PČ Rīgā: biļetēm jāsastāda 85-90% no ieņēmumiem, lai būtu bez zaudējumiem

"Mans uzskats par lielu sporta pasākumu biežumu Latvijā – skaits noteikti varētu un tam vajadzētu būt lielākam. Pasākumi nes lielu ekonomisko ieguvumu gan pilsētai, gan valstij. Ne velti daudzas lielas Eiropas pilsētas atvēl savos budžetos finansējumu sporta pasākumu piesaistei un lobēšanai. Sarakstā var nosaukt Berlīni, Parīzi, Lisabonu, Bāzeli, Roterdamu, Birmingemu," pauda Edgars Buncis, Latvijas Hokeja federācijas sporta direktors un 2021. gada pasaules čempionāta orgkomitejas vadītājs.

Pagājušajā gadā Latvija pie sevis uzņēma U19 Eiropas čempionāta finālturnīru telpu futbolā, un sacensību organizators Viktors Sopirins norādīja, ka Latvijas Futbola federācija šādā veidā ieguvusi plusu UEFA bloknotā: "Latvija pirmo reizi apliecināja savu spēju sarīkot UEFA prasībām atbilstošu finālturnīru, kas pašlaik mūsu komunikācijā ar UEFA tiek stādīts kā reāls apliecinājums tam, ka arī nākotnē mēs esam gatavi uzņemties tamlīdzīgu izaicinājumu."

"Jauniešu līmeņa turnīriem Latvijas līmeņa infrastruktūra ir pietiekama, lai rīkotu Eiropas un pasaules čempionātus vairākos komandu sporta veidos. Tiklīdz pārejam pieaugušo līmenī, tā iespēju skaits strauji samazinās. Ārpus Rīgas – un Jūrmalas – tikai Liepājā ir pienācīga viesnīcu infrastruktūra plus reģionālā lidosta," norādīja Māris Noviks, Sportacentrs.com basketbola apskatnieks, kurš bijis iesaistīts lielāko basketbola turnīru rīkošanā Latvijā. Daudz tika runāts par to, ka Rīgā nepieciešama vidēja izmēra sporta halle.

"Es piedāvātu censties sarīkot vairāk lielus sporta pasākumus, un tas veicinātu pašvaldības un valsts iesaisti infrastruktūras attīstībā," norādīja Buncis. Viņa viedoklim piekrita arī Sopirins: "Stratēģiski sporta federācijām ir jābūt ilgtermiņa augstiem mērķiem, starp kuriem vēlama būtu arī finālturnīru rīkošana, kas uzreiz liek arī valsts atbildtīgajām amatpersonām domāt par sporta attīstību ilgtermiņā."

Kā galvenais mīnuss lielo turnīru rīkošanai Latvijā tika minēts finansiālais risks. Sopirins norādīja, ka telpu futbola gadījumā situācija bijusi ļoti labvēlīga – turnīra rīkošanas operatīvais budžets pilnībā bija UEFA finansējums. Buncis tikmēr atzina, ka pasaules čempionāta hokejā finansiālā veiksme viennozīmīgi slēpjas pārdoto biļešu daudzumā. "Pēc mūsu aprēķiniem, lai pasaules čempionātu noorganizētu bez zaudējumiem, pārdoto biļešu ieņēmumiem jābūt 85-90% no kopējiem ieņēmumiem," sacīja Buncis.

2021. gada pasaules čempionātu Latvija uzņems kopā ar Baltkrieviju. Rīgā tiks aizvadītas vienas apakšgrupas spēles, kā arī divi ceturtdaļfināli. Minska uzņems apakšgrupu, divus ceturtdaļfinālus, abus pusfinālus un abas medaļu spēles. "Ieņēmumi un izdevumi katrai pusei ir savi. Taču ir arī kopīgā izdevumu pozīcija, piemēram, promo video ražošana, talismans, medaļas," teica Buncis. "Ja nekļūdos, uz vienu komandu tiek plānotas 35 medaļas. Kopējais medaļu budžets tiek plānots 40 tūkstoši eiro."

Ar piektdienas vakarā notikušo "Sporta tarkšķi" pilnā apjomā iespējams iepazīties šeit.