētie pirmās palīdzības kursi nupat glābuši kāda zviedru hokejista dzīvību.

Pirms jaunās sezonas Dantons vienojās ar Zviedrijas pēc spēka trešās līgas klubu ''IFK Ore''. Viņa debijas spēlē pēc spēcīga spēka paņēmiena galvu pret ledu atsita maiņas partneris Markuss Bengtsons. ''Lēkmes biju redzējis agrāk cietumā. Kad komplikācijas neapstājās pēc vairākām minūtēm, zināju, ka kaut kas nav kārtībā,'' blogā rakstīja Dantons. Viņš sagaidīja, līdz atslābst partnera žokļi, lai pēcāk ieliktu roku mutē un neļautu aizrīties ar mēli.

Pēcāk tika sagaidīta ātrā palīdzība, kas Bengtsonu nogādāja slimnīcā, kur viņam konstatēja smadzeņu satricinājumu. Incidents notika, kad noslēdzošajā trešdaļā bija aizvadītas aptuveni sešas minūtes. Spēle tika atsākta, un Dantona komanda guva uzvaru ar 4:3.

''Vairāki hokejisti viņu aplenca. Redzēju, kā sejas tonis mainījās no normāla līdz Ziemassvētku sarkanam un sniegbaltam. Tobrīd viņš bija uz muguras. Es nodomāju: mēle!'' Dantonam nācās gaidīt vairākas minūtes, līdz žokļi nedaudz paveras. Viņš rīkojās nekavējoties, ar pirkstiem satverot mēli. ''Kad jutu, ka žokļi atkal sāk darboties, ātri izrāvu pirkstus ārā no viņa mutes pirms tos zaudēju.''

''Mediķu gaidīšana vilkās veselu mūžību, jo dzīvojam 35 minūšu attālumā. Gaidot viņus, Bengtsons atvēra acis. Kamēr cilvēki visapkārt runāja zviedriski, jautāju viņam, vai viss kārtībā. ''Jā.'' Tad jautāju, vai viņš jūt sāpes. ''Nē.'' Sekoja jautājums, vai viņš zina, kur atrodas. ''Jā.'' Nodomāju, ka tas ir dīvaini. Tad pajokoju, ka ''Manchester United'' nekam neder. Viņš pasmējās. Sāku raudāt, jo sapratu, cik tuvu bija komandas biedra un tuva drauga zaudēšanai.''

''Parasti pēc spēlēm nevaru aizmigt. Normālos apstākļos ēstu, runātu un sūtītu muļķīgas īsziņas savam tuvākajam draugam komandā - Bengtsonam. Tagad viņs ir slimnīcā,'' rakstīja Dantons. ''Pēc spēles puse komandas veica ceļu uz slimnīcu. Valdīja neviltots atvieglojums, kad redzējām, ka ar viņu viss ir kārtībā.''

''Es nespēju aprakstīt, cik pateicīgs esmu Maikam un pārējiem, kas man palīdzēja,'' sacīja Bengtsons. ''Viss varēja būt krietni ļaunāk.''