Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu apņemas nākamsezon rīkot Baltijas līgu hokejā
Kopīgā preses konferencē Viļņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas hokeja federāciju prezidenti paziņoja, ka tiek plānots 2019./20. gada sezonā izveidot Baltijas līgu klubiem. Vismaz pirmajā sezonā Baltijas līga neaizstās Latvijas čempionātu un noritēs paralēli. Plānots, ka līgā piedalīsies astoņas komandas – četras no Latvijas, divas no Lietuvas un divas no Igaunijas.
Preses konferencē Viļņā, kur šobrīd notiek Baltijas kausa izcīņā hokejā, LHF prezidents Aigars Kalvītis, LHF sporta direktors Edgars Buncis, Lietuvas Hokeja federācijas prezidents Daiņus Zubrus un Igaunijas Hokeja federācijas prezidents Rauno Parrass kopīgi paziņoja par mērķiem rīkot Baltijas kausa izcīņu arī nākamsezon, saglabājot pašreizējās dalībnieču sastāvu, proti, Latvijas klubu izlase, Igaunija, Lietuva, Rumānija, Baltkrievija un Japāna. Nākamsezon šis turnīrs aizvadīts Latvijā, bet aiznākamsezon – Igaunijā.
Taču galvenais paziņojums preses konferencē bija par Baltijas klubu līgas izveidošanu. Buncis norādīja, ka šī ideja tikusi atbalstīta, jo šāda līga varētu kāpināt līdzjutēju interesi par vietējo hokeju un radīt lielāku konkurenci Baltijā.
Tiek plānots, ka Baltijas līgā būs astoņas komandas, no kurām četras būs no Latvijas. Buncis izteicās, ka Baltijas līga pirmajā sezonā noritēs nošķirti no vietējām sacensībām un to jāuzskata par atsevišķu turnīru. Plānots sezonu sākt oktobrī, kad divās apakšgrupās sadalītās komandas izspēlēs divu apļu turnīru, kam sekos „Final Four” turnīrs, kas paredzēts decembra izskaņā, un to rīkos Latvija, visticamāk, Rīgā.
Kalvītis savā uzrunā paskaidroja, ka Latvijas hokejs ir ļoti ieinteresēts sadarboties ar tuvākajiem kaimiņiem un citām valstīm. Viņš uzskata, ka jau paveikts labs darbs, paplašinot Baltijas kausa ģeogrāfiju, kamēr Baltijas hokeja līga būs labs produkts visiem hokeja līdzjutējiem Baltijas valstīs. Kalvītis arī pateicās Lietuvas un Igaunijas federāciju prezidentiem par izrādīto atbalstu šīs idejas realizēšanu.
„Arī mēs esam priecīgi par šo paziņojumu, jo pie idejas tika strādāts jau labu laiku,” teica Lietuvas hokeja leģenda Zubrus. „Lietuvai šis ir liels solis uz priekšu. Mēs vēlamies, lai lietuviešu jaunie spēlētāji paliek hokejā, un šāda turnīra esamība un piedalīšanās tajā var palīdzēt viņiem palikt sportā. Mums Lietuvā ir savas problēmas, nav daudz haļļu, taču šīs idejas attīstībā jutām atbalstu. Protams, ka Latvija šajā konkurencē ir spēcīgākā hokejā, bet mums šī ir lieliska iespēja spēlēt augstākā līmenī. Visi klubi izteica savu atbalstu, un mēs šeit redzam tikai pozitīvus aspektus.”
Savukārt Igaunijas federācijas prezidents Parrass atzīmēja, ka bijušas ilgas diskusijas par to, kā šo līgu padarīt par reālu notikumu: „Tagad mums ir konkrēts plāns, kā sākt līgu un kā to organizēt, un līdz ar to ir iespējas turpināt attīstību. Šis ir pirmais solis, kad klubam ir garantētas sešas spēles sezonā, bet varbūt nākotnē tās būs jau 40 katrā sezonā. Hokejs Igaunijā aug, bet tas nav pirmais sporta veids valstī. Tagad šī iespēja spēlēt kopā ar latviešiem, kuriem hokejs ir tik populārs, mums ļoti nāks par labu. Paldies kolēģiem par izveidoto.”
Kalvītim tika vaicāts, vai viņš neuzskata, ka pirmajā sezonā visu finālčetrinieku veidos Latvijas komandas, uz ko viņš ar smaidu atbildēja, ka, cerams, nē. „Taču sportā ir svarīga konkurence un tas, lai uzvar stiprākais. Uzskatu, ka turnīra formāts ir ļoti labs, lai par finālčetrinieku būtu reāla cīņa. Protams, kā organizators ceru, ka finālā būs visu trīs valstu pārstāves,” teica Kalvītis.
Buncis pēc preses konferences sarunā ar Sportacentrs.com paskaidroja, ka mērķis ir Baltijas līgā sapulcēt visu trīs nacionālo čempionātu spēcīgākās komandas, attiecīgi Baltijas līgai kvalificēsies četras „Optibet” līgas pusfinālistes un Lietuvas un Igaunijas līgu finālistes. Latvijas komandu dalību Baltijas līgā gan var ietekmēt arī klubu pašu vēlmes un čempiovienības dalība Kontinentālajā kausā, paskaidroja Buncis.
Lietuvas čempionātā šosezon piedalās četras komandas un sezonas ievadā pārliecinošā vadībā Elektrēnu „Energija”, kamēr otrajā vietā ir „Kaunas Hockey”. Arī Igaunijas augstākajā līgā spēlē četras komandas – daudzkārtējā čempione „Narva PSK” , pagājušās sezonas čempione Tallinas „Viking”, Tartu „Kalev-Valk” un „Everest”.
Otrs - jūs tiešām domājat, ka kāda Liepāja ir stiprāka par Elektrēniem?
Protams, šajā čempionātā Latvijas komandām būs jāuzņemas līderu loma, taču tas noteikti nav pasākums, kurā mūsu komandas neko neiegūs. Kaut vai spēļu prakses dēļ tas ir vērtīgi un, protams, papildus spēles un vēl viens turnīrs ir solis tuvāk pilnīgam profesionālismam Latvijas hokejā.
Nē, nu nopietni. Gan Lietuvas, gan Igaunijas komandas, ja vien šim pasākumam pieiet nopietni, ar OHL komandām var spēlēt. Tas nenozīmē, ka viņi var uzvarēt, taču parādīt saturīgu spēli - kāpēc ne?
Beigu beigās, par kādu igauņu un lietuviešu hokeja līmeņa celšanu te daudzi čīkst? Tas būs divu apļu papildturnīrs ar Final4, kas faktiski nozīmē 8 papildus spēles katrai komandai (6 apakšgrupā un 2 finālturnīrā) un ilgst kādus ~2 mēnešus.
Ja viss būs tā kā te čīkstoši stāsta, ka mūsu komandas būs tik jau nu labas, ka pretiniekiem iespēju nebūs, tad kaimiņi dabūs sešas spēles un viss. Ja pa sešām spēlēm (faktiski - četrām, jo igauņi ar leišiem arī savā starpā spēlēs) mūsu hokejs varēs pacelt kaimiņu hokeju, tad oficiāli varēs pateikt, ka latvieši ir hokeja supertreneri!
varētu sacensties konkursā par jautrāko, interesantāko šīs fotogrāfijas parakstu.
piemēram, divi no manis:
1. Kalvītis: "Es esmu tik varens!" ; Koziols [smiedamies]: "Kalvīti, tu jau esi man līdz kaklam!"
2. Kalvītis: "Man ir šitik liels rīks !" ; Koziols: "Tavējais rīks vēl ir mazs, manējais uz pulksten vieniem man sniedzas līdz kaklam!!!"
Leishus jau var saprast, uzlekushi liidz B grupai, aakis lupaa ir!!
Vienīgais patiešām konkurētspējīgais risinājums būtu izlases bāzes komandas gan Igaunijā, gan Lietuvā bez dažiem vadoāajiem spēlētājiem (leišiem lielāks iztrūkums, igauņiem mazāks). Tas ir maksimums.
Acīmredzot līmeņu atšķirības federāciju amatpersonām īsti nav skaidras, gan jau, ka pēc pirmās sezonas paši sapratīs.
Optimāli būtu 6-7 komandas no Latvijas un pa vienai no kaimiņiem. Ja fantazējam, tad vēl varētu uzaicināt Vitebskas klubu, kas atrodas netālu no robežas un spēlē Baltkrievijas 2. līgā.
Pie šāda sadalījuma mums būtu jāsūta četri klubi no otrās līgas vai juniori un Lido.
Manuprāt gandrīz neko, nāk līmeņa zemākas komanda, lielāka jēga būtu bijis ar belariem ko kopīgu veidot.
Basī zem līdzīga projekta parakstījās, zinot ka pašu čempī ir bardaks un neviens negrib viņu risināt, klāt nāk Igauņi uz kuriem novelt visu vainu ja nu nekas labs nesanāks.
Šeit līdzīgs scenārijs Leiši un Igauņi. Ir vērts aizdomāties par to cik atbildīgi strādā mūsu vadoņi augstajos amatos.
Tas arī dotu nopietnu dzinuli mūsu kaimiņu hokeja attīstībai. Viņiem galvenokārt trūkst augsti kvalificēti treneri un halles, nevis cilvēki kā tādi. Materiāls ar ko strādāt ir. Slovēņiem hokejistu skaits ir mazāks kā Lietuvā un man liekas pat Igaunijā.
Nav jau slikta doma.
Es personīgi redzu vairāk mīnusus no tā nekā plusus:
- hokejs Lietuvā un Igaunijā ir stipri zemāk attīstīts nekā Latvijā, sorry, bet tā tas ir;
- pārbraucieni - no Rīgas līdz Tallinai ir 300 km (līdz Narvai varētu būt pat 500), pieplusojam vēl attālumu līdz Liepājai...; tāpat līdz Viļņai vai Elektrēniem;
- ir jau pieredze ar leišu un igauņu dalību Latvijas virslīgā - leišu Enerģijas dalība brīžiem vispār bija parodija, te leiši atbrauca vien 14 cilvēku sastāvā, te vienā sezonā vispār 1 punktu izcīnīja... Tartu Big Diamonds savu vienīgo sezonu Latvijas līgā aizvadīja daudz maz cienījami, taču projekts bija īslaicīgs...
- vai kāds ir jautājis Latvijas klubiem, vai viņi to grib un ir lieka nauda ceļošanai? Piemēram, Liepājai...