9. augusts - diena, kas satricināja NHL

NHL vēsturē ir daudz zīmīgu notikumu un datumu, kas saistās ar dažādiem spilgtiem un hokeja spēlei vēsturiskiem brīžiem, taču viens datums, 1988. gada 9. augusts ir diena, kas pārvērta visu Nacionālo hokeja līgu līdz nepazīšanai.

Kas šajā dienā notika? Edmontonas "Oilers", izcīnījuši savu ceturto Stenlija kausu piecās sezonās, atbrīvojās no sava rezultatīvākā hokejista. Kanādas sporta ikonas. Visu laiku labākā NHL spēlētāja. Veins Greckis no Edmontonas tika aizsūtīts uz pilnīgi ne hokejisko Kaliforniju, Losandželosas "Kings". Nē, protams, viņš nebija vienīgais šajā darījumā iesaistītais, jo līdz ar viņu čemodānus uz ASV rietumkrastu kravāja arī Maiks Krušelniskis un Grecka personīgais miesassargs Martins Maksorlijs, bet pretējā virzienā devās Džimijs Kārsons un Martins Žeinā, kuriem līdzi čemodānā bija 15 miljoni ASV dolāri un trīs "loterijas biļetes" – NHL drafta pirmās kārtas izvēles tiesības 1989., 1991. un 1993. gada draftos.

Tomēr, tajā brīdī nebija runa ne par 15 miljoniem, ne par trim potenciāli talantīgiem spēlētājiem (no šīm drafta izvēlēm Edmontona izmantoja tikai divas, iegūstot Martinu Ručinski un Niku Stežuhāru, kuri abi Edmontonā aizvadīja vien pa diviem mačiem, jo Ručinski vēlāk aizmainīja uz Kvebeku, bet Stežuhārs NHL tā arī nenostiprinājās), bet par to, ka šajā dienā arī hokejā visi sāka saprast, ka neaizstājamu hokejistu nav, iepriekšējie panākumi neskaitās brīdī, kad uz spēles galda ir kluba vadītāju ekonomiskās intereses. Aizmainīt var ikvienu.

Lai saprastu šīs situācijas mērogus, var minēt situācijas, kas radās pēc tam kā cilvēki uzzināja, ka Veins Greckis vairs nespēlēs Edmontonas "Oilers" rindās. Piemēram, visi viņa komandas biedri to sākotnēji uztvēra kā visnotaļ neveiksmīgu joku, Kanādas Jauno demokrātu partijas līderis Nelsons Rīzs pieprasīja, lai Kanāda atceļ šo darījumu, bet Edmontonas komandas līdzjutēji pie "Oilers" mājas arēnas dedzināja komandas īpašnieka Pītera Poklingtona lelli.

Jā, pašlaik, iespējams, šādas akcijas vairs neliekas nekas ārkārtējs, sevišķi pēc Lebrona Džeimsa aiziešanas uz Klīvlendu, vai Kevina Durenta pievienošanos Goldensteitai, taču astoņdesmito gadu beigās tas bija kas nebijis. Tāpat kā līgas vadošā spēlētāja aizmainīšana prom no čempionkomandas.

Priekšvēsture

Saprotams, ka šāda veida darījumi nenotiek vienā dienā, pat ne vienā nedēļā un arī šis nenotika, jo Edmontonas un Losandželosas komanda pie Grecka pārcelšanas operācijas strādāja vairākus mēnešus un pats Veins arī tajā bija aktīvi iesaistīts.

Viss sākās ar to, ka pāris dienas pēc Stenlija kausa iegūšanas, Veins no sava tēva uzzināja, ka, tā kā Pītera Poklingtona pārējiem biznesiem neiet tik labi kā gribētos, viņam ir nepieciešama nauda un viņš neko labāku kā savas hokeja komandas labākā spēlētāja aizmainīšanu nav izdomājis. Sākotnējās baumās tikt runāts par maiņu uz Losandželosu, Detroitu vai Vankūveru.

"Kings" gan nostrādāja uz apsteigšanu un pirmie piezvanīja hokejistam, piedāvājot tikšanos, lai pārrunātu darījumu. Greckis no sākuma bija pret Edmontonas pamešanu, taču vēlāk pārdomāja, taču uzstādīja savus nosacījumus, proti, lai līdz ar viņu uz Losandželosu dodas Krušelniskis un Maksorlijs, kam abu komandu īpašnieki uzreiz arī piekrita.

Vienīgais, kurš īsti nebija apmierināts ar maiņu bija "Oilers" treneris Glens Saters, kurš vēlājās pretī saņemt Luku Robitailu, taču šo prasību noraidīja "Kings" puse, aizsūtot viņa vietā uz Kanādu Džimiju Kārsonu.

Tiek arī baumots, ka šajās sarunās bija vēl viens dalībnieks, precīzāk, dalībniece – Veina Grecka jaunā sieva, aktrise Džaneta Džonsa, kurai pārcelšanās no Kanādas provinces uz ASV lielpilsētu un nonākšana tuvāk Holivudai bija teju visu sapņu piepildījums. Viņas ietekmi uz Veina karjeru daudzi salīdzina ar Joko Ono ietekmi uz Džonu Lenonu, kad viņš, savas sievas ietekmē, pameta leģendāro grupu "The Beatles".

Atskaņas

Ja mēs runājam par nospiedumu NHL vēsturē, ko atstāja šī maiņa, ir jāsaka, ka pirmais un galvenais ir vēstījums ikvienam hokejistam – aizmainīt var ikvienu un pilnīgi jebkad. Šis gadījums kopumā Ziemeļamerikas sportā tiek uzskatīts par pašu labāko piemēru tam, ka spēlētāji ir tikai parasti aktīvi sporta biznesmeņu rokās, kurus var pirkt, pārdot un mainīt. Šī maiņa ir atstājusi tik ļoti lielu iespaidu uz Ziemeļamerikas sportu, ka uz to atsaucas teju visos sporta veidos un pasakot "The Trade", visi saprot par ko ir runa.

Vai Edmontona ieguva no šīs maiņas to ko vēlējās? Patiesībā tas bija tikai izcilās hokeja dinastijas beigu sākums, jo Poklingtons saprata, ka pēc tik spilgtiem panākumiem, noturēt čempionu sastāvu vairs nebūs iespējams, jo to prasības un tirgus vērtība tikai augs un Grecka maiņa bija tikai kā veids, kā no hokeja dabūt ieguvumu biznesam.

1988./1989. gada sezonā, jau bez Grecka sastāvā, "Oilers" tika pie vēl viena Stenlija kausa, taču komanda pamazām ira ārā gan sastāva, gan finansiālajā ziņā, līdz deviņdesmito gadu vidū esošais īpašnieks paziņoja, ka nevēlas to sponsorēt no citem biznesiem un domā vienību vai nu pārdot, vai pārcelt uz citu pilsētu. Tomēr, arī viņa pārējiem biznesiem pārāk labi negāja un beigu beigās viņa kopējie parādi sasniedza 120 miljonus ASV dolāru un, lai tos atdotu, kreditori izpārdeva visus Poklingtona īpašumus, hokeja komandu ieskaitot.

Savukārt jau 21. gadsimta sākumā izsolēs parādījās bijušā Edmontonas "Oilers" komandas īpašnieka čempionu gredzeni.

Komanda pa to laiku gan divreiz vēl spēlēja konferences finālos, kam sekoja četras ļoti vājas sezonas, no kurām gan Edmontona atguvās, taču kopumā līdz šim vairs nekas neatgādināja iepriekšējo gadu spozmi, ja vien neskaita pirmo pēclokauta sezonu, kad visnotaļ eksperimentālā sezonā, kad visas komandas mēģināja pielāgoties jaunajām NHL hokeja reālijām, "Oilers" iekļuva Stenlija kausa finālā.

Vai Losandželosa ieguva ko gribēja? Jāsaka, ka, kā jau Losandželosas komandai, pirmkārt, viņi gribēja troksni ar kuru karstajā un hokejam nepiemērotajā Kalifornijā piesaistīt skatītājus un viņiem tas arī izdevās. No sportiskā viedokļa, komanda arī nespēlēja slikti, 1992. gada vasaru iesākot ar mačiem Stenlija kausa finālā, kas viņiem bija nebijis sasniegums, taču savu pirmo titulu viņiem bija jāgaida vēl aptuveni 15 gadus pēc tam kā Greckis jau bija pametis Losandželosu.

Vai pats Veins bija ieguvējs? Protams, ka atkārtot Edmontonas laiku panākumus viņam neizdevās un, visdrīzāk, viņš pats arī labi saprata, ka uz Losandželosu viņš nedodas, lai papildinātu savu trofeju plauktu, tomēr trīs 70+ vārtu un 100+ punktu sezonas viņam izdevās noorganizēt, trīs reizes vēl kļūstot par līgas labāko vārtu guvēju, kā arī tikt pie vēl vienas līgas vērtīgākā spēlētāja balvas.

Mainoties hokejam, kā arī pašam Veinam kļūstot vecākam, viņa sniegums pēc 30 gadiem, deviņdesmitajos, vairs nebija tik dominējošs kā iepriekšējā desmitgadē, taču viņš vēl aizvien bija līgas zvaigzne.

1996. gadā Greckis vēlreiz noorganizēja pats savu maiņu, šoreiz pārceļoties uz Sentluisas "Blues", kuri bija vienīgie, kas spēja apmierināt hokejista finansiālās prasības, savukārt karjeras noslēgumā viņš atkal satikās ar savu bijušo komandas biedru Marku Mesjē, noslēdzot divu gadu līgumu ar Ņujorkas "Rangers" par kopējo summu astoņi miljoni ASV dolāru un dažādiem bonusiem.

Kā izvērtās pārējo hokejistu karjeras?

Runājot par "Maiņu", vienmēr tiek runāts tikai un vienīgi par Veinu Grecki, taču ir interesanti kā izvērtās Martina Želinā, Džimija Kārsona vai Martina Maksorlija karjeras?

Vērtējot kopumā – nekādu lielo ietekmi šī maiņa uz viņu karjerām neatstāja, jo tie bija laba līmeņa hokejisti, kas savu sniegumu arī spēja noturēt citās komandās. Vienīgi Krušelniskis vairs tā arī nespēja pietuvoties savai "Oilers" laiku rezultativitātei.

Vai kas tāds atkārtojās?

Pēc Veina Grecka aizmainīšanas, protams, hokejisti sāka daudz vienkāršāk skatīties uz savām pozīcijām komandā un neviens vairs nedomāja, ka tieši viņš jau nu ir neaizmaināms, bet komandas, saprotot, ka var spēlēties arī ar pašiem skaļākajiem uzvārdiem, sāka rīkoties daudz brīvāk.

Tie paši Edmontonas "Oilers" pēc trim gadiem uz Ņujorkas "Rangers" aizsūtīja Marku Mesjē, pretī saņemot Bērniju Nikolsu, Stīvenu Raisu un Luī Debrusku, bet otrais lielais NHL maiņu tirgus satricinājums pēc Grecka darījuma, norisinājās 1992. gadā, kad vēl nevienu NHL maču neaizvadījušais Eriks Lindross no Kvebekas "Nordiques", kas viņu draftēja zinot, ka hokejists pie viņiem nevēlas spēlēt, tika aizmainīts uz Filadelfijas "Flyers", pretī saņemot Ronu Hekstālu, Peteru Forsbergu, Krisu Saimonu, Maiku Riči, Keriju Hofmanu, Stīvu Dušensu, divas drafta pirmās kārtas izvēles tiesības un naudas kompensāciju.

Savukārt mūsdienās, lai neatkārtotu leģendāra 99. numura liktnei, līgas vadošie spēlētāji kopā ar saviem aģentiem līgumos mēģina iestrādāt punktu, kas liedz viņus aizmainīt bez paša sportista piekrišanas.