WCHA čempions Mitens: "Gribētos vēl pāris gadus palikt Amerikā un mēģināt tikt NHL"

Latvijas hokeja vārtsargs Mareks Mitens nupat kļuvis par WCHA (Rietumu koledžu sporta asociācija) līgas čempionu, kas viņa pārstāvētajai komandai “Lake Superior State University” nebija izdevies 25 gadus. Tajā pašā laikā Mareks šosezon pretendē arī uz visas lielās ASV studentu līgas labākā vārtsarga titulu.

Bet vēl nekas nav beidzies, jo komandai jādodas tālāk uz ASV nacionālā līmeņa izslēgšanas spēļu turnīru, kurā piedalās 16 labākās komandas no vairāk kā 60 universitāšu un koledžu komandām no visām līgām jeb konferencēm, kuras piedalās ASV nacionālās koledžu sporta asociācijas (NCAA) pirmās jeb augstākās divīzijas čempionātā. Interviju ar Mitenu pirms NCAA izslēgšanas mačiem piedāvā LHF.

Kā izdevās nonākt WCHA līgas “Lake Superior State University” komandā?

-Es spēlēju “HK Rīga” komandā pēdējos divus gadus pirms pārcēlos uz ASV. Tad es vienu sezonu spēlēju junioros NAHL līgā (ASV 2. līmeņa jun.) komandā no Filadelfijas, Pensilvānijā. Mums bija laba komanda un mēs palikām otrajā vietā līgā un tālāk sanāca tikt uz NCAA līgu. Tāds bija arī mans mērķis.

Beigās es nonācu tieši “Lake Superior State University”, lai gan bija piedāvājumi arī no citām universitāšu komandām. Es izvēlējos tieši šo variantu, jo te bija iespēja spēlēt uzreiz. Citās komandās var bieži sastapties ar to, ka pirmās divas sezonas jaunie vārtsargi netiek tik daudz pie spēlēšanas un es nevēlējos tik ilgi gaidīt un sēdēt rezervē. Man jau bija pieredze “HK Rīga” laikos, kad vienu sezonu iznāca ļoti maz spēlēt dēļ nopietnas cirkšņa traumas, tādēļ arī šoreiz izvēlējos variantu, kur būs iespējams spēlēt pēc iespējas vairāk. Jau pirmajā sezonā universitātes komandā es spēlēju 19 spēles, kas ir diezgan daudz priekš universitāšu līgas, it sevišķi jaunam vārtsargam.

Šogad Tev ir pēdējais mācību gads universitātē. Kā izdevās apvienot mācības ar hokeja spēlēšanu un pabeigt universitāti?

-Šogad attālinātajā režīmā bija mazliet vieglāk, bet nevis tā, ka mazāk būtu jādara, bet tādēļ, ka varēju pats veidot savu grafiku mācībām. Iepriekšējos gadus bija tā, ka tikai kāds no priekšmetiem bija attālināti, taču pārējie visi bija klātienē un ir noteikts laiks, kad ir jābūt lekcijās. Šogad man patika mazliet vairāk, ka, piemēram, no rītiem varēji mierīgi doties uz treniņu un pats saplānot laiku, kad paveikt mācības.

Ir mazliet grūtāk apvienot skolu un hokeju, sevišķi tagad, kad tuvojas svarīgākās izslēgšanas spēles, tad ir grūtāk koncentrēties mācībām, bet tāpat ir jāpiespiež sevi un jāturpina mācīties. Palicis vēl pēdējais semestris un ļoti gribas pabeigt mācības universitātē.

Vai vari novērtēt un salīdzināt hokeja līmeņu atšķirību starp ASV studentu līgu NCAA (1. divīzija) un Krievijas junioru līgu MHL?

-Es domāju ASV studentu līgas līmenis ir daudz nopietnāks, jo klāt nāk arī vecums. Mums, piemēram, komandā pagājušogad spēlēja arī 24 gadus veci spēlētāji, kas jau ir nopietni vīri. Junioros tomēr vairāk spēlē 16-17 gadus veci spēlētāji, kas vēl tomēr ir nenobrieduši.

Ja man jāsalīdzina Krievijas junioru līgas līmenis, tad tuvāk būtu ASV junioru līga USHL (ASV 1. līmeņa jun.). Savukārt Krievijas junioru līga varētu būt augstāks līmenis par NAHL, jo tomēr Krievijā citreiz uz leju nāk spēlētāji no KHL, kas dod lielu pienesumu kopējam līmenim. Bet salīdzinot ar ASV universitāšu līgu, es domāju, ka līmenis šeit ir daudz augstāks kā Krievijas junioros.

Kā kopumā vērtē aizvadīto sezonu un vai izdevās realizēt savus personīgos mērķus, ņemot vērā, ka pretendē arī uz visas līgas labākā vārtsarga titulu?

-Mēs kā komanda esam diezgan apmierināti, šobrīd dodamies uz ASV studentu līgas (NCAA) nacionālā līmeņa izslēgšanas spēlēm un tādēļ vēl nekas nav beidzies, un jāturpina spēlēt.

Personīgi esmu diezgan apmierināts, jo man ir sanācis aizvadīt lielāko daļu spēles, esmu diezgan stabils pirmais numurs komandas vārtos. Esmu spēlējis diezgan labi un varu būt apmierināts ar savu sniegumu. Protams, ir patīkami, ka pretendē uz kādu individuālo balvu, tomēr vispatīkamāk bija izcīnīt šo līgas čempionu titulu.

Pirmajā gadā, kad es atnācu uz šo komandu, mēs pat netikām izslēgšanas spēlēs un tagad mēs uzvarējām visu līgu, tā ka esam diezgan progresējuši. Pilsētiņa, kurā atrodas universitāte, ir diezgan maziņa un mūs šeit ļoti atbalsta un jūt līdzi. Kad atgriezāmies ar čempionu titulu, bija svinīga sagaidīšana un ir ļoti patīkami, ka ir jūtams šāds atbalsts. Šī universitāte nebija izcīnījusi ceļazīmi uz nacionālā līmeņa izslēgšanas spēlēm 25 gadus, tādēļ tas ir liels notikums šai pilsētiņai.

Cik nozīmīgs komandai ir izcīnītais WCHA čempionu tituls un kādas priekšrocības tas dod komandai nākotnē?

-Tas ir ļoti liels notikums visai pilsētas kopienai. Mums pēc čempionu titula izcīnīšanas bija liela sagaidīšana un mūs vadāja pa pilsētu policijas pavadībā. Tā ka tas ir ļoti nozīmīgs panākums un var palīdzēt komandai nākotnē piesaistīt labākus spēlētājus.

Jāsaka godīgi, ka pirmajā gadā, kad šeit nonācu, mums komanda bija diezgan vāja un tādēļ ir ļoti svarīgi, ka tagad, kad izdevās izcīnīt titulu, jauni, labāki spēlētāji vēlēsies nonākt tieši šeit un komanda varēs turpināt būvēt uz augšu šo te sistēmu. Jo viena lieta ir būt labākajiem savā līgā, bet tagad mēs tiekam uz lielo izslēgšanas spēļu turnīru visas lielās ASV mērogā un tur būs daudz vairāk acu, kas uz mums skatīsies un lielāka iespēja mums sevi pierādīt. Tādēļ kopumā jāsaka, ka šis izcīnītais tituls ir ļoti nozīmīgs.

Kādi ir Tavi plāni nākošajai sezonai un turpmāk?

-Pagaidām vēl neesmu neko ne runājis, ne domājis par šo tēmu, sevišķi tagad, kad būs jāspēlē izslēgšanas spēlēs. Šobrīd cenšos vairāk koncentrēties tieši gaidāmajām spēlēm. Protams, mērķis pēc šīs sezonas būtu spēlēt hokeju profesionālā līmenī, tas būtu tas galvenais. Gribētos palikt šeit Ziemeļamerikā vēl kādus pāris gadus un pamēģināt tikt līdz NHL, kas, protams, ir mērķis jebkuram hokejistam. Tā ka tas būtu galvenais, ko vēlos sasniegt.

Ko Tu ieteiktu Latvijas jaunajiem hokejistiem, kuri vēlētos spēlēt hokeju ASV universitāšu līgās?

-Es noteikti atbalstu šādu izvēli. Cik esmu lasījis arī citu latviešu hokejistu-studentu intervijās, kā, piemēram, Eduards Tralmaks, izteicās, ka tie ir labākie četri gadi viņa dzīvē, un es arī tam varu tikai un vienīgi piekrist. Šeit tu attīsties ne tikai kā hokejists, bet arī kā personība.

Tas ir citādāk, kā spēlēt junioros, kur ir jāspēlē tikai hokejs un neko citu tu īsti neiegūsti. Šeit tev ir jādodas uz lekcijām, tu iepazīsti citas personības, kas nav hokejisti. Tas viss palīdz attīstīties kā personībai un es noteikti atbalstu spēlēšanu universitāšu līgās.

Izmantotie resursi:
https://lhf.lv/lv/article/6819/asv-...