Karsums pēc abpusējas vienošanās atstāj Krēfeldi, ziņas par traumu noliedz
Latvijas hokejists Mārtiņš Karsums pēc abpusējas vienošanās vēl pirms sezonas beigām atstājis Vācijas augstākās līgas klubu Krēfeldes "Pinguine", lai laicīgāk varētu sākt gatavošanos pasaules čempionātam. Vācijas klubs vēsta, ka Karsums guvis savainojumu, taču pats hokejists sarunā ar Sportacentrs.com to noliedza kā nepatiesu informāciju, sakot, ka ir pilnībā gatavs drīzumā pievienoties Latvijas izlases treniņnometnei.
Vācijas klubs "Pinguine" šodien pavēstīja, ka pēc abpusējas vienošanās pārtraukta sadarbība ar Mārtiņu Karsumu, norādot, ka tā bijusi spēlētāja iniciatīva atstāt komandu vēl pirms sezonas beigām.
"Vēlamies pateikties Mārtiņam un novēlēt viņam visu to labāko pasaules čempionātā savā dzimtenē, kā arī piepildīt savu mērķi un startēt olimpiskajās spēlēs Pekinā nākamgad," vēstīts Vācijas kluba paziņojumā.
Karsums Latvijas hokeja sabiedrībai labi zināmajai Krēfeldes komandai pievienojās sezonas gaitā un tajā aizvadīja 25 spēles, kurās guva desmit punktus (3+7), kas bija sestais labākais rādītājs komandā, kas Vācijas līgas tabulā meklējama pašā apakšgalā. 31 spēlē Krēfeldes klubs guvis tikai četras uzvaras un, lai arī regulārā sezona norisināsies vēl līdz aprīļa vidum, par tikšanu izslēgšanas spēlēs "Pinguine" nevar domāt jau sen.
"Pinguine" paziņojumā minēts, ka Karsums klubu atstājis savainojuma dēļ. "Karsums tika savainots pirms iepriekšējās nedēļas spēles un pēc tam nav ticis iekļauts sastāvā. Viņš pie kluba vadības vērsās ar lūgumu, lai varētu izārstēt savainojumu mājās un pēc tam pievienoties Latvijas izlases treniņnometnei," norāda klubs.
Portālam Sportacentrs.com Karsums gan pauda pārsteigumu par šo informāciju un noliedza, ka viņam šobrīd būtu savainojums. "Esmu vesels, un jau nākamajā nedēļā pievienošos izlases treniņnometnei," apliecināja Karsums, norādot, ka līgumu pārtraukšana bijusi pēc abpusējas vienošanās, taču informāciju par savainojumu viņš paskaidrot nevarēja.
Kā kluba atstāšanas iemeslu Karsums minēja to, ka "Pinguine" izslēgšanas spēlēs netiks, tāpēc viņš devis priekšroku atgriezties mājās, lai varētu labāk sagatavoties pasaules čempionātam Rīgā.
Karsums Latvijas izlases sastāvā piedalījies četros pasaules čempionātos, taču kopš 2010. gada darījis to tikai vienreiz. Viņš savā karjerā iepriekš bija aizvadījis desmit sezonas KHL, pārstāvot Rīgas "Dinamo", Maskavas "Dynamo" un Maskavas "Spartak" komandas, un viņam pietrūkst tikai piecu maču līdz 500 KHL spēļu robežai. Šajā laikā viņš KHL guvis 271 punktu.
Izmantotie resursi:
https://www.instagram.com/p/CNUvQBq...
Vesels un motivēts karsums izlasei noderēs
Malacis Mārtiņš, pareizs lēmums.
Uz PČ vienmēr kāds no vadošajiem spēlētājiem netiek. Kādam trauma, kādam jāārstējas pēc smagas sezonas, kāds grib pavadīt vairāk laika ar ģimeni, kāds netiek no ZA, u.t.t.
Izlasē spēlēt ir prestiži, ja esi uzaicināts, tad atteikties bez kaut cik pamatota iemesla arī nav baigi ok, tas ir veids kā pateikties līdzjutējiem, atbalstīt vietējo hokeju, parādīt labo gribu utt., bet... tas nav PIENĀKUMS.
Kur nu vēl "pienākums pret valsti", ja saprot, ka izlasi formē nevis kaut kāda ministrija vai "Izlašu veidošanas birojs", bet gan parasta biedrība, kurai ir piešķirtas tiesības pārstāvēt valsti.
Ar valsti šinī gadījumā es nedomāju tās oficiālās institūcijas, bet gan valsts īsto pamatu - tās iedzīvotājus jeb precīzāk sakot, līdzjutējus pēc teritoriālās un/vai nacionālās piederības.
Pienākums, tomēr, ir kaut kas daudz "stiprāks" un daudz obligātāks.
Ņem vērā, ka viņu izvēlētājai profesijai ir citi standarti! Viņu profesijas izvēle uzliek šādus pienākumus!
visiem viņiem ir jāatceras, ka viņi savu naudu nopelna tikai un vienīgi pateicoties līdzjutējiem un skatītājiem!
bet pats saproti, ka sabiedrībā zināmas personas statuss viņu dzīvi ierobežo vairāk nekā cilvēkiem parastajiem... Tāds elektriķis, šoferis vai frizieris parastais var, piemēram, aiziet vienkārši uz klubu un pieliet mūli un nekādas sekas no tā nebūs (ja vien viņš pats tā iespaidā neālēsies un nesavārīs ziepes), kamēr sportistam šāds izgājiens dārgi maksās - izvazās presē, var pat sekot sankcijas no kluba.
Tajā pašā laikā daudz lielāks šo zināmo personu skaits ir tāds, kuri paši nosaka savas robežas un šovbiznesā, sportu ieskaitot, noteikti tādu ir absolūtais vairākums. Viņu uzvedība un pieņemto lēmumu sekas ir pilnīgs "frīstails". Protams, rēķinoties ar sekām.
Dzerošs sportists ir teju klasika un, kamēr tas nerada lielas problēmas (kamēr labi spēlē, apmeklē treniņus un ārpus sporta netaisa muļķības), neviens ar viņu neko nedarīs. Piemērus, domāju, pats vari pārcilāt atmiņā.
Tā izvazāšana - protams! Taču, kāpēc? Tāpēc, ka cilvēkam-parastajam (kas ir šo mediju patērētājs) patīk pašapmierināties uz tāda fona - "redz, pat VIŅI, nu, tie, kurus es pats iedomājos kā dzīves saimniekus, patiesībā ir prasti žūpas".
Kā teicu, pamatā ir tas, ka, sauksim viņus par faniem, iedomājas/pieņem, ka viņu elki ir pārcilvēki, bez sliktajām īpašībām, absolūti gaiši cilvēki, kas katru dienu domā kā uzstādīt rekordus, biežāk startēt un vispār - izklaidēt visus kopā un katru atsevišķi.
Izklaides biznesā jau viss ir sarežģītāk, tur tā vienkāši nevar visu izteikt plikos ciparos naudā. Ļoti daudz visu ietekmē iracionāli faktori - vai tā būtu māksla, sports, kino u.t.t. tāpat arī šo jomu darboņiem darbs nebeidzas studijā, uz skatuves vai laukumā, nosacīti viņiem darbs ir 24/7 (arī tad, kad viņiem tieši par to nemaksā)
Par hokejistu vinš kļuva trenējoties LV...pamatus,ari meistarību ieguva šeit...par profu,tas ir cits stāsts..
Tajās citas valstis viņš neieguva izglītību un pamatus hokejā...
Tā kā kaut kāds pienākums ir pret valsti...
A par "dzerošo" sportistu - ļoti tipsiks piemērs bija Masaļskis, kam viens tāds vakars maksāja līgumu...
Un par izvazāšanu presē - pats saproti, ka labākie sportisti pelne tikai ar savu pamatdarbu. bet arī, piemēram, reklāmām. Un šeit tā izvazāšana presē var arī pa kabatu iesist...
sportaskolās un jaunatnes līgās), lai "dejo" kad un kur grib! Bet, ja mana nodokļu maksātāja nauda kaut mazākajā mērā ir palīdzējusi viņa karjeras attīstībai, man kā fanam un patriotam ir tiesības taikt ka viņam ir sava veida pienākumi mani izklaidēt
A kāds tas sportists dzīvē patiesībā ir - tas lielā mērā sabiedrībai ir pie vienas vietas.
Par pārējo - kā teicu, viņi var darīt ko vien grib, rēķinoties ar savu darbu sekām.
Tāpēc - jā, protams, ir momenti, kas sportistam būtu jāievēro, ja viņš grib būt sabiedrībā ļoti mīlēts un šo mīlestību veiksmīgi spētu monetizēt, bet, tas noteikti nav pienākums.
Par hokejistu viņš (un visi tās paaudzes hokejisti) kļuva tāpēc, ka viņu vecāki (varbūt, arī sponsori) spēja apmaksāt formu, treniņus, izbraukumus.
Daudzi no esošajiem izlašnieki, arī skolā gāja ārzemēs.
Protams, ja, kā te piedāvā, visu saskaitīt līdz pēdējam centam, tad, jā, kaut ko viņi ir "parādā". Taču noteikti ne vairāk (tā kā viņi labu laiku dzīvoja ārpus valsts, varbūt, ka pat mazāk) kā jebkurš cits mūsu valsts pilsonis.
Un ja tā - gribētu redzēt kāda būtu reakcija uz "piedāvājumu" kādus mēnešus 2-3 gadā (vismaz reizi dzīvē) noziedot (bez maksas, protams), piem., zemessargu apmācībām. KATRAM, ne tikai tiem, kas to vēlas. Jo, nu, kā... pienākums.
Klasificē viennozīmīgi
Vai var salīdzināt leiša apziņā ilgausku un saboni, latvieša irbi un skudru, vētru un laksu
Salīdzināt, protams var un tauta to arī dara
Visiem zināms šis salīdzināšanas rezultāts
Tā ir aksioma
Viss pārējais ir tolerastiska muldēšana
P.S.
Ko dara Laksa tavā listē?
Ja spēlēsim ātru un spēka spēles hokeju viss būs oki.
Tikai es nevaru izlabot!
Lai laba veselība un stiprākā vēlme izlasē uzraut.
Laksa ir pretmets tiem, kas uzmet izlasi
Jānis izlasē vien ir ir kapājis no sirds, arī olimpiādes atlasē, kad izlasi uzmeta zināmi personāži, ja, protams to redzēji
runā , ka jau pirms braukšanas viņam bija sarunāts robs Elitserien. bet nu īsti neatceros , kas un kā, bet pēc OS kvalifikācijas viņš neatgriezās ZA un sāka spēlēt zviedros.
Tad, kā tika runās, Kirovs viņam, no ZAmerikas atbraukušam, vietu Zviedrijā noformēja.
kur tu redzi tos lielos PSRS nolicējus vairumā kopā ar abragu?
Dārziņš-Indrašis-Daugaviņš
Bukarts Ro.-Džeriņš-Karsums
Bukarts Ri-Švanenbergs-Dzierkals
Balcers-Ābols-Ķēniņš
Ri.Bukarts - Švanenbergs - Dzierkals
Ro.Bukarts- Džeriņš -Karsums
purva velns viedokli tik var ņemt vērā. bet manuprāt viņš nedzied līdzi abragam. tad jau tiešām franku čurbans drīzāk dziedātu līdzi abragam šoreiz
pie šīm 3 maiņām ir vēl vismaz 6 ļoti reāli kandidāti uz PČ
Ķēniņš Balcers Rēdlihs Meija Jevpalovs Marenis Bičevskis
Bet Indrašis vai Daugaviņš viens dabus centrā spēlēt tas arī skaidrs!
Pienākums? -Drīzāk jau misija kalpot savai valstij un tautai.
Interesanti, kā būtu, ja vīri un puiši, kuri palika Tīreļpurvā, Nāves salā, Cēsu kauju dalībnieki un citi, būtu pateikuši, ka bez apdrošināšanas neies, vai mamma nelaiž.
Esot pie labas veselības atteikt izlasei -spļāviens ne tikai uz tautiešiem līdzjutējiem, bet arī uz savām saknēm- t.i.- pašam uz sevi.
Biju domājis - pārstāvēt. Tas nozīmē- vēlme kļūt par piemēru, par apbrīnas objektu, par iedvesmotāju, par labāko, par LEĢENDU ne tikai savu tautiešu, bet arī citu tautu cilvēku acīs, ko tādu, kuru atcerēsies vairākām paaudzēm ilgi. - Nav runa tikai par ziedošanos, bet arī par ego.
Ļoti žēl, ka daudziem sportistiem ir tik zemas personiskās ambīcijas, ka septiņciparu skaitlis bankas kontā šķiet vilinošāks par visu iepriekš minēto. Elementāra psiholoģija, kas arī tieši atspoguļojas izlases rezultātos.
Tie kuru mērķis ir nauda, nekad neko nesasniedz- jo, kaut kur tālumā, vienmēr būs vēl vairāk naudas uc labumu.
Es šeit runāju par sportisko niknumu, neatlaidību un uzvarētāja mentalitāti. Ko tādu spēj dot tikai kāds augstāks mērķis, nevis nauda.
Paldies.
It sevišķi tas būtu attiecināms tieši uz OS kvali, jo, piemēram, ļoti negribētos, ja viņš dabū 5+20, par nevajadzīgu muļķību, izšķirošajā mačā
Kad vēl viņam būs tāda iespēja, ja tāda kārdeiz būs vispār?
Ja kādam gribas to uztvert tā - droši, taču tas ir ļoti tālu no patiesības. Salīdzināt čaļus, kas vienkārši spēlē bumbu ar cilvēkiem, kuri karoja... nu, tā, kā minimums, ir necieņa pret otrajiem (ar visu cieņu pret pirmajiem).
Kaut kas tāds bija pie Nolana, bet ne pie Hārtlija!
Īsāk sakot - lai viņi nesāktu iet sist viens otru, šamiem iedod kopējo ienaidnieku un "naših bjut" darbojas kā vienotā ideja. Otrs - tā ir iespēja "pakarot" reāli nekarojot.
Un uzreiz te der 1936. gada OS kā piemērs.
Ar šķiltavu, piemēram
olimpiskie laureāti:
1. sūdumuša
2. hujavegs
3. zilonis
rangs paliek nemainīgs