Rietumu frontē bez pārmaiņām

Pagājušsezon Stenlija kausa izcīņas finālā rietumus pārstāvēja Vankūveras "Canucks" komanda, kura arī šosezon tiek minēta starp galvenajiem spēkiem, kas diktēs modi savā krastā, taču, kā jau ierasts arī Sanhosē "Sharks" ir starp komandām, kuras "grib". Vai varēs? Atbildi uz šo jautājumu varēs rast pavasarī.

Anaheimas "Ducks"
Aizvadītajā sezonā Anaheimas komandai bija iemesli gan priekiem, gan pārdomām. Protams, individuālajā ziņā Kalifornijas kluba līdzjutējus iepriecināja gan Korijs Perijs, kurš kļuva par vienu no līgas bīstamākajiem uzbrucējiem, gan Jonass Hillers, kurš lieliski sargāja vārtus, gan Rejs Emerijs, kurš prata atgriezties lielajā hokejā pēc nopietna savainojuma un , protams, arī Tēmu Selanē, kurš 40 gadu vecumā aizvadīja lielisku sezonu.
Ko gaidīt šogad? Noteikti komandai ir jākļūst saliedētākai, tādai, kāda tā bija sezonā, kad "pīles" izcīnīja Stenlija kausu. Šajā procesā liela nozīme būs Raienam Getzlafam, komandas jaunajam kapteinim, kurš pagājušsezon vēl nebija līdz galam pieradis pie saviem tiešajiem pienākumiem. Ja vērtē katru komandas posmu atsevišķi, tad vienīgais šaubīgais punkts varētu būt vārtsargu līnija, jo Jonasa Hillera aizvietotāji, salīdzinot ar jau pieminēto Emeriju, varētu arī nebūt tajā līmenī, kāds no viņiem tiks prasīts.

Kalgari "Flames"
Pēdējās sezonās Kalgari komanda tika asociēta ar labu aizsardzību un vārtsarga spēli, bet absolūti nekonkurētspējīgu uzbrukumu. Šosezon viss var mainīties, taču tas nenozīmē, ka mēs sagaidīsim uzlabojumus kopējā rezultātā. Uzbrukums ir uzlabojies, taču aizsardzība, kā varētu prognozēt, ir zaudējusi savu spēku.
Uzbrukuma potenciāls tika parādīts jau pagājušsezon, kad "Flames" kļuva par astoto rezultatīvāko komandu līgā. Bez pirmās maiņas rezultativitātes arī Renē Burks un Kērtiss Glenkross labi palīdzēja raidīt ripas vārtos, taču no Meta Steidžena, Mikaela Beklunda tika gaidīts vairāk. Tāpat vairāk tika gaidīts no aizsargiem, kuriem bija aktīvāk jāpiedalās uzbrukumā.
Savukārt savā laukuma pusē, pēc Robina Regīra aiziešanas, Kalgari komanda ir ieguvusi lielu caurumu pirmo maiņu aizsardzības rotācijā, kas arī ir sezonas galvenais jautājums sākot sezonu – vai "Flames" spēs šo caurumu "aiztaisīt"? No tā arī lielā mērā ir atkarīgs sezonas iznākums.

Čikāgas "Blackhawks"
Čikāgiešu iepriekšējā sezona varētu tikt nosaukta vienkārši "The Hangover Part III", jo pēc Stenlija kausa izcīnīšanas, "Blackhawks" komanda bija pilnīgi iztukšota, gan pārnestā, gan tiešā nozīmē (uz citām vienībām aizgāja liela daļa iepriekšējā pavasara varoņu). Šosezon Čikāgas klubam gan vajadzētu parādīt, ka, tomēr, viņi nav vienas sezonas brīnumi.
Pirmssezonā "Melnie vanagi" tiek ierindoti starp Rietumu konferences potenciālajiem līderiem, jo viņu uzbrukums (P.Keins, Dž.Teivzs, P. Šārps, M.Hosa) vēl aizvien ir viens no draudīgākajiem visā līgā, savukārt aizsardzībā, pat bez Braiena Kempbela, tiek prognozēts snieguma uzlabojums. Galvenā Mičiganas štata komandas problēma ir spēle mazākumā, kur pagājušsezon viņi bija vieni no pēdējiem visā līgā. Ja šo rādītāju viņiem izdosies uzlabot un Korija Kraufords spēlēs vismaz tādā pat līmenī kā pirms gada, tad "Black Hawks" būs atpakaļ cīņā par tituliem.

Kolorado "Avalanche"
Denveras komanda ir jauna, aktīva un visādā ziņā perspektīva komanda, taču tieši tāda pati tā bija arī pagājušsezon, aizpagājušsezon un vispār pēdējos gados par "Avalanche" ir komanda, no kuras tiek gaidīti līdzīgi sasniegumi kādus paveica Pitsburga un Čikāga, taču pagaidām ir sagaidīti tikai īslaicīgi uzplaiksnījumi.
Šogad pamatu optimismam dod vārtsargu līnija, kurā ir vēl aizvien jaunais Semjons Varlamovs un veterāns Žans-Sebastjans Žigērs. Jautājums ir tikai vai viņi abi spēs saglabāt savu veselību. Arī uzbrukumā un aizsardzībā ir papildinājums no šī gada drafta jaunpienācēju izskatā. Taču sezonas gala iznākumu lielā mērā noteiks komandas saliedētība un saspēle, ko noteikti nevarēja novērot "Avalanche" spēlē 2011. gada pirmajā pusē.

Kolumbusas "Blue Jackets"
Līdzšinējā "Blue Jackets" kadru politika ir izrādījusies nepareiza, ko ar šīs vasaras darījumiem netieši atzīst arī paši komandas vadītāji. Jaunie spēlētāji ar ilgtermiņa līgumiem nav varējuši attaisnot uz sevi liktās cerībās, tāpēc klāt tika ņemti papildspēki – vārtu guvējs Džefs Kārters un aizsargs Džeimss Višņuvskis.
Kārtera un Neša duets Kolumbusas pretiniekiem uzreiz var likt būt mazliet uzmanīgākiem, jo tikai daži spēlētāji pēclokauta ērā ir guvuši vairāk vārtus nekā šie divi (A.Ovečkins, I.Kovaļčuks, Dž.Iginla, D.Hītlijs). Aizsardzība, lai arī bez skaļiem uzvārdiem, arī ir normālā līmenī, taču vārtsargi gan komandai ir "sāpju punkts". Stīvs Meisons tā arī nevar atgriezties savas debija sezonas līmenī, Kērtiss Senfords pēdējās divas sezonas aizvadīja AHL, bet Marks Dekaničs, kuram prognozēja otrā numura vietu, pašlaik ir savainots, kas nozīmē, ka Kolumbusas komandai būs jāspēlē "Ohaio hokejs" (velkot paralēles ar "Brazīliešu futbolu") – metiet cik gribat, mēs iemetīsim vairāk.

Dalasas "Stars"
Dalasas hokejam iepriekšējā sezona nebija no tām veiksmīgākajām ne uz ledus, ne komandas birojā, jo komanda neiekļuva izslēgšanas mačos, vienības "pārbūve" arī nevedās tā kā tika plānots, kā arī tai tika meklēts jauns īpašnieks. Ja vēl ņem vērā, ka pārējām pilsētas komandām pagājušajā sezonā bija izcīnīti vairāki panākumi, hokejs Dalasā varēja justies pabērna lomā.
Vai kas mainīsies gaidāmajā sezonā? Diez vai. Vienīgā pozīcija, kurā ir redzami ievērojami uzlabojumi ir aizsardzība ar Šeldona Sureja un Aleksa Goligoskī pievienošanos, kā arī nolīgstot dažus aizsardzības tipa uzbrucējus, taču tas nav glābiņš, ja komandu pameta Breds Ričardss un Džeimss Nīls. Turklāt, komandai ir nomainījies galvenais treneris, kurš pieprasīs citādu spēles stilu. Rezumējot, pašlaik ir izrakta milzīga būvbedre, bet kāda ēka tiks uzbūvēta, nav zināms.

Detroitas "Red Wings"
No 90-to gadu "Dinastijas" līdz 00-to stabilai pretendentei uz Stenlija kausu, kuru neaptur pat lokauts un jauni spēles noteikumi. Tāda līdz šim ir bijusi Detroitas komanda, taču viss var mainīties, jo "Sarkano spārnu" riteņi sāk buksēt, jo buksēt sāk arī slavenā "Red Wings" komandas komplektēšanas sistēma, kas ar masveidīgu un nenovēršamu spēlētāju novecošanos nespēj "atajunoties" iepriekšējā līmenī.
Iemesli tam ir vienkārši – pat ja uzbrukums atkopsies no ne visai veiksmīgās iepriekšējās sezonas un Džimijs Hovards turpinās spēlēt tā kā viņš to darīja iepriekš, tomēr aizsardzībā un spēlē nevienādos sastāvos komandai ir "caurumi", lielākais no kuriem izveidojās pēc Braiena Rafaļska aiziešanas. Arī Niklass Lidstrēms savu tiešo pienākumu pildīšanā pagājušogad nebija tik labs kā uzbrukumā un pirmo reizi NHL hokejista karjerā nopelnīja mīnusus lietderības koeficientā, sezonu beidzot. Tāpat neviens 30 gadus nesasniegušais hokejists pagājušsezon nespēja gūt vismaz 40 punktus.
Sagadīšanās? Es teiktu – tendence un, iespējams, vecās hokeja ēras palieku beigas.

Edmontonas "Oilers"
Edmontonas klubs pēdējos gadus vasarā var priecāties, jo viņi "vāc" labus jaunos spēlētājus, taču skatoties uz komandas spēli, pamata priekam ir pamaz. Pagaidām? Droši vien, jo "Oilers", ja vien viss risināsies tā kā pašlaik vēsta pat vispieticīgākās prognozes, tad pēc pāris gadiem Stenlija kauss varētu atgriezties tajā pašā pilsētā, kur tas pavadīja lielu daļu no 80-tajiem gadiem. Taču tas ir tikai nākotnē, pagaidām edmontoniešiem ir jāaudzē muskuļi un jācenšas nepalikt pēdējiem.
T.Hals, Dž.Eberle, M.Pājarvi un Ganjērs bija komandas līderi sezonu noslēdzot, tagad klāt ir nākuši Raiens Nūdžents-Hopkinss un "Kapteinis Kanāda" Raiens Smits, kuram ir atvēlēta darbaudzinātāja loma šajā jaunajā kolektīvā. Tāpat nevar piemirst par Alešu Hemski un Šonu Horkofu, kuri izlaida lielu daļu iepriekšējās sezonas savainojumu dēļ. Aizsargiem arī ir jāizvairās no savainojumiem, lai Edmontonas klubs varētu mierīgi būvēt savu vienību. Vārtsargi gan ir zem jautājuma zīmes, jo N.Habibuļins, iespējams, vairs nav pirmais numurs NHL komandā, bet Devans Dubniks tāds vēl nav.

Losandželosas "Kings"
No līgas peramajiem zēniem līdz stabilai "play-off" komandai – šādas pārmaiņas Losandželosas komanda piedzīvoja pēdējās sezonās, taču nekur tālāk par izslēgšanas spēļu pirmo kārtu "karaļi" nebija tikuši, tāpēc šovasar komandas vadība droši vien ir nolēmusi, ka ir jābeidz šī mīņāšanās un jāpāriet jaunā kvalitātē.
Komandas līderis un iedvesmotājs Raiens Smits tika nomainīts pret jaunāku kaujā saucēja versiju - Maiku Ričardsu. Tāpat uzbrukumu pastiprināja arī Dastins Peners un Simons Gaņjē. Šim pieredzējušo vīru korpusam arī vajadzētu ar savu spēli parādīt un pierādīt, ka "Kings" vēl aizvien var progresēt un pirms pāris gadiem veiktā pārbūve bija pareizais lēmums. Aizsardzība un vārtsargi? Šajās līnijās izmaiņu nav, tāpēc ir jācer uz ne sliktāku sniegumu kā pagājušsezon.

Minesotas "Wild"
ASV hokeja štatā pēdējās sezonās iemesla priekiem bija maz, tāpēc Minesotas kluba vadībai neatlika nekas cits kā ieviest pamatīgas pārmaiņas komandas sastāvā – gan spēlētāju rindās, gan arī nomainot treneri.
Pagājušsezon "Wild" lielākā problēma bija uzbrukums, kas šogad tika uzlabots no Sanhosē iegūstot Deniju Hītliju ar Devinu Setoguči. Tāpat šie divi spēlētāji noteikti uzlabos arī vairākuma izspēli, taču šīm maiņām ir arī ēnas puse, proti, pretī tika atdoti pieredzējuši spēlētāji, kuri stiprināja aizsardzību, ieskaitot Brentu Bērnsu. Tieši savu vārtu drošība arī būs jaunās "Wild" sezonas galvenais jautājums, jo aizsardzībā pašlaik viņiem ir tikai trīs spēlētāji, kuri ir aizvadījuši vismaz 82 spēles. Niklasam Bekstrēmam darba būs daudz.

Nešvilas "Predators"
Nešvilas komanda, iespējams, nav tā, par kuru rakstītu un kura gozētos prožektoru gaismās, taču klusi un nemanāmi viņi ir kļuvuši par nopietnu spēku Rietumu konferencē. Kāds tam ir iemesls? Izteikts aizsardzības hokejs un "plēsoņu" vadība nedomā šo spēles stilu mainīt arī gaidāmajā sezonā.
"Predators" galvenās priekšrocības vēl aizvien ir stingra aizsardzība, kuru cementē Šejs Vebers un Raiens Saters, kā arī ļoti vienmērīgs uzbrucēju sniegums, jo pagājušsezon deviņi spēlētāji bija guvuši vismaz 10 vārtus. Komanda ir ar raksturu un iespējamo talanta trūkumu viņi kompensē ar gribasspēku un cīņassparu. Barijs Trotcs jau ir paspējis izteikties šādi: "Pagājušās sezonas noslēgumā par Stenlija kausu cīnījās Vankūvera un Bostona, divas labākās aizsardzības komandas, mēs bijām trešie. Tas liek domāt, ka esam uz pareizā ceļa."

Fīniksas "Coyotes"
Fīniksas klubs pēdējos gados NHL vadībai sagādāja lielas galvassāpes, jo viņu finansiālie rādītāji bija katastrofāli, taču uz ledus klubs piedzīvoja uzplaukumu un divas sezonas pēc kārtas cīnījās izslēgšanas spēļu turnīrā. Ja pirmajā gadā tas bija pārsteigums, tad jau šajā pavasarī visi tam bija gatavi. Diemžēl, bet nekur tālāk kā par pirmo kārtu abos gadus fīniksieši netika, bet šajā vasarā vēl arī pazaudēja lielu daļu no komandas līderiem.
Lai arī Deiva Tipeta vadītajās komandas parasti tiek piekopta sistēma, kad izteiktu statistikas līderu vietā ir grupa ar labiem uzbrucējiem, kuri katrs savā laikā var dot nepieciešamo ieguldījumu komandas panākumos, kopumā vērtējot komandas sastāvs šajā vasarā ir pasliktinājies, jo ir aizgājuši gan Eriks Belanžē, gan Eds Džovanovskis, bet vislielākais zaudējums ir Iļjas Brizgalova zaudēšana. Īsumā sakot – "Coyotes" ir komanda, kura pašlaik ir tikai pārbūves priekšvakarā.

Sanhosē "Sharks"
Rakstot par Sanhosē komandu pēclokauta ēras laikā var gandrīz vai mierīgi paņemt iepriekšējā gada ierakstu un pārpublicēt katru gadu. "Komanda, kas ir galvenā pretendente, komanda ar labiem spēlētājiem visās līnijās, komanda, kurai ir jāpierāda, ka viņi ir haizivis, nevis anšovi" utt.
Šovasar komanda zaudēja vienu no "Lielā trijnieka", Deniju Hītliju, taču kopumā ņemot tam nevajadzētu būt nepārvaramam šķērslim ceļā uz panākumiem, jo pretī komanda ieguva Martinu Havlatu un arī jaunā "Sharks" paaudze sāk pieteikt sevi visai un visai skaļi. Tāpat tika uzlabota arizsardzība ar Brenta Bērnsa iegūšanu, kas nozīmē arī lielgabalšāvienus no zilās līnijas, izspēlējot vairākumu. Vārtsargu rindās arī jautājumi, pretēji pagājušajai sezonai, ir zuduši. Sanhosē ir pretendenti uz kausu, taču tāpat var teikt, ka "Sharks" vēl aizvien ir TIKAI pretendenti uz savu vārdu iegravēšanu uz Stenlija kausa.

Sentluisas "Blues"
Arī Sentluisas komanda tiek minēta starp tām, kurai ir problēmas ar sava biznesa organizēšanu, taču bez ofisu problēmām iepriekšējā sezona viņiem bija arī smaga dēļ masveida savainojumu ārstēšanas. "Blues" rindās spēlēja nevis labākie, bet tie, kuri vēl varēja kustēties.
Ja runā par izmaiņām Sentluisas vienībā, tad jāsāk ar pagājušās sezonas maiņām, kuras "blūzmeņiem" atsūtīja Krisu Stjuartu, Kevinu Šatenkirku, kuri jau pavasarī parādīja, ka šis ir bijis pareizs lēmums. Aizsardzības līnijas arī tikai stiprinās, jo arī Alekss Pjetrandželo sāk iejusties NHL apritē, bet vārtos vēl aizvien lielisks ir Jaroslavs Halāks. Ja šosezon komanda varēs saglabāt savus labākos spēkus maksimāli ilgi, tad izslēgšanas spēļu turnīrs nav neaizsniedzams mērķis.

Vankūveras "Canucks"
Vankūverai noteikti ir saglabājušās nepatīkamas atmiņas par iepriekšējās sezonas noslēgumu – zaudējums finālā un izdemolēta pilsēta. Taču ir iemesli, kas liek domāt, ka arī gaidāmajā sezonā "Canucks" būs tieši tur pat kur pirms gada, proti, starp līgas līderiem un galvenajiem pretendentiem uz kausu.
Galvenais iemesls ir komandas kodola saglabāšana un pieredze. Protams, vienība zaudēja Kristianu Ernhofu, taču noturēja Kevinu Biekšu. Tāpat no savainojumu ārstēšanas atgriezīsies Mikaels Samjuelsons un Meisons Reimondss. Taču, pretēji iepriekšējām sezonām, pēdējā līnijā gan ir gaidāmas izmaiņas, jo Reboerto Luongo, visdrīzāk, vairs nebūs vienīgā komandas "opcija" vārtos, jo Korijs Šneiders arī grib un var spēlēt. Iespējams, atpūties Luongo arī ir tas, kas būs nepieciešams, lai izcīnītu kausu.