Sanktpēterburgas "SKA" pieci neveiksmju iemesli

Sanktpēterburgas "SKA" pirmajā KHL sezonā, pateicoties veiksmīgam sezonas sākumam, izcīnīja 100 punktus un ierindojās astotajā vietā regulārās sezonas noslēguma tabulā, šosezon veicās krietni labāk, jo tika izcīnīti 122 punkti un labākās Rietumu konferences komandas gods (otrā vieta KHL). Taču pirmajā gadījumā sezona beidzās pēc trim spēlēm, jo tika atzīts Maskavas "Spartak" pārākums un arī šosezon "SKA" ir tuvu tam, lai brīvdienas viņiem sāktos krietni agrāk nekā tas bija ieplānots. Kur tad ir problēma?

Pirmkārt, hokeja pasaulē ir tāds termins "ne "play-off" komanda". Ja par kādu no KHL komandām to var teikt, tad "SKA" ir pirmie pretendenti uz šādu titulu. Ko tas nozīmē? Neko citu kā to, ka komanda, neskatoties uz veiksmīgu (parasti - dominējošu) spēli regulārajā sezonā, izslēgšanas spēlēs nespēj parādīt, principā, neko. Nacionālajā hokeja līgā (NHL) ilgus gadus šāda komanda bija Otavas "Senators", bet nu, pēclokauta ērā, šo stafeti no viņiem ir pārņēmuši Sanhosē "Sharks", kuri katru gadu ir vieni no galvenajiem favorītiem uz Lorda Stenlija balvu, bet beigās, kausa finālsērijas laikā, vienīgās nūjas, kuras "Sharks" spēlētāji ņem rokās ir domātas golfa spēlei.

Iemesli šādām neveiksmēm var būt dažādi, taču galvenais ir raksturs. "Play-off" spēles ir raksturu cīņas, tajās cīnās "veči" ar garām bārdām, kuri, protams, saprāta robežās, ir gatavi iet līdz pēdējam, lai izcīnītu galveno balvu. Vai kas tāds ir novērots "SKA" spēlē? Vienīgais ko man izdevās saskatīt ir tas, ka spēlē veči un viņiem ir bārdas. Tālāk visas līdzības beidzas. Sanktpēterburgas komandas spēlē nav spēka spēles, nav vēlmes "sisties". Viņi, acīmredzot, vēlas pretiniekus "apspēlēt", kad vajag "izsist", "izgrūstīt", "iebakstīt" utt. Diemžēl, bet izslēgšanas spēles tā nav regulārās sezonas "pastaiga", tās ir asinis un milzīga gribēšana uzvarēt. "SKA" ir (bija) milzīga vēlme visus (vismaz pirmajās kārtās) ātri apspēlēt un gaidīt, kad viņiem tiks pasniegts Gagarina kauss.

Kas tieši Sanktpēterburgas "SKA" spēlē ir/bija ne tā? Kā zināms, "SKA" ir "tehniķu" komanda, kuriem iebakstīts gols nemaz par golu neskaitās. Visu vajag izspēlēt, lai ir skaisti. Izslēgšanas spēlēs gan vajag mazliet savādāk – vajag iet uz vārtiem un mest, mest un vēlreiz mest. "SKA" uzbrukums vairāk vai mazāk "gāja pa riņķi", nebija plānveidīgas virzīšanās uz vārtiem vairākos līmeņos. Tāpat nebija uzspiestas spēka spēles. Rīgas "Dinamo", izskatās, mazliet apjukuši, kad ik pa laikam mēģina pielietot spēka paņēmienu vai spēlēt agresīvi, bet "SKA" nemaz nemēģina atbildēt. Mārtiņa Cipuļa un Nilsa Ekmana incidents tam kalpo kā pats uzskatāmākais piemērs. Vienīgais spēka spēles apzīmējums bija epizodiska un viļņveidīga Sanktpēterburgas komandas spēlētāju gāšanās virsū Edgaram Masaļskim, kas, kā izrādījās vairāk palīdzēja "Dinamo" komandai, jo radās papildus laiks elpas atvilkšanai.

Kā iemesls tam (spēka un agresīvās spēles trūkumam), protams, var būt komandas vecums, jo lielākā daļa komandas līderu jau, būsim atklāti, savas labākās sezonas jau ir aizvadījuši, pašlaik viņi vairāk vai mazāk, bet grib skaisti pabeigt profesionālā sportista karjeru – ar dažām veiksmīgām sezonām lieliskā komandā. Līdz ar to arī motivācija arī ir cita – tā vairs nav "par katru cenu jāizcīna tituls", drīzāk "jācīnās līdz galam, kā sanāks, redzēsim". Sevišķi īstas motivācijas trūkums ir redzams "play-off" pirmajā kārtā, pret konferences 8. komandu.

Tāpat varētu pievērsties arī komandas vārtsarga, Roberta Eša spēlei. Kā stāsta paši spēlētāji, tad "vārtsargs ir puse no komandas". Vai Ešs šādu spēli rādīja? Nē. Slikti, principā, jau arī nebija, taču tajās dažās reālajās vārtu gūšanas epizodēs, ko rīdzinieki noorganizēja pie "SKA" vārtiem, Roberts nospēlēja nepārliecinoši. Un ja "puse komandas" spēlē nepārliecinoši, tad otrai pusei pārliecība no tā arī nerodas. Ja vēl atceras to kāpēc un kā Ešs aizgāja no NHL, tad šaubas par to, ka sērijas atlikušajā daļā viņš varēs "apgriezt" savu spēli un būt komandas līderis, tomēr ir visai lielas.

Visbeidzot, komandas taktika. Bez tās nevar uzvarēt nevienā spēlē, sevišķi izslēgšanas spēļu turnīrā. Vispirms jau jāsaka, ka man pārsteigums bija Berija Smita spēles plāns kā tāds, tas, ka viņš, NHL "play-off" spēļu veterāns, neliek saviem "padotajiem" spēlēt agresīvāk, aktīvāk, t.i., neliek labot iepriekšaprakstītās kļūdas. Ja tā bija "nevarība", tad te viss ir skaidrs ("Dinamo" sestdienas uzvara visu procesu tikai paātrinās), ja apzināta taktika (atceroties to kā "SKA" spēlēja pret "Dinamo", kad pretinieki spēlēja agresīvi 1:4 un kā kad – "akadēmiski" 8:1), tad šī taktika ir izgāzusies un Smitam steidzami ir jādomā kas jauns.

Protams, jāpiebilst, ka arī Rīgas "Dinamo" spēle nebūt nav ideāla un ja viņi grib pabeigt šo sēriju jau sestdien, komandai būs jānoskaņojas un jānoorganizējas daudz augstākā līmenī. Gan spēles taktikas, gan psiholoģiski, jo, kā jau minēju, "play-off" ir raksturu cīņa.

Visu rezumējot var pateikt to, ka Rīgas "Dinamo" ir unikāla iespēja pirmo reizi komandas vēsturē pārvarēt KHL izslēgšanas spēļu turnīra pirmo kārtu, savukārt Sanktpēterburgas "SKA" būs krietni "jālauž" sava spēle ja viņi šosezon vēl vēlas redzēt Rīgas "Dinamo" komandu pilsētā pie Ņevas krastiem.