Hosa: "Man galvenā dāvana ir veselība!"

„Sporta studijas” filmēšanas grupa pie Piņķu halles bija ieradusies jau pusdeviņos sestdienas rītā. Treniņš uz ledus sākas pulksten desmitos, bet Marsels Hosa tomēr jau bija atbraucis ātrāk. „Parasti ierodos hallē desmit minūtes pirms došanās uz sporta zāli – iesildīšanās treniņš mums sākas pulksten 8.45. Pēc tam ir ledus treniņš un pēc tā vēl palieku un patrenēju savu metienu.” Marsels arī rādīja, kā pats sagatavo nūjas. Celties agri no rīta esot pavisam normāli un pie tā ir pierasts. „Citi ierodas vēl agrāk, lai šeit padzertu kafiju. Es parasti no rītiem neko īpaši daudz neēdu, parasti vēlāk tikai launagu un pusdienas. Es tad labāk pagatavoju nūjas vai eju uz trenažieriem. Obligāti ir jābūt hallē 45 minūtes pirms ledus treniņa, man ekipējuma uzvilkšanai nepieciešamas 20 minūtes. Dažreiz arī pirms treniņa ir neliela masāža.”

Piņķu ledus hallē jau bija jūtama Ziemassvētku noskaņa, jo notika fotosesija un hokejisti paši iejutās dažādās lomās. Marsels Hosa teica, ka viņam vislabākā Ziemassvētku dāvana būtu laba veselība. Savu komentāru izteica arī „Dinamo” galvenais treneris Jūliuss Šuplers. Viņš nemaz nebrīnoties, ka Hosa pašlaik ir labākais vārtu guvējs visā līgā. „Es zinu viņa spējas, Hosa ir labs bombardieris un cerēsim, ka viņš tādā stilā izturēs līdz sezonas beigām. Svarīga ir arī veiksme. Par disciplīnu? Katrs hokejists ir arī cilvēks un viņam ir tiesības uz privāto dzīvi. Domāju, ka šogad ar viņa disciplīnu viss ir kārtībā, Marsels ir visu sapratis. Mums gan ir lielas prasības , tāpat lieli sodi par pārkāpumiem, bet tā ir mūsu iekšējā lieta un negribu par to runāt plašāk.”

Sestdienas treniņš Piņķos ir ļoti smags, bet arī pēc tā KHL labākais vārtu guvējs Marsels Hosa paliek uz ledus, lai vēl patrenētu savu metienu. Tā tas notiekot gandrīz vienmēr. „Ja ir ļoti daudz slidots, tad izdaru maz metienu, pārējos gadījumos aptuveni simtu. Tas atkarīgs no manas pašsajūtas.” Kā tas notiek, Hosa to demonstrēja arī skatītājiem – viens padod ripas un Marsels tik met pa vārtiem bez ripas apstādināšanas. Hosam patīkot mest no dažādiem punktiem, arī slidojumā. Kas hokejistam nepatīk? „ Pēc brīvdienām parasti ir ļoti smagi treniņi un reizēm tā lielā slidošana apnīk. Katram jau gadās dienas, kad jūties saguris, bet tā jau man patīk smagi trenēties. Ja man kas īpaši nepatīk, tad tā ir ilgā slidošana vēl pēc smagiem treniņiem, bet arī tā ir vajadzīga kondīcijas uzlabošanai.”

Marsels Hosa atzina, ka savā otrajā sezonā Rīgas „Dinamo” ir savas karjeras augstākajā punktā. „Šeit daudz spēlēju un iegūstu pārliecību, tas gan ir pavisam cits hokejs, salīdzinot ar Ziemeļameriku, bet man patīk.” Hosa pastāstīja, ka jau 16 gadu vecumā palicis Amerikā un tad trīs gadus spēlējis junioros Portlendā. Vēlāk nodraftēja Monreālas „Canadiens” un nākamos trīs gadus pavadījis starp galveno komandu un fārmklubu. ”Dažkārt mēs īsti nesapratāmies, ko mēs īsti viens no otra gribam. Mans labākais laiks NHL bija Ņujorkas „Rangers”, kad spēlēju kopā ar Jaromiru Jāgru, komandā kopā bija septiņi čehu spēlētāji un mēs labi pavadījām laiku.” Pēc diviem ar pus gadiem gan Hosu aizmainīja uz Fīniksu. Patīkama vieta, bet hokeja ziņā tik labi negāja, neiekļuvām play-off un Marsels sācis meklēt citus variantus, līdz nonāca Rīgā.” Mans varonis ir vecākais brālis Marians, es gan nezinu, kā viņš uztver mani. Slovākijā cilvēkiem patīk hokejs, īpaši mūsu mājās Trenčīnā. Tā ir īsta hokeja pilsēta un cilvēki mūs pazīst.” Kā jau visi brāļi, arī Hosas bērnībā ir savā starpā kāvušies. Parasti strīdi bijuši par mājas tīrīšanu – puse bijusi jātīra Marianam un otra puse – Marselam. ”Es gan atceros, ka viņš bija jau nopelnījis kādu naudu un aicināja mani iztīrīt arī savu mājas daļu un par to Marians man labi samaksāja.”

Ārpus hokeja Marselam patīkot skatīties pirmo formulu. Ja nespēlētu hokeju, varbūt būtu mēģinājis kļūt par pilotu. Tāpat saistot arī dīdžeja profesija, īpaši patīkot deju mūzika un dīdžejs Tiesto.

Runājot par hokeju, Marsels vēl nebūt sevi neuzskata par pašu pilnību. „Vajadzētu kļūt nedaudz ātrākam un vēl jāuzlabo metiens, tas jātrenē visu laiku.” Daudzi komandā smejoties, ka Marsels daudzas ripas iemetis jau tukšos vārtos. „Es laikam īstajā brīdī esmu īstajā vietā, jo neviens jau neraksta, kā iemeti, tas ir gols un viss.” Viņaprāt, jāmāk lasīt spēli un jāgaida izdevība, dažkārt jābūt arī nekrietnam. Pasaulē esot ļoti daudz lielisku spēlētāju, kā labākos Hosa nosauca Ovečkinu, Krosbiju un Malkinu. Esot joprojām jauni puiši, bet rāda atzīstamu klasi.

Beigās tika runāts arī par gaidāmajām olimpiskajām spēlēm Vankūverā. Marsels ļoti gaidot Slovākijas spēli pret Latviju, kaut arī pašam vēl neesot droša vieta sastāvā. „Olimpiskās spēles ir kas īpašs, visa tā atmosfēra. Ja viss notiks kā plānots, ceru uzspēlēt kopā ar savu brāli”.

Latvijā Marselam patīkot, Rīga ir eiropeiska pilsēta, cilvēki runā angliski, bet Krievijā šajā ziņā esot grūti. Par konfliktu pērn ar Viesturu Koziolu Hosa sacīja, ka neesot jau bijis gluži tā, kā Koziols to pasniedzis. Pēc sezonas esot izrunājušies, un viss ir kārtībā. „Esmu šeit, un lietas ir mainījušās.” Par nākotni vēl esot pārāk agri runāt. Vispirms jāaizvada šī sezona, un Marsels negribēja prognozēt, kur viņš pats spēlēšot nākamajā sezonā. Viņam neesot kādas citas iemīļotas komandas KHL, bet vēlreiz uzspēlēt kopā ar Jāgru gan gribētos. „Ja NHL , tad sapnis būtu spēlēt vienā komandā ar brāli Marianu. Viņam gan pašlaik ir tāda jauno spēlētāju komanda. Varbūt Marianam ar trešo piegājienu beidzot izdosies iegūt Stenlija kausu.”

Hokejists atzina, ka cilvēki jau vispār bieži jaucot viņu ar Marianu un otrādi. „Tā tas ir, un pie tā jau esmu pieradis.”

Informāciju sagatavoja
LTV Sports