Viedoklis: Vai fanu boikots palīdzēs uzvarēt?

Jau ilgāku laiku klīst runas par Rīgas "Dinamo" spēles/spēļu daļu boikotu komandas audzināšanas nolūkos no komandas atbalstītāju puses. Tāpat ir zināms, ka Minskā būs krietni mazāk mūsējo atbalstītāju kā pērn. Vai šādas akcijas ir nepieciešamas?

Manuprāt, viennozīmīgi jā. Visā pasaulē jebkurā sporta veidā komandas ilgstošu neveiksmju gadījumā kaut kas tiek mainīts. Vai nu tiek patriekts kāds no komandas, kas jauc gaisu, vai mainīts treneris, kam jāvada kolektīvs vai ģenerālmenedžeris, kas šo komandu ir veidojis. Kaut skatoties uz šo sezonu, KHL ir jau ap desmit komandām, kur ir veiktas treneru maiņas. Pie kam tas noticis jau pie pāris zaudējumu sērijas, nevis šādas kāda ir mums pašreiz. Citur pietiek ar vienu neveiksmi pret pastarīti, lai treneri "izsauktu uz paklāja" pie kluba vadības.

Visa informācija, kas ir izskanējusi masu medijos, ka komandas vadība nespēs atrast līdzvērtīgu aizstājēju Juliusam Šupleram liek domāt, ka nevis tā tiešām ir, bet, ka Šuplera darba līgums kluba vadībai ir ļoti neizdevīgs. Lasi – nav naudas jaunam un zinošam trenerim, jo ir jāmaksā lielas kompensācijas pie atlaišanas.

Tāpēc vienīgais kas atliek, ir nevis gaidīt vadības maiņu, kas, ja mani pieņēmumi izrādīsies pareizi, nenotiks, jo Rīgas "Dinamo" cūciņa tika sasista pie Petrovicka iegādes, bet gan likt pašiem spēlētājiem caur nevaru divas reizes ātrāk skriet un visu savu sirdi atstāt laukumā. Pietiktu ar vienu pusperiodu - periodu, lai spēlētāji saprastu ko nozīmē spēlēt klusumā nevis ierastajā gaisotnē, kur emocijas un dažreiz fanātiskais atbalsts liek justies tā it kā mums tiešām būtu sestais laukuma spēlētājs. Lai saprastu to, ka ir jāsakārto sevi.

Jā mums vairs nav sagrāvju, kā bija pirmajā sezonā – 0:7, 0:6, u.t.t., bet varbūt tieši tā arī trūkst? Trūkst tā, ka spēlētāji paši sevi motivē laukumā spēlēt ar divkāršu atdevi, lai netiktu piedzīvota vēl viena sagrāve un pazemojums? Tagad ir savādāk – no sākuma 0:3, tad skaista spēle līdz 4:3, beigās zaudējums, spēles sākumā ir 0:5, tad sāk spēlēt un 3:5... Uz papīra viss tik traki neizskatās, bet acīmredzami - visa problēma ir TIKAI un TIKAI galvās – pārliecības trūkums. Tāpēc ir jārada psiholoģiskais lūzums un ja to nespēj komanda viena, mums tai ir jāpalīdz!

Ja skatāmies globāli, Rīgas "Dinamo" ir emocionāls projekts. Mazajai Latvijai nav pa spēkam uzturēt šāda līmeņa (tagad es domāju materiālā ziņā) komandu. Komandas budžets izskatās (ja skatās uz algu līgumiem) sastādīts divām sezonām un šī ir otrā. Ja pirmā sezona var tikt uzskatīta par izdevušos, tad šo noteikti par tādu nevar nosaukt. Vai naudas devēji arī trešajā sezonā locīs miljonus, lai komanda kultos pa pēdējo vietu? Domāju, ka nē. Un tad diemžēl durvis būs ciet uz augstākā līmeņa hokeju visas sezonas garumā... un ka tik ne uz visiem laikiem....

Vai mēs gribam hokeju tikai 2 nedēļas pavasarī un reizi 4 gados ziemā ja paveicas? Tāpēc palīdzēsim komandai kā varam. Atceramies, arī pēriens reizēm ļoti lieti noder!

Jūtu, ka šodien mūsējie uzvarēs ar divu vārtu pārsvaru, uz tikšanos Arēnā Rīga!