Ja hokeju spēlētu "uz papīra": Latvija - Vācija 1:7

„Domāju, ka Leonīds Beresņevs vienkārši nobijās. Tikko viņš uzzināja, ka Vācijai ir septiņi NHL spēlētāji, uzreiz sākās nepatīkamā lieta,” par iepriekšējā galvenā trenera aiziešanas iemesliem izteicās LHF prezidents Kirovs Lipmans. Ja Beresņevs patiešām tikai nesen apjauta, ka Vācijas izlasei ir vairāki iespaidīgi NHL spēlētāji un spēcīga izlase, tad nevis jābrīnās par viņa aiziešanu, bet par to, kā vispār viņš tika šajā amatā.

Cītīgiem hokeja līdzjutējiem vēl varētu būt atmiņā Latvijas paveiktā Vācijas graušana ar 8:0 un 5:0 iepriekšējā gadsimta beigās, taču pēdējos gados statistika ir pretēja un vācieši uzvarējuši četrās no pēdējām piecām savstarpējām PČ spēlēm. Vācija ir ieņēmusi augstāku vietu nekā Latvija piecos no pēdējiem septiņiem PČ, un hokeja sekotājiem nav nekāds noslēpums, ka NHL klubos svarīgas lomas jau vairākus gadus ieņem vairāki Vācijas hokejisti.

Vācija OS atlases turnīrā tiek uzlūkota kā nopietnākā Latvijas pretiniece, un vācieši ir optimisma pilni, ka savas vecās problēmas atstājuši pagātnē. Jā, problēmu un treneru skandālu nav trūcis arī Vācijai. Vien pirms 15 mēnešiem Vācija piedzīvoja PČ apkaunojumu, ar 0:10 zaudējot Kanādai (smagākais zaudējums izlases vēsturē), un klīda runas, ka spēlētāji vienkārši negribot spēlēt tābrīža galvenā trenera Peta Kortinas vadībā. Kortina tika pat tik tālu atbīdīts malā, ka komandu faktiski vadīja viņa palīgi, kamēr viņš mierīgi sagaidīja sava līguma beigas. Tiesa, arī šāda Vācijas izlase 2015. gada pasaules čempionātā Latviju pieveica ar 2:1.

Līdzīgi kā apskatot Latvijas spēku teorētisko samēru pret Austriju un Japānu, arī šeit katra izlase pakļauta desmit kritēriju izvērtējumam – katras pozīcijas izsaukto kandidātu līmenis, aizsargu un uzbrucēju rezultativitāte pagājušajā sezonā, kā arī pieci kritēriji par hokeja attīstību un masveidību valstī un iepriekšējiem panākumiem. Ja pret Austriju (5:2) un Japānu (8:1), Latvijai šis izvērtējums bija labvēlīgs, tad Vācijai nākas piekāpties teju it visur...

Paskaidrojot par izlases kandidātu sastāva izvērtējumu – katras pozīcijas (vārtsargu, aizsargu un uzbrucēju) līmenis tika noteikts, ņemot vērā to pārstāvētās līgas. Proti, par pieraksta vietu NHL tika pieci punkti, par KHL, Zviedrijas vai Somijas augstāko līgu klubiem četri utt., bet tad vienkārši aprēķināts vidējais rādītājs. Savukārt rezultativitātes kategorijā uzsvars jau izdarīts uz to, kas paveikts pagājušajā sezonā, un šajā ziņā spēlētājs, kas NHL savācis 10 punktus vai 15 punktus KHL, ieguva mazāku punktu summu nekā, piemēram, Vācijā 20 punktus guvis spēlētājs. Spēlētāja rezultativitātes koeficienta aprēķināšana notika pēc formulas „Vidēji spēlē gūtie punkti reiz līgas koeficients”.

Punktu sistēma par spēlēšanu konkrētajā līgā un rezultativitātes koeficienti*

*Līgu piramīda nepretendē uz precīza ranga statusu un izmantota tikai šī materiāla vajadzībām. Šaubu gadījumos (piemēram, vai Šveices augstākā līga tomēr nepieder otrajam līmenim?) tika ņemts vērā Čempionu hokeja līgas kvotu iedalījums un klubu rezultāti šajā turnīrā. Rezultativitātes koeficienti ir samazināti, lai izdarītu uzsvaru uz gūtajiem punktiem, jo spēlētāja pārstāvētā līga jau atspoguļojas līmeņu salīdzinājumā.

Vārtsargu konkurencē Vācijai ir neliels pārsvars Filipa Grubauera, Vašingtonas „Capitals” rezerves vārtsarga dēļ. Viņš pagājušajā sezonā aizvadīja 22 spēles NHL un palīdzēja komandai uzvarēt regulārajā sezonā. Tāpat vāciešiem ir 2010. gada PČ vērtīgākais spēlētājs Deniss Endrass, kurš aizvadītajā sezonā bija labāko trijniekā Vācijas līgā gan ielaisto vārtu, gan atvairīto metienu procenta ziņā, lai arī pārstāvēja tikai knapi izslēgšanas spēlēs tikušo „Adler”. Vācijas trešais vārtsargs Tīmo Pīlmeiers aizvadītajā sezonā uzrādīja pieticīgāku statistiku DEL līgā, taču arī viņa karjerā ir NHL pieredze – viena spēle Anaheimā pirms pieciem gadiem. Turklāt jāatceras, ka Vācijas labākais vārtsargs Tomass Greiss no „Islanders” uz izlasi nemaz nav atbraucis...

No Vācijas kandidātiem pirms nedēļas traumu dēļ tika svītroti Džastins Krīgers un Deniss Reils, divi stabili izlases spēlētāji. Taču vāciešiem atšķirībā no Latvijas tāpat nevienā pozīcijā nav spēlētāja, kas spēlētu vājākā līgā nekā DEL. Pievienojot trīs NHL aizsargus un trīs NHL uzbrucējs, abos rādītājos tiek pārspēts Latvijas vidējais līmenis, taču ar tik nelielu pārsvaru, ka šajos kritērijos tika ieskaitīts neizšķirts. Kā nekā, vācieši tomēr salīdzinoši reti izvēlas tiekties uz KHL vai Zviedriju, ja reiz mājās ir pašiem sava respektējama līga.

Taču, pat ņemot vērā, ka lielākās daļas Latvijas spēlētāju pārstāvētajai KHL ir lielāks rezultativitātes koeficients nekā DEL, aizvadītās sezonas snieguma ziņā Vācija uzvar pārliecinoši. Izlasē ir DEL sezonas labākais punktu guvējs Patriks Reimers (52 spēlēs 64 punkti), ceturtais rezultatīvākais DEL aizsargs (52 spēlēs 34 punkti), uzbrucējs Patriks Hagers ar 44 punktiem 50 spēlēs un Dominiks Kahuns (42 spēlēs 34 punkti). No Latvijas izlases KHL uzbrucējiem vienīgi Daugaviņš pagājušajā sezonā prata pārsniegt vidēji spēlē 0.6 gūto punktu robežu.

Aprēķinātajā rezultativitātes koeficientā neviens no Latvijas izlases nav tuvumā Reimeram un vācu jaunajam talantam Leonam Draizaitlam. 20 gadus vecais Draizaitls Edmontonas „Oilers” sastāvā aizvadītajā sezonā savāca 51 punktu. Tas ir sasniegums, ko nav sasniedzis ne tikai neviens šīs Latvijas izlases sastāva uzbrucējs, bet neviens Latvijas uzbrucējs vispār NHL vēsturē (Sergejs Žoltoks savā rezultatīvākajā sezonā nopelnīja 42 rezultativitātes punktus, kamēr aizsargu konkurencē Sandis Ozoliņš savācis arī krietni vairāk punktus -64- vienā NHL sezonā).

Turklāt jāpiemin, ka Vācijas izlases koeficients būtu vēl lielāks, ja Marsela Goča situācija. Vācijas izlases kapteinis pēc desmit gadiem NHL atgriezās dzimtenē, kur aizvadītajā sezonā piedalījās tikai trīs spēlēs un punktus neguva. Bet to, ka viņš ir 75 NHL vārtu autors, aizmirst nevajag.

Aizsargu rezultativitātes koeficientu saraksts

Uzbrucēju rezultativitātes koeficientu saraksts

Ņemot vērā iepriekš pieminēto, ka kategorijā „pēdējās piecās sezonās gūtie punkti NHL” Vācija uzvar visai pārliecinoši. Taču varbūt ne tik pārliecinoši kā gribētu, jo ar visu savu daudzo pārstāvju pūlēm kopš 2011. gada rudens vācieši savākuši 395 NHL punktus, kas ir četrreiz vairāk nekā Latvijai, bet par simtu mazāk nekā OS atlases pretiniecei Austrijai.

Skaidrs arī, ka Vācija tālu pārspēj Latvijas iespējas hokeja attīstībā. Izveidotās hokeja halles un reģistrēto spēlētāju skaits Vācijā un Latvijā ir divas krasi atšķirīgas lietas, kas, kā jau uzsvērts iepriekšējos rakstos, ir pašsaprotama lielo valstu priekšrocība, kuru tomēr būtu negodīgi neierēķināt. Jau minēts arī, ka Vācija izlase pēdējos gados spēlē veiksmīgāk nekā Latvija, un tas izpaužas gan labākā vidējā PČ vietā, gan biežākā olimpiādes apmeklēšanā. Vācija nav izlaidusi nevienu olimpiādi kopš 1948. gada un var lepoties ar bronzas medaļu 1976. gadā.

Vienīgais kritērijs, kurā Latvija ir pārāka, ir pārējo izlašu vieta elitē. Kamēr Latvijas U18 izlase šosezon nosargāja vietu elitē uz trešo gadu pēc kārtas, Vācijai neviena junioru vai sieviešu izlase nespēlē augstākajā divīzijā. Vācijas U18 izlase gan bija tuvu, lai paceltos uz eliti, taču tomēr palika aiz Baltkrievijas, kamēr U20 izlase palika tikai piektajā vietā pirmās divīzijas A grupā. Latvijas U20 izlase tikmēr A grupā uzvarēja un šosezon varēs lepoties ar vēl vienu savu izlasi elitē.

Visi augstāk pieminētie un izvērtētie kritēriji gan zaudēs savu nozīmi ceturtā septembra vakarā, kad Latvijas un Vācijas izlases „Arēnā Rīga” uzsāks maču par vietu 2018. olimpiādē. Pirms tam abas izlases aizvadīs spēles pret Austrijas un Japānas izlasēm. Uz olimpiādi tiks tikai šī turnīra uzvarētāja.

Rezultāts, "spēlējot hokeju uz papīra", 7:1 Vācijas labā

Izlašu sastāvu salīdzinājums

Citu hokeja faktoru salīdzinājums

*IIHF dati