Sējējs: "Sezonas darbs vērtējams ar plusu"

No trenera par komandas menedžeri - tas bija apzināts vai tomēr spontāns solis?
Godīgi sakot, spontāni sanāca. Sākuma bija doma, ka es būšu Jūliusa Šuplera asistents, jo mēs jau bijām kopā strādājuši „Rīga 2000”, bet uz to brīdi nebija cita , kurš labi pārzinātu vietējo spēlētāju resursus. Tāpēc tika pieņemts lēmums par manu iecelšanu Rīgas “Dinamo” menedžera amatā.

Kā pēc pirmās sezonas vari vērtēt savu darbu menedžera amatā?
Lai jau vērtē citi, bet pats domāju, ka nebija nemaz tik slikti. Ņemot vērā, ka man tas viss bija jauns un komanda bija jāizveido no nulles. Protams, pirmā sezona nevar būt kā atskaites punkts, lai pateiktu, ka bija labi vai slikti, bet visā visumā sanāca labi. Vietējie spēlētāji bija izlases kodols, tāpat izdevās komandai piesaistīt ļoti labus ārzemniekus.

Par ārzemniekiem – kā viņus izdevās pārliecināt pievienoties tik jaunam projektam kā Rīgas “Dinamo”? Vai galvenā motivācija bija algas čeks, vai tomēr kas cits?
Pārsvarā es izmantoju savus personīgos kontaktus, kurus biju iekrājis spēlējot hokeju. Ar Hosu esmu personīgi pazīstams, jo viņš vasarā ar brāli trenējās Trenčinas klubā, kur es tobrīd spēlēju. Palīdzēja arī tas, ka “Dinamo” treneris ir Šuplers. Mūsu ārzemnieki pēc rezultativitātes gandrīz visi iekļuva KHL Top 30, bet pēc apmaksas viņi bija starp lētākajiem visā KHL. Latvijas mērogiem šīs summas ir lielas, tiesa Latvijas medijos izskanējusī informācija par Marsela Hosas 700 000 EUR līgumu neatbilst patiesībai.

Vairāk vai mazāk?
Mazāk!

Leģionāru skaitu komandā ierobežoja budžets, vai arī apzināti tika dota priekšroka latviešiem?
Protams, arī budžets, jo neapšaubāmi, ka ārzemju spēlētājs maksā dārgāk par vietējo. Leģionāram ir jāmaksā ne tikai alga, bet viņu ir arī jānodrošina ar dzīvokli un transportu, kas ir papildus izmaksas. Tomēr, veidojot komandu, galveno uzsvaru likām uz vietējiem spēlētājiem, lai skatītājiem būtu interese nākt un atbalstīt savus spēlētājus. Kāda būtu jēga, ja mums komanda būtu no vieniem Džonsoniem, Sidoroviem, Petroviem un tamlīdzīgiem, kurš tad nāktu uz viņiem skatīties? Tas vairs nebūtu Rīgas “Dinamo”, ja tur nebūtu Dārziņš, Rēdlihs, Laviņš, Ņiživijs un citu Latvijas izlases spēlētāju.

Kā komentēsiet Mihailova izteikumus, ka Rīgas “Dinamo” netiktu play-off, ja arī mums būtu leģionāru ierobežojumi?
Krieviem ir daudz plašākas iespējas izvēlēties labus spēlētājus no vietējiem resursiem nekā mums. Ļoti bieži viņi paņem leģionāru, jo ārzemju spēlētājs prasa mazāku algas čeku nekā vietējais. Krievu klubi pēdējos gados ir pacēluši hokejistu algas nebijušos augstumos, tāpēc tagad viņi izmanto ārzemniekus, lai nosistu cenu vietējiem. Pat ja krievu klubiem ļautu paņemt visus ārzemju hokejistus, diez vai viņi to darītu, jo iekšējais resurss ļauj nokomplektēt labu komandu arī ar dažiem leģionāriem.

Daudzi KHL klubi nav norēķinājušies ar spēlētājiem. Tāpat ir dzirdēti paziņojumi, ka leģionāri nevēlas nākamsezon spēlēt šajā turnīrā. Cik viegli būs noturēt hokeja līmeni šajā turnīrā un vai Rīgas “Dinamo” nebūs problēmu ar spēlētāju piesaisti?
Tas nebūs viegli, jo krīze ir skārusi visus. Visvairāk tā ir skārusi metalurģijas biznesa atbalstītās komandas. Nauda vairs neplūst pa reni, kā tas bija savulaik. Šīm komandām būs grūti noturēt to līmeni, kas bija šosezon, bet komandas būs. Varbūt parādīsies daudz jaunu uzvārdu, jo klubi nebūs spējīgi nomaksāt to algu, kuru pieprasa vadošie klubu spēlētāji. Iespējams laukumā parādīsies daudz vairāk jauno hokejistu. Rīgas “Dinamo” centīsies noturēt to pašu līmeni, ko šosezon.

Esot Minskā, radās sajūta, ka tur neviens nedomā par to, ka naudu var nopelnīt arī hallē, tirgojot fanu atribūtiku, nevis tikai saņemot naudu no sponsoriem. Vai KHL klubu mārketinga apmācības Rīgā ir uzlabojušas krievu klubu darbību šajā jomā?
Viņiem par to nav jādomā, jo vienmēr naudu pietiekamā daudzumā ir devuši lielie uzņēmumi un pašvaldības, tāpēc domāju, ka arī tagad nekas nemainīsies. KHL klubu pārstāvji atbrauca pie mums. Redzēja kā mēs papildus finanses piesaistām ar mārketingu, bet vai viņi mācīsies no mums, es to stipri apšaubu.

Vai var cerēt, ka šie papildus ieņēmumi ļaus Rīgas “Dinamo” nākamsezon būt konkurētspējīgākam un ieņems augstāku pozīciju turnīra tabulā?
Nevar tik viennozīmīgi skatīties uz to, ka mēs nopelnam šos papildus līdzekļus mājas spēlēs. Jā, mums bija labi ienākumi no mājas spēlēm, bet ļoti lielu daļu šo ieņēmumu noēd īre par arēnu, kas arī nav maza summa. Uz kopējo budžetu šie ieņēmumi lielu iespaidu neatstāj. Tāpat ir jāturpina darbs ar sponsoriem, lai varētu piesaistīt pēc iespējas labākus spēlētājus.

Runājot par nākamo sezonu - vai Edgaram Masaļskim tiks piedāvāts jauns līgums?
Šobrīd mēs neizskatām šādu iespēju.

Vai tas nozīmē, ka nākamsezon vārtos stāvēs Martins Pruseks?
Viņš šosezon bija pie mums uz īres tiesībām, un viņam arī uz nākamo sezonu ir līgums ar Vitkovices klubu. Viss būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi mums veiksies pārrunas ar viņa šā brīža darba devēju. Protams, ļoti gribētu viņu noturēt Rīgā.

Cik daudzi no latviešiem paliks?
Šobrīd uz šo jautājumu es nemāku atbildēt. Kodols paliks, bet trīs līdz pieciem spēlētājiem nāksies pamest Rīgas klubu, lai viņu vietā nāktu jauni. Tie varētu būt ārzemēs spēlējošie vai arī kāds no vietējo klubu spēlētājiem. Tas ir normāls process, ka starpsezonā klubs pārskata sadarbību ar esošiem spēlētājiem un, ja ar kādu nejūtas apmierināts, aizvieto viņu ar kādu citu. Ceru, ka nākamsezon būs dažas jaunas sejas. Ir uzsāktas sarunas ar spēlētājiem, kā šīs sarunas beigsies šobrīd nespēju komentēt, bet ceru, ka sanāks piesaistīt kādu šobrīd ārzemēs spēlējošo latvieti Rīgas “Dinamo” sistēmai.

Vai tāds spēlētājs varētu būt Sprukts?
Negribu noliegt – mums par viņu ir interese. Jau pirms šīs sezonas centāmies ar viņu vienoties, bet tas tomēr nesanāca, varbūt tagad sanāks.

Sezonas laikā varēja manīt, ka mums nav kas pārmācītu pretinieku rupekļus. Vai Rīgas “Dinamo” plāno piesaistīt kādu policistu?
Priekš kam? Lai mācās paši sevi aizstāvēt! “Vityaz” tādu bija daudz. Kur viņi ir sezonas noslēgumā? Es uzskatu, ka mums tādi nav vajadzīgi. Mums vajag tādus spēlētājus, kas māk spēlēt.

Vai KHL ir labs un dzīvotspējīgs projekts?
Es domāju, ka projekts ir labs, bet prasās daudz ko uzlabot. Tam ir vajadzīgs laiks un pieredze. Ļoti gribās cerēt, ka šis nav viena vai divu gadu projekts. Virziens un doma ir pareiza, tikai vajag to arī pareizi attīstīt. KHL vēl daudz jāstrādā – it sevišķi mārketinga jomā, lai varētu kaut vai pietuvoties NHL līmenim. NHL jau ir 90-gadīgs projekts, ar savu vēsturi un iestrādnēm. Ja KHL turpinās strādāt, tad iespējams, ka pēc kāda laika arī šeit būs kaut kas līdzīgs. Jau šobrīd šeit tiek spēlēts labs hokejs un tiek piedāvāts labs produkts.

Sezonas vidū KHL centās uzspiest savu ekipējuma sponsoru Rīgas “Dinamo”. Kā tas viss beidzās un vai šobrīd ir vienota sapratne kā šajā jomā būtu jāstrādā?
Censties jau viņi centās, bet tur apakšā nebija ne materiālā seguma, ne finansiālā. Viņi gribēja, lai mēs spēlējam „Reebok” formās, bet ekipējumu mums pašiem jāiegādājas par savu naudu. Neredzējām nekādu izdevīgumu no šīs sadarbības, tāpēc arī atteicāmies. Nevar vienpusēji uzspiest savus sponsorus. Mums kā klubam ir jāredz, ko mēs no šīs sadarbības iegūstam, bet ja no šīs sadarbības iegūst tikai viena puse, tad mums nešķiet, ka šādi mēs varētu kopā strādāt.