Smons: "Tikt sastāvā un aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm - tas nav nereāli"

Uz Šveici, pateicoties Daugaviņam

Sandis Smons pirmo reizi pierādīt savus spēkus uz Šveici devās 2014. gada aprīlī – neilgi pirms 15. dzimšanas dienas. Pēc atvadām no Nacionālās hokeja līgas un pirms pārcelšanās uz Kontinentālo hokeja līgu vienu sezonu Ženēvas "Servette" rindās piestāja Kaspars Daugaviņš. Viņam tika taujāts pēc jaunajiem latviešu talantiem – komandai bija nepieciešams viens aizsargs un viens uzbrucējs. Daugaviņš jautājumu pāradresēja savam kādreizējam trenerim Igoram Smirnovam, kurš uzbrukumā izvēlējās savu dēlu Denisu, bet no aizsargiem laimīgā loze krita Smona rokās.

"Aizbraucām pārbaudīties. Pavadījām četras dienas, bija trīs treniņi, un abi sevi parādījām no labākās puses. Priekšpēdējā dienā mums pateica, ka grib slēgt ilgtermiņa līgumus un ka esam ļoti iepatikušies," septiņus gadus seno pārcelšanos cilāja Smons. Apzinoties nepieciešamo attīstības trajektoriju, viņš jau iepriekš apsvēris domu par došanos uz ārzemēm, bet prātā bijusi Zviedrija, nevis Šveice.

"No sākuma gribējās braukt uz Zviedriju, jo tur dzīvo brālis. Viņš runāja ar treneriem, es biju aizbraucis uz vairākām nometnēm, lai pilnveidotu meistarību, bet nebija nekādu piedāvājumu. Domāju par Zviedriju, taču nekādus 100% piedāvājumus nesaņēmu. Un tad parādījās Šveices variants," teica Smons. Viņam nākamā spēle būs piecdesmitā Šveices spēcīgākajā līgā, bet Smirnovs tuvojas simtam.

Abi "Servette" sistēmā izgāja visus pakāpienus. Sākuši U17 komandā, pēcāk pārcēlušies uz U20 vienību, un Smons kļuva par tās kapteini. Tam sekoja debija profesionāļos, spēlējot pēc spēka otrajā līgā, bet debiju galvenajā komandā Smons piedzīvoja 2019./20. gada sezonā, kad paguva aizvadīt 21 spēli, kurā atzīmējās ar pieciem punktiem. Tosezon aizsargs sezonas lielāko daļu – 29 mačus – gan aizvadīja otrajā līgā.

Izturēja play-off spriedzi

Apliecināt sevi kā pilnvērtīgu "Servette" pamatsastāva aizsargu Smonam izdevās pagājušās sezonas beigās. Ja ievadā viņš laiku dalīja starp galveno komandu un fārmklubu, tad citu aizsargu traumas pavērušas iespēju ielauzties. Latvietis to izmantoja ar uzviju. "Katrā spēlē izlikos uz visiem 100%. Gribēju pierādīt, ka varu spēlēt pamatsastāvā. Spēlēju diezgan labi, bet pusfināla otrajā spēlē dabūju pleca traumu, un sezona bija beigusies," norādīja hokejists. Regulāro čempionātu sestajā vietā pabeigusī "Servette" sasniedza Šveices finālu, kurā gan piedzīvoja zaudējumu.

"Vasarā bija sapulce ar treneriem. Izrunājām sezonu, un man teica, ka visi bijuši ļoti apmierināti ar manu sniegumu play-off. Esmu pierādījis, ka varu reāli spēlēt pamatsastāvā."

Turklāt tas nebija tikai mājiens vai tukšas runas. "Servette" jauno sezonu sākusi ar divām uzvarām trīs spēlēs, un Smons visos mačos darbojies otrajā aizsargu pārī. Lielākais spēles laiks – 14 minūtes un 32 sekundes – viņam bija atklāšanas mačā pret Cīrihes "Lions", kurā aizsargs bloķēja četrus metienus.

"Atkal ir sevi jāpierāda. Protams, ka mums, jaunajiem, nevienam vieta komandā nav garantēta. Ja spēlēsi slikti, nonāksi aiz borta, jo konkurence ir. Atdosi laukumā visu, nebūs nekādu problēmu," norādīja Smons. "Servette" galvenais treneris ir kanādietis Patriks Emons, kurš pie komandas stūres stājās pirms trim gadiem. Pirms tam viņš vadīja Ženēvas kluba juniorus, U20 komandu divas reizes pēc kārtas aizvedot līdz Šveices titulam. Komandu, kuras kapteinis bija tieši Smons.

"Liela daļa komandas pie viņa spēlējusi jau ilgāku laiku. Trenerim ir sava taktika, un mēs to pārzinām ļoti labi. Viņš nebaidās spēlēt ar jaunajiem, un komandai tas dod svaigumu. Krājam pieredzi. Trīs gadu laikā visi kopā esam progresējuši un cīnāmies. Pirmajā gadā Covid-19 dēļ sezonu apturēja, kad bijām ceturtie. Otrajā gadā sasniedzām finālu. Tās bija nereālas sajūtas – iepriekš ko tādu varēju iedomāties tikai sapņos. Bet mēs uz to gājām – pakaļ kausam ar jaunajiem priekšgalā. Tagad daudziem sezonas sākumā bija traumas, taču pamazām spēlētāji atgriežas ierindā, un drīz būsim pilnā sastāvā," norādīja Smons.

Būt daļai no Latvijas izlases

Iepriekšējā spēlē "Servette" savā laukumā ar 3:1 pieveica Daugaviņa pārstāvēto "SC Bern", Smonam tiekot pie sezonas pirmā punkta. Otrās trešdaļas izskaņā viņa mesto ripu pielaboja komandas biedrs, dubultojot laukuma saimnieku pārsvaru un uzstādot mača gala rezultātu.

"Uzmetu un likās, ka iegāja tīri. Tad likās, ka pretinieka nūja pieskārās un pamainīja trajektoriju. To, ka pats neiemetu, sapratu tikai uz soliņa, kad ekrānā redzēju atkārtojumu. Uz ledus sapriecājos, atdevu visas emocijas, bet..." smejoties situāciju atcerējās Smons. "Vismaz ir pirmais punkts. Vairāk jāmet pa vārtiem."

Komandas biedram pielabojot Sanda Smona metienu, Ženēvas Servette ar diviem latviešiem ierindā pieveic Kaspara Daugaviņa Bern. 22 gadus vecajam Smonam karjerā jau deviņi punkti Šveicē. Olimpiskajā kvalifikācijā pirmo reizi tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā pic.twitter.com/FHGvKS702G

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) September 15, 2021

Nākamā spēle Smonu un viņa komandas biedru Smirnovu, kurš pret Berni spēlēja pirmās maiņas centrā, sagaida šovakar. Iepriekš pieveikts Daugaviņš, bet piektdien pulksten 20:45 pretī stāsies cits Latvijas izlases komandas biedrs – izbraukuma mačs pret Ronalda Ķēniņa pārstāvēto "Lausanne".

Augusta beigās aizvadītais Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs Smonam un Smirnovam bija pirmais Latvijas izlasē. Labi sevi parādījis pārbaudes spēlēs, Smons gan pēcāk laukumā nedevās, visus trīs mačus vērojot no malas. Tomēr būt daļai no valstsvienības – tā jau ir neatsverama pieredze.

"Varēju pabūt komandas iekšienē, pabūt turnīra atmosfērā, pavērot, kā viss notiek, kāds ir līmenis. Nākotnē zināšu, kā viss notiek, un būšu gatavs," norādīja Smons. "Protams, nekad nav viegli sēdēt tribīnēs un skatīties no malas, kā spēlē tava komanda. Gribas būt uz ledus un palīdzēt. Tādas sajūtas ir vienmēr. Bet – sēžot tribīnēs, ir jāatbalsta komanda, ir jājūt līdzi."

Uz olimpiskajām spēlēm un NHL

Varētu domāt – tas, ka Šveicē spēlējošos Smonu un Smirnovu valstsvienības sastāvā iekļāva Harijs Vītoliņš, kurš dzīvo Šveicē, nav nekāds pārsteigums. Smons gan atzīst, ka iepriekš ar izlases galveno treneri nav bijis pazīstams.

Nākamais aizsarga mērķis ir iekļūt sastāvā un aizbraukt uz Pekinas olimpiskajām spēlēm. Viņš ļoti labi apzinās – lai mērķi īstenotu, ir nepieciešams sevi katru dienu pierādīt Ženēvā. "Aizbraukt uz olimpiskajām spēlēm – tas nav nereāli. Tas ir mans uzdevums. Ja Šveicē katru maču būšu pamatsastāvā, ja spēles laiks augs, savākšu punktus un uzņemšu formu, tad iespējas ir. Redzēsim. Cerams, ka tikšu komandā. Protams, ir nepieciešama laba sezona, bet viss ir paša rokās," apņēmību pauda Smons.

Viņam ir līgums ar "Servette" līdz šīs sezonas beigām. Sarunas par sadarbības turpināšanu vēl nav bijušas. Aizsargs atzina, ka tuvākajā laikā plāno ar aģentu sēsties pie galda un izrunāt rīcības plānu. Arī šeit viņam pašam ir skaidrs mērķis – pagarināt līgumu ar "Servette".

"Iekšā sēž doma par NHL, bet vispirms gribētos kārtīgi nostāties savās pozīcijās un pāris sezonas Šveicē būt pamatsastāva aizsargam. Spēlētājam, kuram uztic atbildību, dod spēlēt mazākumā un varbūt vairākumā, ir lielāks spēles laiks. Gribu vēl pāris gadus palikt Ženēvā. Ja šajā laikā izdosies attīstīties, tad, protams, gribētu aizbraukt uz NHL."

Kaut sākumā iedzīvoties nav bijis viegli, tagad Smons sauc Ženēvu par savām mājām. "Pirmie mēneši bija ļoti grūti, bet viss nācis ar laiku. Protams, gribu atpakaļ uz Latviju, vienmēr braucu pa vasaru, bet jāsaka, ka esmu šeit pie visa ļoti pieradis. Pie pilsētas, pie vides, pie valsts, pie cilvēkiem. Ļoti ērta pilsēta – 15-20 minūtēs vari nokļūt visur, kur nepieciešams. Skaisti un vienmēr silti – ziemā nav baigo mīnusu. Tepat blakus ir ezers, pie kura vasarās visi atpūšas."

Ierodoties Šveicē, komanda viņam un Smirnovam organizējusi franču valodas kursus, kas tika apmeklēti divas reizes nedēļā četru gadu garumā. Tagad abi brīvi runā franciski. Tā ir Ženēvas pirmā valoda, pilsētai atrodoties turpat blakus Šveices robežai ar Franciju. Savukārt komandā vienlīdzīgi valda trīs valodas – angļu, franču un vācu. Paša Smona arsenālā ir arī zīmju valodas pamati, ņemot vērā, ka viņa vectēvs savulaik strādājis Latvijas Nedzirdīgo savienībā un bija Goda biedrs.

"Neteiktu, ka mans stils laukumā ir tuvāks Šveicei vai Latvijai. Nē, man ir pašam savs stils. Patīk pieslēgties uzbrukumiem, ļoti svarīga ir pirmā piespēle. Zinu – lai sasniegtu mērķus, ir jāspēlē labāk par citiem."