"Mogo" uzbrucējs Marenis: "Šo uzvaru bijām pelnījuši mēs, bet ieguva viņi"

Šovakar pret “Kurbadu” jums pirmajā trešdaļā bija pārsvars, guvāt pat vārtus, kurus vēlāk neieskaitīja. Kādi bija galvenie iemesli, kāpēc spēles turpinājumā nesanāca pārspēt pretinieku vārtsargu Uldi Čalpu?
Mēs ne tikai iesākām labāk nekā viņi, bet visu spēli nospēlējām labāk nekā viņi. Vairākas reizes negājām uz vārtu priekšu tad, kad to vajadzēja. Sākumā to nedarījām pietiekami daudz, bet pēc tam, kad to vajadzēja un sākām to darīt, bija nedaudz par vēlu un ripa mūsu virzienā neatleca tā, kā vajadzēja, lai iedzītu atlēkušo ripu. Mēs šodien bijām pārāki nekā viņi. Cepuri nost Čalpam, ļoti labi nostāvēja. Mums bija pāris štangu, kā arī vārti, kurus neieskaitīja.

Kāds bija galvenā trenera uzdevums pirms spēles?
Spēlēt savu spēli, mums uzdevums ir skaidrs, tas ir viens un tas pats katru spēli. Ja mēs pie tā pieturamies, mēs spēlējam tāpat kā šodien, lielāko daļu esam pretinieku zonā. Šovakar viena kļūda maksāja uzvaru. Ja pieļauj kļūdu, tad jāliek viņiem kļūdīties.

Tā kā šodien tika gūti tikai vieni vārti, vai var teikt, ka abas komandas spēlē nedaudz piesardzīgāku hokeju, zinot katras uzvaras nozīmīgumu finālsērijā?
Piesardzīgāk spēlē tie, kuri ir iemetuši un ir vadībā. Tie spēlē vairāk no aizsardzības un neriskē tik ļoti. Tiem, kuriem vajag vārtus, arī skrien nedaudz vairāk. Tā komanda, kas it kā spēlē nedaudz piesardzīgāk, beigās varbūt iegūst vairāk momentu. Šodien, manuprāt, tā nebija. Iepriekšējā spēlē viņiem cepuri nost, tiešām ļoti labi nospēlēja. Šodien mēs viņus apspēlējām, bet tajā pašā laikā atdevām uzvaru.

Līdz šim uzvaras izcīna komandas, kas spēlē savā laukumā. Cik lielu nozīme ir spēlei sava laukumā, un vai to var uzskatīt par jūsu priekšrocību?
Acīmredzot tas spēlē diezgan lielu nozīmi, tā vismaz izskatās. Mājas laukums ir mājas laukums, visu gadu tur trenējies. Tad, kad ir jāspēlē, halle piepildās vairāk ar saviem faniem. Varbūt mums ir kaut kādas priekšrocības, ka var nonākt līdz tam, ka vairāk spēļu var tikt aizvadītas savā laukumā.

Finālsērijā bijāt vadībā ar 2-0. Tagad “Kurbads” ir panācis līdzsvaru. Kam, tavuprāt, tagad pieder psiholoģiskais un emocionālais pārsvars?
Tas ir atkarīgs katrai komandai no sevis. Nedomāju, ka kāda no komandām tagad nejūtas pārāka par otru. Es uzskatu, ka mēs esam spēlējuši un, varbūt, izcīnījuši uzvaru, ko viņi bija pelnījuši uzvarēt, tāpat esam izcīnījuši uzvaru, ko paši nopelnījām. Tas pats arī šeit, atdevām uzvaru, ko viņi iepriekšējā reizē nopelnīja. Savukārt šo uzvaru mēs bijām pelnījuši, bet viņi to ieguva.

Kas ir jāmācās no šīs spēles un jāuzlabo savā sniegumā, lai izcīnītu uzvaru nākamajā spēlē un atgūtu vadību sērijā?
Vairāk jāiet uz vārtiem, vienkārši jau no paša sākuma ir jālien uz vārtiem. Mēs ar ripu spēlējam ļoti labi, spēlējam viņu zonā, nogurdinām viņus, bet, izdarot metienus, nesavācam atlēkušās ripas viņu vārtu priekšā. Mums ir jābūt nekaunīgiem, šis ir “play-off”, uzvarēs nekaunīgākā komanda, kas ies uz vārtu priekšu un stāvēs tur, kur sāp, kur pretinieku aizsargi sitīs ar nūju, kas tiek atļauts vairāk “play-off” arī no tiesnešu puses. Tāds tas hokejs ir, ja mēs gribam uzvarēt, mums ir jāiet uz vārtu priekšu un jābūt nekaunīgiem, un jāmet tie goli iekšā.

Rakstu sagatavoja “Sportacentrs.com jauno žurnālistu akadēmijas” dalībnieks