Blogs: ASV hokeja cerība – Džeks Eihels

Džeks Eihels ir jaunā ASV hokeja cerība. Protams, ka kāds var teikt, ka arī tagad amerikāņiem ir ļoti labi, elites līmeņa hokejisti, taču viena lieta ir elites līmenis, cita – superzvaigznes statuss. Patriks Keins, Fils Kesels, Zaks Parisē un vēl daži, protams, ir visaugstākā līmeņa hokejisti, taču, vai dzirdot abreviatūru "NHL", viņi ir tie spēlētāji, kurus mēs iedomājamies pirmos? Laikam jau ne. Līdz šim pēdējais, kurš pretendēja uz superzvaigznes statusu bija Maiks Modano. Brets Hals arī skaitījās ASV hokejists, lai gan viņš bija dzimis Kanādā. Lai vai kā, pēc viņiem ir iestājies tukšums. Tieši tāpēc Bostonas Universitātes hokeja komandu pārstāvošo Džeku Eihelu NHL gaida jo īpaši.

Ja 2015. gada NHL drafts būtu "vidējais aritmētiskais", kurā nav izteiktu supertalantu, bet ir vienkārši ļoti labi un perspektīvi hokejisti, tad noteikti, ka Eihels būtu drafta pirmais numurs, taču nākamvasar līgas komandām būs iespēja izvēlēties arī Konoru Makdeividu (par viņu jau tika rakstīts: Blogs: Vai Makdeivids ir sezonas vērts? ), tāpēc, lai arī Masačušetā dzimušais hokejists ir ļoti labs, viņam, visdrīzāk (ja vien nenotiks kaut kas neparedzēts un ārkārtējs), būs jāsamierinās ar otro vietu, tomēr lietas būtību tas nemaina, jo komanda, kurā viņš tiks noteikti nevarēs sūdzēties, ka nav dabūjusi gana labu hokejistu.

Tiesa, jāsaka, ka viņa ceļš līdz šim brīdim, kad Džeks ir viens no diviem sava vecuma labākajiem hokejistiem pasaulē, nebija diez ko spožs, jo savulaik viņam bija pat grūti atrast komandu, kura viņu būtu ar mieru uzņemt junioru hokeja līmenī, līdz 14 gadu vecumā viņš nonāca EmJHL līgā, Bostonas "Jr. Bruins" komandā. Tur gan Eihels tika pamanīts un strauji progresēja savā sniegumā un jau otrajā sezonā tika pie spēlēšanas EJHL, bet nākamajā sezonā jau iekļuva ASV hokeja attīstības programmas komandā, spēlējot USHL.

Protams, ka nonākot šādā komandā, ir cerības, ka jau hokejists pārstāvēs savu valsti arī starptautiskā līmenī, tāpēc tas, ka centra uzbrucējs iepriekšējo divu gadu laikā ir izgājis visas ASV junioru hokeja izlases (U-17, U-18, U-20) nav nekāds pārsteigums, turklāt divās jaunākajās viņš bija arī kapteiņa asistents.

Kas ir tik īpašs šajā hokejistā, kurš no nevienam nevajadzīga censoņa kļuva par vienu no labākajiem? Eihels, kā centra spēlētājs, ir tas, kurš satur visu savu maiņu kopā. Viņš ir patiesi vispusīgs hokejists, kurš, turklāt, ja vien viņa pretinieks būs izdevīgākā pozīcijā, vienmēr atdos piespēli. Tajā pašā laikā arī vārtu gūšana viņam nesagādā lielas raizes. Kā atzīmē viņa treneri, ASV hokeja jaunā cerība prot sarežģītas lietas izdarīt tā, lai ārēji tas izskatītos maksimāli vienkārši. Ja nu kas, savās pirmajās piecās spēlēs NCAA pirmajā divīzijā, viņš ir guvis četrus vārtus un atdevis piecas rezultatīvas piespēles. Viņš ir spēlētājs, kurš prot kustināt ripu abos virzienos, t.i., kā atdot piespēli, tā arī to saņemt un gūt vārtus.

Otrs faktors, kas skautiem savos blociņos pretī Eihela uzvārdam liek zīmēt vienu plusiņu pēc otra ir viņa fiziskā forma. Jau savos 18 gados viņš fiziski ir gatavs spēlēt NHL. 186 cm, 90 kg – tādi ir viņa auguma rādītāji, taču, lai iespaids būtu pilnīgāks, te būs vēl daži skaitļi: zemādas tauku procents – 6.3%, frontālais pietupiens – 145 kg, svaru stieņa pacelšana uz krūtīm – 150 kg, stieņa spiešana guļus šaurajā tvērienā – 115 kg, pievilkšanās – 25 reizes. Priekš 18 gadus veca hokejista rādītāji, teiksim tā, diezgan pieklājīgi.

Pie šī paša punkta jāpiemin, ka hokejistam ir arī garas rokas, kas rezultātā dod viņam iespēju spēlēt daudz plašāk, kā arī viņa slidošanas tehnika ir diezgan unikāla, jo viņš slido ar daudz garākiem soļiem nekā tas parasti tiek darīts, tāpēc jau ir izpelnījies salīdzināšanu ar citu hokejistu, kurš savā laikā slidoja tāpat – Mario Lemjē. Šāda slidošanas tehnika viņam ļauj slidot ātrāk, kā arī viņš ļoti pārliecinoši šajā laikā pārvalda ripu un redz laukumu.

Neskatoties uz to, ka viņš jau ir samērā daudz sasniedzis, Džeks vēl aizvien nav pilnībā apmierināts ar savu spēli un turpina strādāt pie saviem vājajiem punktiem. Kā prioritāti šajā darbā viņš ir uzsvēris koncentrēšanos uz vārtiem, jo uzskata, ka pašlaik viņam nav tādas tendences iet tieši uz vārtiem, lai gūtu arī "neskaistos" vārtus, kas daudzos gadījumos arī izšķir maču likteņus.

Salīdzinot abus divus šīs sezonas labākos drafta pirmos numurs, Konoru Makdeividu un Džeku Eihelu, ir jāsaka, ka viņi ir kā līdzīgi, tā atšķirīgi. Viņi abi ir centra uzbrucēji, talantīgi, abi divi komandas intereses izvirza priekšplānā. No otras puses, Makdeivids vairāk ir uz savu talantu vērsts hokejists. Viņš spēlē nosacīti brīvāk un dabiskāk, paļaujoties uz instinktiem. Savukārt Eihels, pašā karjeras sākumā izmācīts, vairāk pievēršas darbam. Darbam kā uz ledus, tā ārpus tā, viņš ir fiziskāks spēlētājs.

Kurš būs pirmais? Konors Makdeivids neapšaubāmi ir talantīgāks nekā šī raksta varonis, taču kā zināms, darbs pārspēj talantu, ja talants pietiekoši nestrādā. Vai tas ir šis gadījums? Nez vai, jo arī Kanādas jaunā cerība ļoti smagi strādā (taču attīstot savas labās īpašības). Ko izvēlēsies komandas? Nacionālajā hokeja līgā, atšķirībā no citām, tomēr, vēl aizvien izvēlas labākos hokejistus, otrajā plānā atstājot komandas vajadzības, tāpēc var gandrīz droši teikt, ka pirmais būs Makdeivids, taču Eihela otrā vieta nav jāuztver kā zaudējums, jo faktiski šī gada draftā ir divas pirmās izvēles.

Džeka Eihela labāko spēļu momentu video