Karjeru beidz pasaules čempions un divus Gagarina kausus izcīnījušais Mortensons

"Viens no iemesliem – man vasarā apritēs 40 gadi. Ķermenis jūtas labi, karjeras laikā nav bijuši nopietni savainojumi, tāpēc varu aiziet brīdī, kad pats to vēlos," paziņojot par karjeras beigām, teica Tonijs Mortensons. Pēdējās divas sezonas viņš pavadīja Zviedrijas pēc spēka otrajā līgā, un tagad notiek sarunas, lai viņš kļūtu par treneri.

Mortensons Zviedrijas valstsvienības rindās aizvadījis 107 spēles, un 2006. gadā Rīgā viņš tika kronēts par pasaules čempionu. Tas bija viņa pirmais lielais turnīrs kopā ar izlasi. "Mediji pirms čempionāta rakstīja, ka šī ir sliktākā Zviedrijas izlase, kas jebkad spēlējusi pasaules čempionātā. Nebijām favorīti, bet turnīra gaitā saņēmām pastiprinājumu un kļuvām par čempioniem," teica Mortensons. Viņš spēlēja piecos pasaules čempionātos, visos sasniedzot vismaz pusfinālu. Līdzās zeltam Mortensona kontā ir vēl divas bronzas medaļas.

Mortensons aizvadījis sešas spēles Nacionālajā hokeja līgā, bet lokauta laikā viņš atgriezās Eiropā, prom vairs nedodoties. Vairākas veiksmīgas sezonas mājās (2008. gadā viņš kļuva par Zviedrijas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju un MVP) noveda pie spēlēšanas Kontinentālajā hokeja līgā. Viņu burtiski pārpirka Kazaņas "Ak Bars", un 2009. gadā Mortensons pirmo reizi virs galvas cēla Gagarina kausu.

"Iepriekšējās sezonas decembrī saņēmu zvanu ar jautājumu, vai negribu spēlēt hokeju Krievijā. Biju nesaprašanā. Nupat kā parakstīju četru gadu līgumu ar "Linkoping". Viņi sazinājās ar komandas vadību, un viss notika ātri – cilvēki no Kazaņas ieradās pie kluba vadības, un dažu dienu laikā biju izīrēts "Ak Bars"," stāstīja Mortensons.

"Skaidrs, ka tiku pie pamatīga algas pielikuma. Uztvēru to kā piedzīvojumu un iespēju attīstīties kā cilvēkam. Ja kāds gadu iepriekš būtu teicis, ka dzīvošu Kazaņā, atbildētu, ka tas nekad nenotiks," teica Mortensons. "Protams, ka nervozēju pirms pārcelšanās. KHL tobrīd nebija tik attīstīta līga. Netīras halles, vecas viesnīcas, sliktas lidmašīnas."

"Tagad varu lepoties, ka šajā līgā nospēlēju tik ilgi. Redzēju, kā tā izaug par pasaules otro labāko līgu. Skaistas halles, ceļošana augstākajā līmenī un patīkamas viesnīcas," teica Mortensons. "Ak Bars" titula sezonā viņš 55 spēlēs sakrāja 47 punktus. Pēc tam sekoja viena sezona "Linkoping" rindās, līdz viņš pievienojās Sanktpēterburgas SKA, ar ko 2015. gadā vēlreiz izcīnīja Gagarina kausu.

"Patiesībā man nevajadzēja nonākt SKA. Bija panākta vienošanās ar Maskavas "Dynamo", taču klubs tika aizvērts. Līgumi palika, karājoties gaisā, un SKA izlēma desmit spēlētājus paņemt pie sevis." 2011./12. gada sezonā Mortensons bija KHL rezultatīvākais ārzemnieks, 54 spēlē tiekot pie 61 punkta. Tāpat viņam bija līgas labākais lietderības koeficients, plus zviedrs saņēma balvu kā lielākais džentlmenis.

Pēc Gagarina kausa izcīnīšanas Mortensona ģimenē bija gaidāms pieaugums, tāpēc tika izlemts par došanos uz Šveici, pievienojoties "Lugano". Tur viņš pavadīja divas sezonas, tad atgriezās "Linkoping" komandā, bet karjeras pēdējās divas sezonas aizvadīja Zviedrija otrajā līgā, kur tāpat atzīmējās ar ļoti labu statistiku – 103 spēles un 94 punkti.

KHL vēsturē Mortensons ir trešais rezultatīvākais zviedrs (239 punkti). Viņam priekšā atrodas tikai Līnuss Ūmarks (353) un Līnuss Videls (249).

Izmantotie resursi:
https://hockeysverige.se/2020/04/12...