Blogs: Leo Komarovs arī NHL ir tas pats riebeklis
Ja Nacionālajā hokeja līgā (NHL) lūgtu nosaukt pašu “riebīgāko” pretinieku, tad, pēc tam kā līgu ir pametis Šons Eiverijs, īsta favorīta uz šo vietu nebūtu. Protams, kāds no mūsu dienu hokejistiem šo neglaimojošo (lai gan, kā nu kurš to uztver) apzīmējumu tāpat dabūtu, taču viena izteikta favorīta noteikti nebūtu. Tiesa, viss var mainīties jau pavisam drīz, t.i., tad, kad līga labāk iepazīs Leo Komarovu.
Igaunijā dzimušais krievu hokejists, kurš starptautiskajā līmenī pārstāv Somijas izlasi, bet maizi pelna Kanādā, ir gana labi zināms arī Latvijas hokeja līdzjutējiem, jo vēl pavisam nesen viņš spēlēja Kontinentālajā hokeja līgā (KHL), piecas sezonas aizvadot Maskavas “Dinamo”. Pirms tam Leonīds (tieši šādu vārdu vecāki deva savam pirmajam dēlam) spēlēja Somijā un jau tur viņš pieteica sevi kā asu, agresīvu un nepiekāpīgu spēlētāju, kurš visus savus meistarības trūkumus kompensē ar smagu darbu. Šo laiku, kā vairākās intervijās izteicās pats Komarovs, varētu apzīmēt ar vārdiem “ieskriešanās ceļš”, jo Somijā viņam īsti neviens neticēja un, lai arī viņš bija valsts jauniešu un junioru izlases spēlētājs, komandas nesteidzās parakstīt ar viņu profesionāļa līgumu. 2006. gadā, kad viņš kļuva par Somijas vicečempionu, viņam nemaz nebija profesionāļa līguma ar Pori “Assat” vienību.
Pamazām gan Leo izdevās pierādīt savu varējumu, vēl vairāk, viņš tika izvēlēts NHL draftā un kļuva par vietējās publikas mīluli, taču līgā kopumā tieši Lahti “Pelicans” uzbrucējs bija pats neieredzētākais spēlētājs, kas nav tikai parasts apzīmējums, jo vietējie žurnālisti regulāri veic dažāda veida aptaujas starp “SM-Liiga” komandu spēlētājiem un Komarovs trīs gadus pēc kārtas izpelnījās šādu negatīvo uzmanību. Taču, tieši šajā laikā Komarovs nopelnīja izsaukumu uz valsts galveno izlasi un vēlāk – līgumu ar Maskavas klubu.
Kā viņam gāja KHL, šķiet, plaši stāstīt nav vērts, jo šo karjeras posmu Latvijas hokeja līdzjutēji zina gana labi, taču, kā saka, KHL labi, taču NHL – labāk. Šajā gadījumā bija acīmredzami, ka Leo spēle ir pāraugusi KHL līmeni un neko jaunu viņš nevar dod līgai, kā arī līga neko vairs nevar dod pašam hokejistam, kurš šajā turnīrā var teikt, ka izcīnīja visu ko vien var izcīnīt. Tieši tāpēc viņa došanās uz NHL bija tikai likumsakarīga.
Jāsaka, ka, lai arī viņa pirmais piegājiens cīņā par vietu NHL nebija diez ko veiksmīgs, jo saīsinātajā sezonā viņš īsti sevi nespēja pierādīt, šogad, pēc vēl vienas sezonas NHL, Komarovs, izskatās, ir ieradies lielajā līgā ar skaidru plānu ko un kā ir jādara, lai kļūtu par stabilu līgas vērtību. Ko tad viņš dara? Gaidīt no 27 gadus veca spēlētāja pēkšņu spēles stila maiņu ir muļķīgi, tāpēc ir tikai loģiski, ka viņš spēlē tā kā to vislabāk prot – sit, provocē, spēlē mazākumā. Īsumā sakot, dara “melno darbu”. Pašlaik viņš ir otrais aktīvākais spēka paņēmienu izpildītājs visā NHL, jo 88 reizes ir sagaidījis pretinieku ar spēka spēli, taču neskatoties uz šādu agresīvu spēli viņam 20 mačos ir tikai četras soda minūtes. Tāpat viņš ir guvis vienus vārtus un izdarījis 11 rezultatīvas piespēles, kļūstot par piekto rezultatīvāko Toronto komandas spēlētāju un otro labāko asistentu. Tāpat, ar uzvarētiem 56% iemetienu viņš ir otrais labākais centrs komandā. Savukārt rezultativitātes ziņā, lai arī nomināli viņš netiek pieskaitīts pie komandas labākajiem centriem (iepriekšējo spēli aizvadīja trešajā maiņā), tieši ar Komarovs ir otrs labākais centra uzbrucējs komandā, aiz Fila Kesela.
Atsevišķu uzmanību ir jāpievērš mazākumiem, jo ar Komarova dalību tiek izspēlēti 48.53% no visiem Toronto komandas mazākumiem (visās iespējamajās kombinācijās). Ja ņem vērā to, ka “Maple Leafs” pašlaik nav pati labākā līgas komanda (18. vieta līgā, 8. Austrumu konferencē), bet mazākumā viņi ir krietni virs vidējiem rādītājiem, tad jāsaka, ka ne bez Komarova labās spēles tas ir noticis. Turklāt, Leo mazākumā ir arī guvis divus punktus, kas arī ir gana pozitīvs apstāklis.
Pēc šāda snieguma daudzi hokeja eksperti, kā arī Toronto līdzjutēji jau ir nosaukuši šīs vasaras “Maple Leafs” lēmumu noslēgt līgumu ar Komarovu par labāko kontraktu pēdējo gadu laikā. Tie paši līdzjutēji, redzot sava jaunā spēlētāja līdera īpašības (kuras viņš parādīja arī KHL spēlējot), Internet vidē pieprasa arī, lai viņš tiktu iecelts par komandas kapteini.
Tas viss ir forši, taču ievērību NHL līmenī viņš šosezon izpelnījās par ko citu. Proti, kā jau minēts, viņš ir viens no aktīvākajiem spēka paņēmienu izpildītājiem, taču uz noraidīto soliņa viņš nav biežs viesis, lai neteikt, ka viņš vispār tur ielūkojas ļoti reti. Tieši tas arī parāda Komarova “pievienoto” vērtību. Viņš ne tikai nezaudē savas aģitatora prasmes, bet var teikt, ka tās noslīpē līdz ideālam. Viņš sit pretiniekus, “lien zem ādas”, veiksmīgi pārbaudot oponentu pacietības mēru, taču atsakās no kautiņiem. Pilnīg. Iespējams, ka kādam tas būs pārsteigums, taču savas karjeras laikā Komarovs ir kāvies vien septiņas reizes, bet NHL viņam ir fiksēts tikai viens kautiņš. Protams, ka šāda spēles maniere tracina oponentus un gan jau, ka pienāks tas brīdis, ka kādam nervi neizturēs un viņš mēģinās Somijas hokejistu pārmācīt savām metodēm (kā tas ne vienu vien reizi ir bijis kā Somijas čempionātā, tā KHL), taču, kā saka, suņi rej, bet Komarovs spēlē tālāk. Protams, ka viņa atblastītāji Komarova spēli uztver ar nelielu smaidu, jo, kā saka, labāk, lai viņš spēlē ar mums, nekā pret mums. Oponenti esot uz laukuma gan viņu, visdrīzāk, neieredz (tas gan netiek pārnests uz ārpuslaukuma attiecībā, kā to norāda pats spēlētājs).
Tāpat, laikā kad tiek runāts par nepieciešamību samazināt kautiņu skaitu NHL, uzlabot spēlētāju drošību, tieši Komarova piemērs var tikt likts priekšā, proti, tiem, kuri kā argumentu par labu kautiņiem sauc to, ka hokejs ir asa un agresīva spēle, var likt priekšā Leo, kurš, lai arī spēlē ļoti asi, dara to noteikumu ietvaros. Jāsaka, ka šādi spēlētāji, sakarā ar hokeja evolūciju, parādās aizvien vairāk un, iespējams, tā arī ir hokeja nākotne, taču rodas cits jautājums – kas un cik ilgi viņus noturēs šai pusē noteikumiem?
Toronto komandai ir bijuši vairāki laba līmeņa aģitatori. Viens no pēdējiem, kuram ir izdevies sasniegt visas Nacionālās hokeja līgas (NHL) neieredzēšanu (ko savā ziņā noteikti var uzskatīt kā meistarības apliecinājumu) bija Dārsijs Takers. Vai Leo Komarovs būs nākošais? Līdz šim visos čempionātos, kuros viņš ir spēlējis, viņš ir nokļuvis līdz šādam statusam un pašreizējā spēle tiešā veidā arī norāda uz to, ka viņš varētu savu vārdu ierakstīt arī NHL vēsturē. Tāpat interesants fakts – visos čempionātos, kuros Komarovs ir spēlējis, viņš ir ticis pie godalgām. Somijas vicečempions, KHL Gagarina kausa ieguvējs, Pasaules čempions un vicečempions, Olimpisko spēļu un U-20 čempionāta bronzas medaļas ieguvējs. Komarovs ir uzvarētājs, Toronto tieši tādi ir vajadzīgi.
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Lai vai kā, ne Komarovs, ne Kessels nav centri.
Kessels nemainīgi sepēle labajā malā ar Bozaku centrā un Vanrīmsdaiku kreisajā, un ne reizi šosezon nav stājies iemetienā. Vienalga kur viņš ir bijis uzrādīts kā centrs, patiesībā viņš tāds nav.
Tāpat arī Komarovs spēlē pa malu. Toronto pamatsastāva centri ir jau minētais Bozaks, otrā maiņā Kadri, un tālāk Hollands un Smits. Santorelli arī šad tad centrā tiek ielikts. Komarovs tur parādās retāk, bet arī galīgi nav uzskatāms centru.
Šeit labs raksts par Komarovu: Leo Komarov a big hit with the Maple Leafs |...
Lai gan ar īpaši labu statistiku neizcēlās, arī Komarova pirmo nhl sezonu nevarētu saukt par sliktu, jo ar saviem "intangibles" jau tad kļuva ļoti iecienīts Toronto fanu vidū. Atgriešanās Dynamo Toronto fani uztvēra diezgan slikti, bet šīs vasaras atgriešanās visi bija sajūsmā pat neskatoties uz to, ka 2,95M ir iespaidīgs un riskants cap-hits spēlētājam, kas līdz tam līga bija guvis vien 9 punktus.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Var uzcept rakstu par Jori Lehteru vai drīzāk par pašu 'the STL line' un par tās "pirmssākumiem" no tālās Sibīrijas?