Vilkoits: "Pirmajā vietā vienmēr bijis hokejs"

HK "Rīga" uzbrucējs Raimonds Vilkoits sezonu iesācis ļoti veiksmīgi un izpelnījies vietu Krievijas jaunatnes hokeja līgas (MHL) kalendāra novembra plakātā. Izmantojot nelielu pauzi MHL kalendārā portāls Sportacentrs.com aicināja Raimondu uz nelielu sarunu.

HK "Rīga" ļoti veiksmīgi uzsācis dalību Krievijas Jaunatnes hokeja līgā (MHL). Biji gaidījis, ka komanda startēs tik veiksmīgi?
Jā, sezonas starts ir tiešām izdevies. Vasarā smagi strādājām un, protams, gribējām parādīt labu sniegumu. Varbūt nebijām gaidījuši, ka ies tik labi, bet katrā spēlē cenšamies izlikties par visiem simts procentiem un uzvaras nāk.

Kas ir uzvaru pamatā?
Domāju, ka tā ir komandas saliedētība. Mums ir ļoti draudzīgs kolektīvs un grūtos brīžos cenšamies viens otram palīdzēt. Nelamājam viens otru, bet tieši pretēji cenšamies uzmundrināt. Ir bijuši arī grūtāki brīži, taču esam tiem tikuši pāri diezgan veiksmīgi.

Kura no komandām līdz šim ir bijusi visneparocīgākā pretiniece?
"Khimik" komanda ir ļoti disciplinēta. Pret to mums klājās smagi, viņi spēja neitralizēt visas mūsu stiprās puses un abās spēlēs piedzīvojām minimālus zaudējumus.

Kā tu pats nonāci hokejā?
Piecu gadu vecumā tētis mani aizveda uz hokeja treniņu. Kopīgi skatījāmies pasaules čempionātu un sekojām līdzi gandrīz visām spēlēm. Es biju ļoti aktīvs bērns un tētim sagādāju daudz galvassāpju - vilku viņu ārā spēlēt futbolu, mētāt tenisa bumbiņas un aicināju uz citām aktivitātēm. Tad nu viņš mani aizveda uz hokeja un tā tas viss sākās. Paralēli hokejam vienubrīd trenējos arī vieglatlētikā, taču pirmajā vietā vienmēr ir bijis hokejs. Vieglatlētikas treniņi man palīdzēja uzturēt sevi ļoti labā formā.

Kurš bija tas treneris, kuram tu šobrīd vari teikt paldies par to, ka esi hokejists?
Nav viena noteikta trenera, tie ir visi treneri, ar kuriem man sanācis strādāt. Katrs no viņiem ir devis savu labumu un viņiem noteikti jāsaka liels paldies. Mans pirmais treneris bija Gints Bisenieks, vēlāk arī Astrātovs, Edmunds Vasiļevs, Gundars Pāls, Andris Bartkevičs, Jānis Kupčs, Ēriks Miļūns, Ralfs Bukarts, Vladimirs Lubkins, Haralds Vasiļevs, Leonīds Beresņevs un šobrīd Tambijevs.

Uzbrukumā spēlē jau no pirmās dienas?
Bija interesanti, treniņos visi mācījāmies slidot, taču man ar to gāja grūti. Problēmas sagādāja slidošana atmuguriski. Aizsargam tas ir krietni svarīgāk, tāpēc mani uzreiz ielika spēlēt uzbrukumā. Tad nu gandrīz no pašā pirmā treniņa es spēlēju uzbrukumā.

Saka, ka centra uzbrucējs ir maiņas smadzenes, vari tam piekrist?
Grūti spriest, katrā maiņā ir citādāk. Es gan teiktu, ka katra maiņa ir kā kolektīvs – atsevišķa maza komanda. Nav iespējams katrā maiņā izcelt vienu spēlētāju. Katrai maiņai ir jāstrādā kā labi saliedētam kolektīvam, ja tā notiek, tad viss darbojas. Katram jādara savs darbs. Ja kāds iemet golu, tad tas ir visas maiņa mērķtiecīgs darbs, ja maiņa ielaiž vārtus, tad arī visi ir vainīgi.

Vai ir bijis brīdis, kad esi vēlējies hokejam atmest ar roku?
Jā, bija viens moments. Tas bija diezgan sen, pirms gadiem sešiem vai septiņiem. Hokejs nav lēts prieks un vecākiem savos bērnos jāiegulda tiešām lielas naudas. Man bija 13 vai 14 gadi un vecāki vienubrīd lika saprast, ka ar naudu ir smagi, bija jāpērk kaut kas no formas un naudas nebija… Toreiz gan mums pretī panāca komanda un izdevās visu iesākto turpināt, hokeju nebija jāpamet.

Ko tu vari teikt par Leonīdu Tambijevu kā treneri?
Viņš ir ļoti pieredzes bagāts. Lai arī kā treneris viņš strādā salīdzinoši īsu laiku, pieredzes bagāža, kuru viņš ir iekrājis kā spēlētājs ir ļoti liela. Viņš ir ļoti stingrs un prasīgs, ne brīdi nedrīkstam atslābināties vai domāt par kaut kādām vaļībām. Domāju, ka viņam kā trenerim ir liela nākotne. Jau šobrīd viņš ir pierādījis, ka labu komandu spēj pataisīt par kaujas spējīgu vienību. Daudz darba komandā iegulda arī pārējais komandas personāls.

Komandas menedžeris Juris Opuļskis iepriekš intervijā atzina, ka daži puiši no HK "Rīga" esot ļoti tuvu lielajai komandai – "Dinamo". Tavuprāt, tu esi starp šiem puišiem?
Labs jautājums… To laikam jājautā "Dinamo" treneriem. Skatoties un sekojot "Dinamo" spēlēm, saprotu, ka jāstrādā vēl ļoti daudz.

Kas ir individuāli tavas vājākās vietas?
Noteikti veiklība, tāpat pietrūkst pieredzes, bet tā nāks ar laiku.

Aizvadītajā sezonā tu spēlēji Baltkrievijas Atklātajā čempionātā, šosezon Krievijas Jaunatnes hokeja līgā. Kas, tavuprāt, jaunajam hokejistam ir lietderīgāk – spēlēt pret pieaugušajiem vai vienaudžiem?
Abas līgas ir ļoti grūti salīdzināt. Skaidrs, ka pieaugušo hokejam tu vairāk pielāgojies spēlējot Baltkrievijas Atklātajā čempionātā, bet Krievijas Jaunatnes hokeja līgai ir citi plusi – tu braukā pa Krieviju, tev ir iespējas iekrist acīs kādam aģentam. Līga ir maksimāli pietuvināta KHL, spēļu grafiks, organizācija, viss kopumā. Īstenībā grūti spriest, kas ir labāk. Es uzskatu, ka ļoti svarīgs manā vecumā ir spēles laiks.

Kā tu redzi savu nākotni hokejā?
Vēl neesmu domājis. Šobrīd uzsvaru lieku uz šo sezonu. Jānospēlē maksimāli labi un, ja nākamajā sezonā braukšu spēlēt uz ārzemēm, lai CV būtu labs ieraksts. Pagaidām varu būt ļoti apmierināts ar līdzšinējo sniegumu. Protams, ir bijušas spēles, kurās nav gājis tik labi, taču cenšos, lai tādas būtu arvien mazāk.

Ko tu uzskati par savu līdz šim lielāko sasniegumu hokejā?
Tas noteikti ir Latvijas čempionu tituls kopā ar "Dinamo Juniors" komandu.

Esi bijis arī Latvijas jaunatnes čempionāta rezultatīvākais hokejists (30 vārti un 47 piespēles) vecākajā grupā.
Jā, arī tas nav mazsvarīgi. Arī tas noteikti ir viens no maniem lielākajiem sasniegumiem līdz šim.

Kas ir tavs elks hokejā?
Jā, labs jautājums (ilga pauze)… Nekad par to īpaši neesmu domājis. Droši vien kādam laba līmeņa centra uzbrucējam. Uzvārdus gan nenosaukšu.

OK, kuram no "Dinamo" komandas vēlētos līdzināties?
Markam Hartiganam!

MHL vadība tevi ir novērtējusi un iekļāvusi kalendāra novembra plakātā. Tev šādi novērtējumi ir svarīgi?
Tas būtībā manu spēli neietekmē. Jā, ir patīkami, taču es tam lielu vērību nepiegriežu. Koncentrējos treniņiem un spēlēm. Vienā no treniņiem bija nelielu fotosesija, kur tad arī tapa šīs bildes kalendāram, nekas īpašs.

Cik daudz skatītāju uz MHL spēlēm nāk Krievijā?
Īstenība diezgan maz. Ja salīdzina ar spēlēm Rīgā, tad mums šeit atbalsts ir krietni lielāks. Ja pagājušajā sezonā uz "Dinamo Juniors" spēlēm nāca lielākoties radi un draugi, tad šogad līdzjutēju skaits ir pieaudzis jūtami.