Vārtsargs kapteiņa lomā – Grigals par lēmumu vēl neparakstīt lielo līgumu

Gustavs Grigals kopš 2018. gada pārstāv Aļaskas "Nanooks" komandu. Aizvadītajā sezonā viņš laukumā devās 31 spēlē, tiekot galā ar 91,9% metienu un vidēji ielaižot 2,41 ripu. Visos trīs rādītājos vārtsargs sasniedza NCAA karjeras labākos rezultātus. Universitātes mācību solā šis viņam bija ceturtais gads, bet trešā sezona, jo pērnā tika izlaista pandēmijas dēļ, komandai neaizvadot nevienu spēli. ASV koledžu hokeja noteikumi paredz, ka hokejists drīkst aizvadīt četras sezonas, un Grigals izmantos šo iespēju, par gadu aizkavējot pārcelšanos uz profesionālo hokeju.

"Domāju, ilgtermiņā tas atmaksāsies – iegūšu papildus pieredzi, būs laiks nobriest un ieiet profesionālajā hokejā jau gatavam. Kāds vārtsargs attīstās ātrāk, kāds – vēlāk, bet vidējais vecums varētu būt ap 25 gadiem," par skatu nākotnē runāja Grigals. Vēl viens faktors – uz galda netika nolikts līgums, kas viņu uzreiz pārliecinātu. "Man ir tikai viens sapnis, un esmu gatavs ilgāku laiku sagatavoties, lai pēc tam tiktu klāt sapnim. Bija runas, bija interese no AHL klubiem, taču tas nav mans mērķis. Esmu gatavs gadu pagaidīt un paskatīties, vai nebūs piedāvājums no NHL."

Vēl viens gads universitātē nozīmē arī iespēju turpināt mācības. Pabeidzis četru gadu bakalaura programmu – lai gan komanda pagājušajā sezonā tikai trenējās un nespēlēja, mācības turpinājās –, Grigals turpinās ar maģistrantūru biznesa vadībā. "Vēl skatīšos, vai tās būs finanses, vai menedžments," pauda vārtsargs. Atpakaļ uz Aļasku viņš dosies jau vasarā, jo nepieciešamā diploma iegūšanai vidēji esot nepieciešams pusotrs gads – tātad tikai ar hokeja sezonas periodu nepietiks.

Aizvadītās sezonas ievadā "Nanooks" kalendārs nesaudzēja arī Grigalu, latviešu vārtsargam zaudējot septiņās spēlēs pēc kārtas. Kad augstākā plaukta komandas nomainīja sava līmeņa pretinieki, viņam izdevās parādīt meistarības līmeni – ja 2022. gads tika sākts ar 4:4, tad nākamajās 16 spēlēs pēc kārtas Grigals neielaida vairāk par trim ripām. Turklāt bija spēles, kurās metienu skaits pārsniedza 40.

"Uz papīra sezonas sākums bija slikts, kaut spēlējām labi. Tas bija pats sāpīgākais. Pret diezgan spēcīgām komandām mēs tiešām spēlējām ļoti labi, tomēr neizdevās iekrāt uzvaras. Sezonas otrajā daļā gan komanda labi spēlēja, gan pašam bija prieks. Individuāli jutos labāk un komfortablāk nekā iepriekšējās sezonās," pauda Grigals, kuram pirms tam bija jācīnās par vietu vārtos, kamēr šajā sezonā viņš bija neapstrīdams pirmais numurs. Latvieša dublieris aizvadīja tikai trīs pilnus mačus.

Grigala lomu komandā parāda arī tas, ka viņa kreklu rotāja kapteiņa uzšuve. NCAA ir augstākais hokeja līmenis, kurā vārtsargiem ļauts iejusties gan kapteiņa, gan kapteiņa asistentu lomā.

"Visai komandai izsūtīja anketas, un paši balsojām par kapteini un asistentiem. Pēc izbraukuma treneris pienāca klāt un pajautāja, ko domāju par šādu lomu un vai man kā vārtsargam tas nebūs pārāk liels spiediens. Tas ir liels pagodinājums, un ne tikai tāpēc, ka esmu vārtsargs – jāņem arī vērā tas, ka tomēr esmu ārzemnieks," vērtēja Grigals.

Vārtsargu rituāli spēles dienā atšķiras no laukuma spēlētājiem, tāpēc runāšanu ģērbtuvēs Grigals atstājis savu asistentu un citu pieredzējušo hokejistu rokās. Viņš vairāk centies rādīt piemēru no pirmdienas līdz ceturtdienai, kad universitātes komanda aizvadīja treniņus. "Skaidrs, ka atbildība kā kapteinim ir lielāka. Izrunāju situāciju ar citiem, kuriem tas bija ceturtais gads skolā, un viņi izprata manu situāciju."

"Ar tiesnešiem gluži negāju runāt – tas vairāk bija asistentu darbs. Tikai pēdējā spēlē radās tāda izdevība, jo vairs nebija, kam iet. Viens no asistentiem bija traumēts, otrs – atradās uz noraidīto soliņa. Tieši gadījos pa ceļam tiesnesim, turklāt pēdējā spēle sezonā, un tad izdomāju, ka jāpamēģina kas jauns," par amizanto gājienu teica Grigals. Arī pretiniekos bijušas komandas, kurās vārtsargu kreklus rotāja C vai A burti.

Tagad Grigals atgriezies Latvijā un jau kāpis uz ledus, piedaloties treniņos vēl pirms nometnes oficiālā sākuma. Kopā ar viņu vārtu sargāšanu uzņēmušies 18 gadīgie Kārlis Mežsargs un Patriks Bērziņš. Ņemot vērā Grigala pieredzi, arī šeit viņam jābūt līderim, kurš rāda piemēru.

2019. gadā Grigals devās uz pasaules čempionātu kā Latvijas izlases trešais numurs – aiz Elvja Merzļikina un Kristera Gudļevska. Arī šajā pavasarī konkurence solās būt spraiga. Uz Somiju piekritis doties Merzļikins, atstājot tikai divas brīvas vietas.

"Nojaut konkurenci, zini, kas ir galvenie pretendenti, bet – nedrīksti domāt par citiem. Jācīnās par savu vietu. Ar tādu domu eju uz ledus. Protams, pazīstu visus mūsu vārtsargus, taču, kad ir treniņš vai spēle, domāju tikai par savu sniegumu un vietu. Man ir tikai viens darbs – apstādināt ripu. Kuram tas izdodas labāk, tas vārtsargs arī spēlēs. Ja būšu labākais vai viens no labākajiem, tad – ļoti labi," pauda Grigals.

"Galvenais, ko esmu sapratis izlasē – visi ir savējie. Atbrauc no ārzemēm, un – ir forši parunāt latviski. Esam viena valsts, mums ir viens mērķis – cīnīties par savu valsti. Lai tas izdotos, jābūt labam kolektīvam."