Vai Rubīns un Tralmaks brauks uz pasaules čempionātu? Situācija ar Latvijas izlases savainotajiem

Kristiāns Rubīns savainojumā iedzīvojās Čehijas Ekstralīgas pirmajā izslēgšanas spēlē, bloķējot metienu un salaužot kaulu pēdā. "Spricēja pretsāpju līdzekļus, turpināju spēlēt," sarunā ar portālu Sportacentrs.com stāstīja Latvijas izlases aizsargs. Visos mačos pēc traumas viņš uz ledus pavadīja vairāk par 20 minūtēm.

Komandai izstājoties no cīņas par titulu, Rubīns otro reizi devies uz slimnīcu, kur konstatēts, ka kauls ir ne tikai lauzts, bet arī ar dislokāciju. Vispirms uzlikts ģipsis, tad tas aizstāts ar ortozes zābaku, pēc tam vairākas nedēļas staigāts ar kruķiem.

"Nedēļu esmu ticis no visa vaļā, un jau četras reizes esmu bijis uz ledus. Pozitīvi, bet vēl ir jautājuma zīmes. Tas ir risks. Domāju, to apzinos ne tikai es. Taču gribu braukt uz pasaules čempionātu, gribu pārstāvēt savu valsti," pauda Rubīns, kurš pirms diviem gadiem guva vēsturiskos bronzas vārtus. Pirms gada Ostravā viņš nevarēja spēlēt traumas dēļ.

Kopā ar Latvijas izlasi, bet atsevišķi no pārējās komandas trenējas Kristiāns Rubīns, Eduards Tralmaks, Oskars Batņa un Toms Andersons pic.twitter.com/5fL6zM1Tob

— Ulvis Brože (@UlvisBrozhe) April 18, 2025

"Pirms gada – tas bija sāpīgi, bet situācija bija vieglāka. Tādā ziņā, ka es tiešām nebiju spējīgs spēlēt. Nevarēju no rīta piecelties no gultas… Tagad ir citādi. Pats jūtu, ka varu, bet rentgeni, medicīniskie viedokļi – kāds saka, ka varu, kāds saka, ka nē. Cenšos uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļu. Beigās tāpat balstos uz to, kā jūtos," teica Rubīns.

"Protams, ka pagājušais gads ir atstājis iespaidu. Saprotu, ka karjera ir tikai tik gara, un tu gribi izbaudīt katru reizi, kad ir iespēja pārstāvēt Latviju. To nevar salīdzināt ar spēlēšanu klubā. Tas ir personiskāk. Klubs ir darbs. Protams, nedrīkstu būt muļķis. Ja sāp, tad sāp, nevis teikt, ka viss ir kārtībā. Jārīkojas gudri. Tajā pašā laikā – mans mērķis ir aizbraukt uz pasaules čempionātu, un es daru visu, lai mērķis piepildītos."

Lai Rubīns vispār varētu trenēties, nepieciešams pielāgot viņa slidu. Tā sildīta, iekšā likts metāls, pārveidojot formu un tādējādi atbrīvojot vairāk vietas. Tāpat iekšā likts silikons, lai pēdas saskaršanās ar slidu būtu ērtāka. "Tā nu meklējam labāko risinājumu. Pieļauju, ka nākamajā reizē būs jāiet bez silikona. Jāpaskatās, kāda būs starpība," teica Rubīns, kurš spēlējis četros pasaules čempionātos.

Par spīti savainojumam sezonu līdz galam aizvadīja arī Eduards Tralmaks, kļūstot par Čehijas Ekstralīgas rezultatīvāko hokejistu, kamēr Toms Andersons un Oskars Batņa nevarēja piedalīties savu klubu noslēdzošajos mačos.

"Uzlabojumi ir minimāli. Puiši trenējas. Nākamās nedēļas sākumā būs jāpieņem lēmums, lai saprastu, vai ir vērts izmēģināt vienā spēlē pret Šveici, vai arī jāvelk līdz Norvēģijas spēlēm," sarunā ar portālu Sportacentrs.com teica Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš.

"Traumas it kā ir tādas, kas ļautu spēlēt, bet visu laiku būtu diskomforts. Piemēram, Kristiāns – kaulam ir izveidojies saaugums, bet viņš tāpat jūt. Tas ir grūti. Katru reizi, kad kustini kājas, tev visu laiku smeldz, un tāpēc tu zaudē koncentrēšanos," stāstīja Vītoliņš. Viņš norādīja, ka savainojumu situācija varētu ietekmēt treneru plānus, sastāvu turot plašāku nekā citkārt un trenējoties divās grupās. "Puiši ļoti grib. Katru otro dienu taisa rentgenus – ar cerību, ka šodien būs labāk nekā vakar."

"Tralmaka trauma ikdienas cilvēkam varbūt pat nebūtu jūtama, jo netaisi tādas kustības. Tā ir saite plaukstas virspusē, kas mazliet atplīsusi. Tralmaks tomēr iet vārtu priekšā, cīnās. Katrs grūdiens, katra divcīņa pie apmales, katrs spēka paņēmiens, katrs metiens… To, vai katrs kontakts situāciju pasliktinās, vari uzzināt tikai tajā brīdī," norādīja Latvijas izlases galvenais treneris.

Vītoliņš pauda, ka ārsti ir vienisprātis – Tralmakam operācija nav nepieciešama. Tas gan neizslēdz sāpju faktoru. Lai saite saaugtu, esot nepieciešamas sešas nedēļas, teica Latvijas izlases galvenais treneris. Vītoliņš pieļāva iespēju, ka nākamās nedēļas sākumā savainotie varētu slidot kopā ar pārējo komandu.

"Par Batņu šobrīd es nezinu. Viņš teica, ka pēc traumas ir slidojis labi ja divas reizes. Tikai tagad atbrauca, tiks izmeklēts," norādīja Vītoliņš. Andersons treniņa laikā izpildīja metienus, bet jūtama rezerve, pauda Latvijas izlases stūrmanis.

"Domāju, ka līdz spēlēšanai esmu tuvāk nekā ķermenis pagaidām rāda. Pats gribētu tēmēt uz Šveices mačiem, bet to rādīs tikai laiks. Galvā es gribētu, bet, spriežot pēc ķermeņa, vēl ir nepieciešams laiks, lai es varētu spēlēt. Jāskatās ilgtermiņā – plāns nav spēlēt tikai pret Šveici, plāns ir spēlēt pasaules čempionātā," piebilda Rubīns. Piesardzība attiecībā pret kāju tiek ievērota ne tikai uz ledus, bet arī trenažieru zālē.

"Kad pēc sezonas Čehijā man uzlika ģipsi, likās, ka vēl ir ļoti daudz laika. Tagad tā vairs nešķiet. Bet ir arī pozitīvās lietas. Ja sevi spiestu, varētu trenēties daudz vairāk. Taču es saprotu, ka jāievēro piesardzība. Tādu īsto momentu nesagaidīšu. Jāstrādā un jāskatās, kurā epizodē risks sāk atmaksāties, kurā – vēl ne. Un tad pēc tā jālasa situācija," teica Rubīns.

Latvijas pārbaudes spēļu kalendārs

Latvijas kalendārs pasaules čempionātā Stokholmā