Latvijai kaunpilna sakāve pret Slovēniju
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Šodien ar pamatīgu sakāvi cīņu par vietas saglabāšanu Elites divīzijā sākusi Latvijas valstsvienība, kas 2011. gada pasaules čempionātā hokejā ar 2:5 piekāpās Slovēnijai. Vārtus mūsējo labā guva Mārtiņš Cipulis un Roberts Bukarts, savukārt lielāko daļu trešās trešaļas vārtus sargāja Mārtiņš Raitums.
Spēli abas komandas sāka mierīgi, gaidot pretinieku rīcību. Latvijai radās laba iespēja izvirzīties vadībā jau spēles sākumā, jo aiz mūsējo vārtiem tika nogāzts Edgars Masaļskis. Tomēr kārtējo reizi čempionātā skaitliskais vairākums bija pagalam bezzobains. Kopumā pirmajās minūtēs pārsvars piederēja mūsējiem, kamēr slovēņi centās atbildēt ar ātriem un asiem pretuzbrukumiem.
Taču pirmās trešdaļas otrajā pusē nenoliedzami aktīvāki bija tieši slovēņi - vispirms Masaļskis glāba pēc metiena no tuvas distances, pēcāk izdevās izturēt mazākumu, bet 18. minūtē vietā atkal bija Masaļskis, atvairīdams Andreja Hebara izgājienu vienatnē pret viņu. Tādēļ pēc pirmajām 20 minūtēm bezvārtu neizšķirts bez vienas komandas ievērojama pārsvara.
Otro trešdaļu jau aktīvāk iesāka Slovēnija, bet piektajā minūtē izcila izdevība radās Latvijai - pēc Mārtiņa Cipuļa metiena ripa nonāca pie tukša stūra priekšā esošā Jura Štāla, kurš aizvadīja pirmo spēli šajā pasaules čempionātā, bet viņš nespēja trāpīt pa gaisā esošo ripu.
Pēc Krišjāņa Rēdliha pārkāpuma, kas Latvijai bija ceturtais, atkal palikām mazākumā. Šoreiz slovēņi iespēju garām nepalaida - diagonālā piespēle sasniedza Roku Tičaru, kurš, neapturēdams ripu, to trieca virs Masaļska pleca tālajā, augšējā vārtu stūrī - 1:0. Pēc šāda pavērsiena spēle kļuva krietni aktīvāka, un tas bija labāk slovēņiem, kuri prata dubultot handikapu - tika nodemonstrēta teicama pāreja no aizsardzības uzbrukumā, Marcels Rodmans piespēlēja komandas kapteinim Tomažam Razingaram, kurš atbildīgajā brīdī nekļūdījās - 2:0 Slovēnijas labā.
Tūdaļ tikām pie vairākuma un labas iespējas tomēr aizķerties. Momentus neizmantojām, turklāt pēdējā minūtē zaudējām arī trešos vārtus - liktenīga izrādījās piespēle gar vārtiem, kas sasniedza Razingaru. Viņš panāca mums pagalam nepieklājīgo 0:3, turklāt spēles ritējums neradīja pozitīvas cerības...
Pārtraukumā izlases galvenais treneris Oļegs Znaroks neizšķīrās par vārtsargu nomaiņu, taču šāds solis viņam bija jāsper jau otrajā minūtē pēc spēles atsākšanas, jo bijām nokļuvuši iedzinējos jau ar piecu vārtu deficītu... Sākām gan aktīvi un ar ofensīvu, taču slovēņi uzrīkoja pretuzbrukumu, ripa nokļuva pie Roka Tičara, kurš nekļūdījās - 4:0. Pēc minūtes Roks Pajičs ieslidoja mūsējo zonā caur labo flangu un cauršāva Masaļska sadrupušo mūri - 5:0.
Masaļskis neapmierināts devās uz ģērbtuvēm, savukārt Mārtiņš Raitums debitēja čempionātā. Viņš atstāja visnotaļ pārliecinošu iespaidu, vairākkārt glābdams komandu. Turklāt komanda sapurinājās, atgūstot divus vārtus. Vispirms neveiksmīgi vārtus mēģināja apslidot Jēkabs Rēdlihs, ripa laimīgi atlēca pie Mārtiņa Cipuļa, kurš beidzot pārspēja lielisku meistarību demonstrējušo slovēņu vārtsargu Robertu Kristanu - 1:5. Līdz ar spēles beigu sirēnu vārtus guva arī Roberts Bukarts, kurš pielaboja Kristapa Sotnieka metienu no zilās līnijas, - 2:5.
Spēles beigas nelaimīgas izvērtās mūsu aizsardzības līnijai - vispirms nesavaldījās Georgijs Pujacs, kurš tika atzīts par labāko spēlē pret Somiju. Žora saņēma 5+20 soda minūtes un ir ļoti apšaubāma viņa līdzdalība nākamajā spēlē. Savukārt neveiksmīgi kāja izslīdēja Krišjānim Rēdliham, kurš pilnā ātrumā ietriecās laukuma apmalē un nespēja saviem spēkiem atstāt laukumu.
Latvijas izlases sastāvs:
Edgars Masaļskis (Mārtiņš Raitums); Arvīds Reķis - Georgijs Pujacs, Aleksandrs Ņiživijs - Herberts Vasiļjevs - Mārtiņš Cipulis; Krišjānis Rēdlihs - Oskars Cibuļskis, Kaspars Saulietis - Andris Džeriņš - Miķelis Rēdlihs; Kristaps Sotnieks - Jēkabs Rēdlihs, Ronalds Ķēniņš - Sergejs Pečura - Ģirts Ankipāns; Jānis Andersons, Roberts Bukarts - Armands Bērziņš - Gints Meija, Juris Štāls
Pasaules čempionāts hokejā, G apakšgrupa
Slovēnija - Latvija 5:2 (0:0, 3:0, 2:2)
Vārti: 27:59 Tičars (Jegličs, Robars, vair.) 1:0, 33:55 Razingars (M. Rodmans, D. Rodmans) 2:0, 39:11 Razingars (M. Rodmans, D. Rodmans) 3:0, 40:54 Tičars (Saboličs) 4:0, 41:27 Pajičs (Goličičs) 5:0, 51:33 Cipulis (J. Rēdlihs, Andersons) 5:1, 59:59 Bukarts (Sotnieks, Meija) 5:2
Soda minūtes: 12:37
Metieni: 35:31
Vārtsargi: Kristans - Masaļskis (no 41:27 Raitums)
Lai nu kā tur būs, bet es par Latviju, vienalga vai 1., 2., 3. divīzija, hokejs, handbols vai teniss u.t.t !!! viennozīmīgi piekrītu šim komentāram.
es neteicu, ka izlase salūza dēļ Ozoliņa bet otrādāk.. ka Ozoliņa aiziešana bija kā vienas no pirmajām sekām toreizējam lūzumam.
Toreiz tā paīstam laikam beidzās vecās paaudze...
Jāatzīst tomēr, ka joprojām labākais izlases sniegums ir bijis toreiz 96. gadā.. eh.. ja nebūtu bijis tas stulbai zaudējums Itālijai..
Kulda būs atpakaļ,iespējams Dārzs arī,tikai jākapā,nekas vēl nav zaudēts!
Galvenais uzdevusm palikat divīzijā,vēl ir cerība!
beigsies balagāns beidzot
Kurš no Latvijas spēlētājiem algo individuālās sagatavotības treneri un sirsnīgi strādā, lai uzlabotu savu individuālo meistarību? Nav dzirdēts Latvijā, bet par to dzirdam NHL.
Šajā projektā varētu iesaistīties LHF, Kiras personā, īrēt ledu un algot augstas klases individuālās sagatavotības trenerus [nosauksim to par "LHF Vasaras akadēmija"], kur attīstīt savas prasmes varētu ne tikai spēlētāji, bet arī vietējie treneri, kuriem nav sajēgas, kā individuāli strādāt ar saviem padotajiem.
Tas būtu grūdiens izpratnē visiem Latvijas hokeja spēlētājiem, treneriem un organizatoriem, ka hoķis nesākas rudenī un nebeidzas pavasarī, bet gan notiek cauru gadu.
Galu, galā, tikai vasarā spēlētājs var attīstīt savas prasmes [uzlabot slidošanas tehniku, atstrādāt metienus, pareizi pielietot spēka paņēmienus, un daudzas, daudzas lietas un lietiņas] netraucējot kopējiem komandas treniņiem spēļu sezonā.
Kautkā tā. Piedodiet, ja kādam tas liekas pārgudri.
P.S. Tikai, lūdzu nesakiet, tad pats ej un dari. Katrs mēs esam, kur esam.