Irbe par sarunām ar Merzļikinu, Gudļevska vērtību un vārtsargu nervu sistēmu

Pavasaris ir Artūra Irbes mīļākais gadalaiks?
Katram gadalaikam savs skaistums. Viss plaukst, zied, zālīte jāsāk pļaut.

Kā panākt, lai arī Latvijas izlases vārtsargi plauktu un ziedētu?
Ļoti daudz darba ir izdarīts jau iepriekšējos gados. Tas nenotiek mēneša laikā. Galvenais, lai galvas būtu spēcīgas, lai psiholoģija būtu sakārtota. Pārējais jau ir ielikts. Tikai niansītes, pieslīpēšana. Galvenais darbs ir paveikts sen iepriekš.

Maijs jau klauvē pie durvīm. Ko tu redzi šajos trīs vīros?
Viņi sevi ir ļoti labi parādījuši. Vēcijas čempionāta labākais vārtsargs, Slovākijas Ekstralīgas divi labākie vārtsargi. Es pat teiktu, ka mums vārtsargu līnijā veidojas pārbagātība. Mums Ziemeļamerikā ir vēl trīs vārtsargi – ne tikai Elvis [Merzļikins] un [Artūrs] Šilovs, bet tagad arī [Linards] Feldbergs, kurš jau klauvē aiz durvīm. Ivars [Punnenovs] palika aiz strīpas. Ēriks [Vītols] neiekļuva šajā trijniekā.

Vārtsargi gatavi 🇱🇻 pic.twitter.com/ZdiaYQtuel

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) April 29, 2025

Ēriks pērn debitēja pasaules čempionātā. Tagad šāds lēmums tika pieņemts sezonas dēļ? Vai arī ko pamanīji treniņos?
Droši vien nebūtu gluži objektīvi runāt par treniņiem. Daļēji tā arī ir. Spēļu prakse bijusi maza, līdz ar to ir citas izjūtas vārtos arī treniņos. Tās ir nianses, kurās īstenībā negribu iedziļināties. Bet tās iespaido.

Nebija šaubu, ka Ēriks varētu braukt kā trešais vārtsargs, ka viss būtu kārtībā, ja rastos tāda nepieciešamība kā pirms gada. Taču objektīvi – šis trijnieks bija pelnījis vairāk. Tā vienkārši sanāca. Tas varbūt nav īsti uz Ērika pleciem. Tāda situācija salikās. Klubs viņu izvēlējās, nomainījās treneris, cita uzticības skala. Viņam vienkārši nedeva spēlēt. Nebija tā, ka viņš spēlētu slikti. Pie mums decembra turnīrā Slovākijā nospēlēja labi, tāpat labi sevi parādīja pārbaudes spēlē. Taču, kad mēs salīdzinām, sanāca drusku par īsu.

Nekas! Šis gads ir ļoti labs pieredzei. Saprast, kā ar šādām lietām tikt galā, kā rīkoties. Dzīvē daudz kas notiek pirmo reizi.

Pieļauju, ka tev ļoti patika viņa attieksme un vēlme strādāt – pat pēc tam, kad bija skaidrs, ka viņš ir ceturtais no četriem.
Protams! Par to vispār nav jautājumu. Viņš vienmēr steidzies palīgā izlasei, no paša sākuma bija šeit ar komandu. Kā teicu, mums nebūtu nekādu šaubu par viņa spējām, ja kādam spēle neaizietu vai būtu kāda traumiņa, vai kāds cits iemesls. Visādi gadās. Viņam varētu uzticēties. Tāpēc arī tik ilgi viņu paturējām – drošībai. Taču tagad ir pienācis laiks, kad nevar strādāt četri vārtsargi. Tikai trīs, ne vairāk.

Droši vien pirms gada tevi nepieķertu, skatoties Slovākijas čempionāta spēles. Šajā sezonā sanāca pasekot līdzi mūsu vārtsargiem?
Nē, tam īsti nesanāca laiks. Vārtsargu trenera darbs man nav pilna laika darbs. Esmu šeit nometņu laikā, spēļu laikā, bet pārējā laikā esmu brīvprātīgais. Nesanāca paskatīties, bet līdzi es sekoju. Mēs zinām, redzam, daudz lasām starp rindām, runājot ar citiem treneriem un cilvēkiem.

Gan Marekam, gan Gustavam šī bija nostabilizēšanās un izaugsmes sezona. Divas dažādas komandas, drusku citādi stāsti, bet katrs parādīja savas kvalitātes – ka uz viņiem var paļauties. Spēlēja daudz, Slovākijas vārtsargu hierarhijā godam nopelnīja savu vietu. Pat nevarējām spriest, kuru ņemt – vienu vai otru. Jo pelnījuši bija abi.

Tas būtu traki, ja šeit būtu Merzļikins, Šilovs, vēl Gudis atbrauca negaidīti ātri. Ja būtu pieci vārtsargi, tad viņiem tas būtu bēdīgi. Bet viss saliekas tā, kā saliekas. Tuvojas pasaules čempionāts, viņi varēs sevi parādīt. Skaidrs, ka mums nomināli pirmais numurs ir Gudis. Viņš iepriekšējos gados sevi par tādu ir padarījis. Pārbaudīta vērtība. Bet mums absolūti nav problēmu vārtos likt arī pārējos.

Jāņem vērā, ka pasaules čempionātā būs trīs spēļu pāri – kad jāspēlē divas dienas pēc kārtas. Visdrīzāk vismaz viens no viņiem piedzīvos debiju pasaules čempionātā.
Visdrīzāk, jā. Mēs ar to rēķināmies. Protams, nevajag ratiem skriet pa priekšu. Mēs lēmumus nepieņemam vienpersoniski, viss ir jāsaskaņo ar vecāko treneri. Bronzas čempionātā nebijām paredzējuši, ka Šilovs bez piecām minūtēm nospēlēs visu turnīru. Bet apstākļi un situācija tā spieda, un viņš tā sevi parādīja.

Savā ziņā man pat bija pārdzīvojums, ka Gudis netika laukumā uz nevienu minūti. Tā vienkārši sanāca. Varbūt varējām izlaist pret Kazahstānu, bet negribējās Artūram noņemt sauso spēli. Ir tik daudz nianšu, ar kurām jārēķinās. Ja pareizi atceramies, Artūrs ar saviem pienākumiem galā tika godam! Hokejs ir tāda spēle, kurā jāprot pielāgoties situācijai, nevis mākslīgais intelekts izstrādā programmu uz priekšu. Ļoti mainīga vide. Bet vārtsarga darba aprakstā ir pateikts, ka jābūt ar stipru nervu sistēmu.

Bronzas čempionātu sāka Ivars. Pirms gada viņš tika atskaitīts un neaizbrauca uz pasaules čempionātu. Šogad viņš nebija nometnē. Tas bija izlases lēmums, viņa lēmums vai patiesība ir kaut kur pa vidu?
Tas ir tāds diskrēts jautājums. Protams, ar Ivaru ir runāts, arī viņš ir paudis savu pozīciju. Tas bija kopīgs lēmums. Katru gadu situācija mainās, un šogad Ivars nebija nometnē. Jau no sākta gala nometnē bija vairāki vārtsargi. Zinājām, ka būs nepieciešams pārbaudīt vienu no jaunajiem, šajā gadījumā [Bruno] Brūveri. Kopā pastrādāt no paša sākuma, vēl marta treniņos.

Kad atbrīvojās Gudis, Mareks, Gustiņš – principā situācija vēl vairāk izkristalizējās. Katrs gads ir citāds. Ir gads, kad nav Ivara. Ir gads, kad neatbrauc Elvis. Dažādas situācijas. Mums ir pārbagātība ar vārtsargiem, tāpēc uztraukumam par šo līniju nav pamata.

Ir sanācis parunāties ar Elvi par viņa lēmumu?
Kontaktējāmies gan sezonas laikā, gan arī tagad. Viņš gatavojās pasaules čempionātam, gribēja braukt, bet bija jautājums gan par viņa fizisko kondīciju, gan par traumām. Viņam bija vairākas traumas. Detaļās neiešu, tas nebūs ētiski. Taču traumas neļautu strādāt no paša sākuma.

Arī ģimene – ir situācija, kad jāizvēlas, cik daudz tu ziedo un ko iegūsti pretī. Elvis no sākuma mums nevarētu palīdzēt pilnībā – viņam vajadzēja izveseļoties. Kā viņš mēģināja nobeigt sezonu, kā viņš cīnījās – tas nebija tik vienkārši.

Līdz ar to mana sajūta bija tāda, ka tas būs vispareizākais lēmums. Mēs visi sapratām, ka viņš šogad izlaidīs. Viņš nekādā gadījumā izlasei nav atteicis. Tā viss salikās.

Šodien bija tā diena, kad līdera dzeltenais krekliņš mainīja īpašnieku. Kā noprotu, tad tieši tev patīk "Labvēlīgais Tips"?
Mums ir tikai viens vienīgs Fredis, tas nu ir skaidrs. Domājām, kā mēs varētu atsvaidzināt atmosfēru komandā, un idejas bija diezgan līdzīgas. Bija jāizdomā, kā šos sasniegumus atzīmēt. Nāca visādi varianti, un beigās apstājāmies pie šāda. Koka rokas – hokejā visi zina, ko tas nozīmē. Zinām, ka mums ir skanīgs, savdabīgs skaņdarbs. Kad ierodas varonis, tas ģērbtuvēs arī tiek nospēlēts. Tā ir atpūta. Spēlētāji izlaiž gaisu un kopīgi var pasmieties.

Latvijas izlasē jauns koka klucis Konstantīns - Anrī Ravinskis atbrīvojas no līdera dzeltenā krekliņa, Nauris Sējējs finālā zaudē Ralfam Bergmanim un tiek kronēts pic.twitter.com/nXKX3wjdY7

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) April 29, 2025

Kā vārtsargu treneris esi bullīšu fans vai drīzāk oponents?
Jo biju jaunāks, jo vairāk patika. Jo vecāks paliku, jo skatījos citādi. Karjeras laikā īsti nepiedzīvoju pēcspēles metienu sērijas, izņemot pirmo gadu Ziemeļamerikā, IHL. Ja nemaldos, tas arī bija viss – nekur citur nepieķēru. Ja runājam par bullīšiem kā tādiem, tad tā ir ļoti liela balansēšana uz naža asmens. Protams, katrā bullītī vārtsargam ir priekšrocības. Šeit daudz lielāks spiediens ir uz spēlētāju, lai gan arī vārtsargs var zaudēt.

Kam jānotiek?
Jāielaiž četri vārti pēc kārtas. Es teicu, ka trīs, bet Haris teica, ka četrus – viņš tomēr ar kreklu mugurā grib redzēt laukuma spēlētāju. Bet – ja vārtsargs nav formā, ja ar viņu kaut kas nav kārtībā, tad ir jāzaudē. Tāpēc mums ir tāda sistēma. Vārtsargs var zaudēt, bet reāli jau nevar, jo vārtsarga nervu sistēma tāpat ir spēcīgāka nekā spēlētāja. Pēc trešā neiemestā bullīša spēlētāji vairs īsti nezina, ko darīt. Reti kuram ir ideja un pārliecība. Jā, kaut kas tiek izpildīts, bet nav pārliecības, ka tas ir pareizais manevrs. Kad jau iet septītais piegājiens, tad rokas tiešām paliek kokainas.