Facebook
GoogleMūžībā aizgājis treneris Beskašnovs
10. februārī 73 gadu vecumā miris Latvijas hokeja izlases pirmā sasaukuma treneris Mihails Beskašnovs. Formāli - izlases otrais treneris, bet būtībā - galvenais treneris kvalifikācijā uz C grupu (1992.), C grupas pasaules čempionātā Bledā un Ļubļanā (1993.), Latvijai izcīnot 1. vietu, kā arī Šefīldā (1993.), kur notika 1994. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrs.
Maskavas "Lokomotiv" aizsargs Mihails Beskašnovs (17.10.1946.-10.02.2020.) Rīgā ieradās 1972. gada vasarā. Kad "Dinamo" vēl spēlēja PSRS 1. līgā. Viktors Tihonovs gribēja pastiprināt aizsardzību un Beskašnovs, kuram tad bija 25 gadi un pieredze Saratovas "Energija" (66-68) un Maskavas "Lokomotiv" (69-72), bija izcila kandidatūra pirms iziešanas augstākajā līgā. To gadu "Dinamo" nebija jēradvēseļu un tādu spēlētāju, kas vairītos no cīņas, bet Mihails pats meklēja šos asos momentus un arī atrada. Turklāt pēc katra veiksmīga spēka paņēmiena viņa seju rotāja viegls smaids, vai smīns, ja jums tā labāk tīk.
Vairs neatceros, vai tā bija 1. līga vai augstākā, kad pēc sadursmes pie saviem vārtiem ar bijušo komandas biedru no Saratovas laikiem, Beskašnovs palika guļam uz ledus. Viņam tas nebija raskturīgi, tāpēc 5000 Sporta pils skatītāju ar bažām gaidīja, kas noticis, kad Stakanovs uzgrūda mūsu aizsargu uz vārtu konstrukciju...
Rīgas "Dinamo" Pavloposadā dzimušais hokejists nospēlēja piecas sezonas (73-77), vismaz divus gadus arī "Latvijas bērzā", kur nereti bija vērojama situācija, kad pieredzējušais buks pamāca kādu jauno. Atmiņā spilgi palikusi epizode, kā viņš "mācīja" Aivaru Meisteru - Rīgas centra čali, kurš arī nevienā epizodē negrieza kādam ceļu.
Pēc spēlētāja karjeras beigām Beskašnovs mācījās Augstākjā Treneru skolā Maskavā, pēc tam piecas sezonas (81-85) bija Vladimira Jurzinova asistents "Dinamo", trenēja "Dinamo" jauniešus un juniorus (1973.-1974.), bet 1992. gada vasarā kļuva par "Ŗīga/Stars" (vēlāk "Pārdaugava") galveno treneri (92- līdz 95. g. sākumam) Starpvalstu Hokeja līgā. 1992. gada rudenī, kad Latvijai kvalifikācijas turnīrā Rīgā bija jāspēlē ar Lietuvu un Igauniju, formāli mūsu izlases galvenais treneris bija Helmuts Balderis, bet visu darbu praktiski darīja "Pārdaugavas" galvenais treneris Beskašnovs. Attiecībās ar spēlētājiem ļoti skarbs tāpat kā hokeja laukumā. Iespējams, ar savām trenēšanas un audzināšanas metodēm viņš arī kādu nobeidza pirms laika, taču tie, kuri izturēja (Ābols, Bondarevs, Laviņš, Skrastiņš, Skudra) pēc tam bija gatavi spēlēt jebkurā pasaules malā pret jebkuru pretinieku.
Beskašnova kā trenera slavas mirkļi bija uzvara C grupas čempionātā (2:0 pret Ukrainu), kā arī Latvijas izlases pirmās draudzības spēles 1992. gada rudenī, kad, Tamperē zaudējot Somijai ar 3:6, Jīveskilā ar tādu pašu 6:3 somus pēc dienas uzvarējām.
Kā treneris Beskašnovs bija izteikts padomju hokeja pārstāvis, reti kādu zaudētāju žēlojot. Šefīldā 1993. gada rudenī, kad Latvija ar 1:7 zaudēja Slovākijai, jautājām, kāpēc gan nenomainīt Arturu Irbi. Mišas atbilde bija: “Šādās situācijās labāk ir, ja apd—šas tikai viens.”
Latvijā trenējis Ogres ASK, “Mogo”, bet pēdējā hokeja darba vieta viņam pērn bija “Lido”. 2003. un 2004. gada U-20 pasaules čempionātos atkal bija galvenais, bet lielākais nopelns, ka viņš šajos turnīros trenera arodā ievilka Oļegu Znaroku.
