Mūrnieks par ģimenes nozīmi, hokeja sapņiem un divām klasēm vienā gadā

Latvijas hokeja nākotni veido gan komandas kopējais sniegums, gan atsevišķi jaunie talanti. 16 gadus jaunais Olivers Mūrnieks pievienojies Latvijas U-20 izlasei, kurai šī gada izskaņā un 2025. gada sākumā ir jāstājas pretī pasaules spēcīgākajiem jaunajiem hokejistiem pasaules čempionātā elites divīzijā Kanādā. Pirms dažiem gadiem šajā pašā komandā spēlēja arī viņa vecākais brālis Daniels, kurš šobrīd jau izcīna panākumus profesionālajā hokejā [pašlaik ir otrais rezultatīvākais spēlētājs Alpu līgā - A.S.]. Olivers veido savu ceļu sportā, un viņa stāsts ir par neatlaidību, mērķtiecību un arī ģimenes atbalstu un ietekmi.

Jaunais sportists Olivers Mūrnieks atzīst, ka viņa ceļš hokejā būtu daudz sarežģītāks bez ģimenes atbalsta. "Es atceros, ka mani vecāki teica – es biju tas, kurš piecu gadu vecumā piespieda viņus ļaut man sākt spēlēt hokeju," Olivers dalās savās atmiņās. Kopš tā brīža visa ģimene viņu ir atbalstījusi, bet īpaši tētis – viņš jauno hokejistu veda uz treniņiem un spēlēm, daudz ieguldījies arī finansiāli. “Es viņam esmu ļoti pateicīgs par to, ka esmu nokļuvis tik tālu," tā Olivers, kurš Sūsitijs "Musketeers" rindās 25 spēlēs sakrājis 15 (9+6) punktus.

Tētis vienmēr bijis blakus – gan labos, gan sliktākos brīžos. "Viņš ir neatlaidīgs un vienmēr grib man to labāko. Reizēm pēc sliktām spēlēm viņš ir teicis kādu skarbāku vārdu, bet es zinu, ka tas ir tikai tāpēc, ka viņš vēlas, lai es kļūstu labāks," saka jaunais hokejists. Tomēr pēdējā laikā tēva attieksme mainījusies. "Šobrīd viņš mani tikai atbalsta. Pat, ja nospēlēju ne pārāk labi, viņš cenšas mani motivēt, sakot, ka viss esot kārtībā un man tikai jāturpina. Tētis bieži izceļ lietas, ko esmu izdarījis labi, pat ja pats to nepamanu, un tas man ļoti palīdz."

Īpašs atbalsts Oliveram ir arī no vecākā brāļa Daniela, kurš pirms dažiem gadiem spēlēja Latvijas U-20 izlasē un šobrīd turpina karjeru profesionālajā hokejā. "Mums ar brāli ir labas attiecības, un viņš vienmēr cenšas sniegt vērtīgus padomus," norāda Olivers. "Pagājušajā gadā, kad es pirmo reizi spēlēju ASV, Daniels man ļoti palīdzēja iejusties līgā, jo viņš pats tur ir spēlējis un visu zina. It īpaši esmu pateicīgs par tādām lietām kā iemetienu uzlabošana, jo ar tiem man ne īpaši labi veicās. Šosezon man nav veicies ar “bullīšiem”, tāpēc brālis paskatījās, ko es varētu uzlabot, un deva man noderīgus padomus. Bet kopumā Daniels uzskata, ka es spēlēju labi un man jāturpina tāpat," dalās Olivers.

Runājot par saviem panākumiem, Olivers atzīst, ka par vissvarīgākajiem uzskata dalību U-18 izlasē, čempiona titula iegūšanu 15 gadu vecumā un, protams, arī pievienošanos Latvijas U-20 izlasei. "Dalība U-20 pasaules čempionātā ir milzīgs notikums manā karjerā, un sajūtas par to ir fantastiskas," stāsta Olivers. "Īpaši aizraujoši ir apzināties, ka man būs iespēja spēlēt pret pasaules labākajiem jaunajiem hokejistiem, kuri bieži vien ir arī trīs gadus vecāki par mani. Tā būs ne tikai liela pieredze, bet arī nopietns izaicinājums."

Olivers īpaši novērtē to, ka treneri viņam uzticas. "Man ir gods, ka man tiek dota šāda iespēja. Tas nav tikai par dalību komandā – mani izlaiž uz ledus nopietnos brīžos, un tas ir milzīgs pagodinājums," viņš saka. Lai gan sportists šobrīd aktīvi gatavojas savam pirmajam pasaules čempionātam U-20 izlases sastāvā, viņš skaidri apzinās arī izglītības nozīmi. "Katru dienu cenšos atvēlēt laiku mācībām, kaut vai pavisam nedaudz," stāsta Olivers. "Nevar katru dienu domāt tikai par hokeju. Izglītība arī ir svarīga, jo nekad nevar zināt, kas var notikt nākotnē."

Šobrīd Olivers ir 10. klases skolēns, taču viņam ir ambiciozs mērķis – pabeigt divas klases vienā mācību gadā. "Es gribu apvienot 10. un 11. klasi, un pagaidām izskatās, ka viss ir iespējams," viņš dalās. Olivera pieeja laika plānošanai un darba organizēšanai ir pārdomāta. "Esmu apņēmies katru nedēļu nokārtot vismaz divus pārbaudes darbus," viņš skaidro. "Tas palīdz saglabāt ritmu un izvairīties no situācijām, kad uzkrājas pārāk daudz darba un es tam vairs nevaru tikt līdzi." Šāda disciplīna un plānošana ļauj Oliveram līdzsvarot gan hokeja treniņus, gan mācību pienākumus.

Olivera tuvākais mērķis šosezon ir parādīt savu labāko sniegumu U-20 izlasē, spēlējot pret pieredzējušākiem un vecākiem pretiniekiem. "Mans galvenais mērķis ir labi nospēlēt un palīdzēt komandai tikt pēc iespējas tālāk turnīrā," viņš stāsta. Taču komandas ambīcijas ir vēl augstākas. "Mēs gribam uzvarēt un kļūt par čempioniem. Mums ir ļoti laba komanda, un es ticu, ka mums ir lieliska iespēja to izdarīt."

Runājot par ilgtermiņa mērķiem, Olivers sapņo par NHL – mērķi, kas vieno daudzus jaunos hokejistus. "Protams, NHL ir sapnis, bet tikpat svarīgi man ir pārstāvēt Latvijas izlasi un izcīnīt medaļu Latvijai," viņš saka. "Redzot, kā mūsu komanda ieguva bronzu, arī es vēlos piedzīvot to sajūtu – būt daļai no brīža, kad visa valsts “fano” par tevi. Tas dod neiedomājamu drosmi un motivāciju spēlēt vēl labāk!"

Izmantotie resursi:
https://lhf.lv/lv/article/7975/tala...