Lundkvists: ''Ja man iemet Ēriksons, tad man par to vēl gadu jāklausās''

Ko tev nozīmē iespēja spēlēt 2016.gada Pasaules kausa izcīņā un iespēja aizstāvēt savas valsts godu šajā lielajā turnīrā?

''Esmu sajūsmā. Domāju, ka šis būs lielisks turnīrs. Ikreiz, kad spēlē savas valsts labā sajūta ir īpaša. Man nav ne jausmas kā tas liek justies ja, piemēram, salīdzina ar Olimpiskajām spēlēm, vienkārši būs jāspēlē un tad jau redzēs.''

2014.gadā ''Rangers'' bija ļoti tuvu Stenlija kausa finālam. Atskatoties uz šo sezonu, nerodas uztraukums par to, ka tev jau ir 33 gadi un iespēja izcīnīt kausu tika palaista garām?

''Nē, es esmu priecīgs par to, ka mums ir tāda komanda, kas ir tik spēcīga un spēj cīnīties par šo kausu. Ir nepieciešams cīnīties un iet tālu ceļu, lai sasniegtu šo mērķi. Pašlaik man šķiet, ka mums ir komanda, kas ir spējīga cīnīties par to un būt tur. Ja mēs spēlēsim noteiktā veidā, atdosim visu savu spēku, mums ir iespēja vinnēt daudzas spēles. Tas ir aizraujoši. Nav jēgas atskatīties pagātnē, galvenais ir būt šeit un tagad, šajā gadā.''

Kā Tevi ietekmēja asinsvadu ievainojums kaklā un biedējošā ārstu diagnoze ar ko tu saskāries pagājušajā sezonā?

''Tas lika man apjaust to, cik patiesībā ļoti es mīlu šo spēli. Ir grūti nespēlēt divus mēnešus, es to iepriekš vēl nebiju pieredzējis. Tu vēlies būt komandas daļa, tu vēlies spēlēt, bet vienkārši to nespēj. Ceļošana, komunikācija, dažādu cilvēku satikšana, tas viss ir jautri un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Un to tu saproti tikai tad, kad tas viss tiek atņemts.''

Ņujorkā tu esi jau 10 gadus un nupat sākas tava 11. sezona kopā ar ''Rangers''. Ja atskarties uz sevi pirms desmit gadiem, cik daudz tu esi mainījies?

''Es nezinu, cik daudz es esmu mainījies. Protams, mana dzīve ir ļoti mainījusies, cerams, ka es esmu kļuvis mazliet gudrāks. Tagad man ir divi bērni. Pašlaik es cenšos vairāk izbaudīt dzīvi, jo saprotu to, ka nekas nav mūžīgs. Kad esi jaunāks, visa koncentrēšanās tiek likta uz nākošo līmeni un nereti tiek aizmirsts baudīt dzīvi jeb sava veida ''ceļojumu''. ''

Vai šobrīd tu spēli izbaudi vairāk nekā pirms 10 gadiem?
''Pēdējo gadu laikā es cenšos apjaust faktu, ka esmu laimīgs, iegūstot šo iespēju spēlēt. Apkārt ir daudz labu spēlētāju, kuri strādā ļoti smagi, bet tik un tā nesaņem šādu iespēju. Man apkārt bija cilvēki, kuri man palīdzēja, un es to apzinos. Es cenšos darīt visu labāko, lai ievirzītu sevi pareizajā virzienā.''

Kādas sajūtas pārņem, atgriežoties Ņujorkā?

''Ir jauki atpūsties Zviedrijā. Tur valda pavisam cita dzīve. Tur ir iespējams atpūsties, satikt savus draugus un ģimeni. Bet kad pienāk augusts, saproti, ka tuvojas jaunā sezona un Ņujorka sāk pietrūkt. Un ir tik lieliski atgriezties tur, satikt komandas biedrus un sākt gatavošanos jaunajai sezonai.''

Vai līgā ir kādi spēlētāji, pret kuriem tu nevēlies spēlēt?

''Tas ir nedaudz smieklīgi, bet Gēteborgā es daudz slidoju kopā ar Luī Ēriksonu. Ja viņš spēja apspēlēt mani, tas man bija jāklausās visu atlikušo gadu. Man patīk spēlēt pret viņu, bet tajā pašā laikā, nepatīk. Tā jau mēs ļoti labi saprotamies, taču iespēju izzobot viens otru garām nelaižam.''

Vai viņš ir guvis vārtus pret tevi?

Jā, vienreiz viņš izgāja ātrajā uzbrukumā viens pret vienu un izmeta starp kājsargiem. Viņš teica, ka centās ripu vārtos ieraidīt starp kājsargiem, bet es sapratu, ka viņš bija mērķējis augstāk un metiens nolūza. Mēs joprojām pārrunājam šo gadījumu.

Kas ir labākais, spēlējot tieši Ņujorkā?

''Es nezinu, vai varu nosaukt tikai vienu lietu. Es domāju, ka visas labās lietas kopā; padara to tik īpašu. Tu spēlē organizācijas labā, kas rūpējas par tevi kā spēlētāju un dara visu, lai mēs pēc iespējas labāk varētu parādīt labus rezultātus. Esmu saticis citus spēlētājus, kas atbraucot no citām pilsētām sajūsminās par Ņujorku un teic: ''Šī ir patiešām īpaša vieta'', tas liek justies labi, jo man ir dota iespēja šeit spēlēt visu laiku. Man jājūtas laimīgam, jo viņi ir izvēlējušies tieši mani. Pilsēta, fani, organizācija – tas padara spēlēšanu Ņujorkā patiešām īpašu.''

Ņujorkā tevi dēvē par ''Karali'', kāpēc tā?
''Šīs segvārds ir smieklīgs, jo ir radies pateicoties manam vārdam – Henriks, nevis citkārt. Ja mans vārds būtu citāds, nedomāju, ka tad es tiktu dēvēts par ''Karali''. Vienkārši Henriks ir sens un karalisks vārds un tieši tā tas viss sākās.''

Izmantotie resursi:
Henrik Lundqvist of New York Rangers on World...