Ābols: "Runāsim par aizsardzību, bet…"

Noslēdzies KHL regulārais čempionāts. Ko varat teikt par otro "Dinamo" komandas sezonu šajā līgā?
Galvenais uzdevums ir izpildīts, esam iekļuvuši izslēgšanas spēlēs un sezonu noteikti jāvērtē ar plus zīmi. Jā, sezonas sākums bija ļoti vājš, bet ja skatāmies pēc decembra pauzes, tad viss ir kārtībā. Par posmu kopš decembra pauzes puišu priekšā jānoņem cepures. Finiša spurts pirms Vankūveras olimpiskajām spēlēm, Olimpiāde un spēles tagad – tā ir neiedomājama slodze, jācer, ka arī "play-off" turnīrā mēs savu vārdu spēsim pateikt.

Par neveiksmīgo sezonas sākumu runāts ļoti daudz. Kāds ir jūsu viedoklis par šo tēmu?
Šobrīd par to ir pāragri spriest. Kad sezona būs noslēgusies, ar treneriem sēdīsimies un analizēsim, kas izdarīts pareizi un, kur esam kļūdījušies. Mans subjektīvais viedoklis neveiksmīgajam sezonas sākumam ir tāds, ka pārbaudes spēlēs par maz izmantojām jaunos hokejistus. Visas pārbaudes spēles aizvadījām ar tiem spēlētājiem par kuriem bijām pietiekami droši. Uzskatu, ka varējām vairāk paeksperimentēt, atsevišķās spēlēs par daudz spēlējām uz rezultātu. Manuprāt, vajadzēja dot iespējas sevi pierādīt jaunajiem – Straupem, Jekimovam, iespējams, vēl kāds mierīgi varēja spēlēt. Nebūtu visus apspēlējuši, bet būtu atpūtinājuši tos spēlētājus par kuriem bijām droši.

Ar ko šī sezona atšķiras no pirmās?
Lai arī pagājušajā sezonā vietu "play-off" turnīrā bijām garantējuši savlaicīgi un it kā spēlējām stabilāk, gūto un zaudēto vārtu attiecība mums vienubrīd bija pat mīnus 20. Šosezon pēc regulārā čempionāta šis rādītājs mums ir tikai mīnus viens. Lai arī kā sezonas laikā ir locīta tēma par ārzemnieku izvēli, cipari rāda, ka šosezon uzbrukumā esam spēlējuši krietni labāk.

Ar ko izskaidrojami ievērojamie kritumi spēles laikā?
Jā, kaut kur lasīju, ka viens no mūsu pēdējiem izbraukumiem tika nodēvēts par "Dinamo validola braucienu". Spēli vienā līmenī nospēlēt ir ļoti grūti, taču tādu vienu iemeslu nestabilajai spēlei nevaru atrast. Gribu gan pateikt, ka brīdī, kad mūs visi kritizēja statistikas radītajā "pēc pirmā perioda" bijām astotajā līdz desmitajā vietā, pirms pēdējās spēles Ufā šajā radītājā bijām piektie. Tas, ka daudzi iepriekš uzskatīja, ka esam sliktā formā nav pareizi. Kā tad mēs, slikti sākot, varētu labi beigt spēles un izraut uzvaras maču trešajos periodos?

Lielākā daļa komandas izlases sastāvā spēlēja Vankūveras olimpiskajās spēlēs. Cik gatavi sezonas noslēgumam no Kanādas atgriezās spēlētāji? Par šo laikam vislabāk runā rezultāti, ja?
Tas ir pārsteidzoši, cik labi puiši izskatījās pēdējās trijās spēlēs. Pēc Vankūveras bija pāris dienu pauze un uzreiz devāmies izbraukumā. Jā, vislabāk, protams, uz šo jautājumu atbildēt ar spēļu rezultātiem. Uzskatu, ka pēdējās trīs spēles mēs aizvadījām ar ļoti labiem pretiniekiem, visas šīs komandas noteikti ir virs vidējā KHL līmeņa. Uzvarējām Omskā, Astanā un arī Ufā spēlējām saturīgu hokeju. Manuprāt, lielākais pluss visā šajā ir tas, ka pēdējo spēli Vankūverā čaļi aizvadīja ļoti labā līmenī un es personīgi to vērtēju ar plus zīmi. Ja pēdējo maču Olimpiādē mūsējie būtu zaudējuši, piemēram, ar 1:8, tad uz puišiem tas būtu atstājis daudz lielāku iespaidu, negatīvā ziņā. Komanda bija tuvu tam, lai sagādātu sensāciju, taču drusku pietrūka.

Kā vērtējat izlases spēli olimpiskajās spēlēs un kas pietrūka, lai tā tiktu pie kādas uzvaras?
Spēlētājiem, kuri nekad nav spēlējuši uz mazajiem laukumiem, divās dienās to iemācīties ir nereāli. Pašam nav sanācis spēlēt uz mazajiem laukumiem, taču aprunājoties ar Sandi un Kārli (Ozoliņu un Skrastiņu), saprotu, ka tā ir pavisam cita spēle. Spēle ar krieviem nemaz nebija zemē metama, ja neskaita pāris epizodes, kurās īsā laikā zaudējām vairākus vārtus, arī pret čehiem pirmā spēle bija labā līmenī. Pirms spēles ar slovākiem mūsējie nespēja atjaunoties, Slovākijas izlase izskatījās krietni svaigāka. Par otro spēli pret čehiem varu teikt tikai tos labākos vārdus. Pēc Vankūveras aprunājoties ar čaļiem sapratu, ka izšķirošais bijis mazie laukumi. Tas pats Kristaps Sotnieks uz tāda izmēra laukumiem spēlēja pirmo reizi. Cepuri nost Sašas Ņiživija priekšā, bet arī viņš Kanādā izskatījās ne tik labi kā uz Eiropas lielajiem laukumiem. Zonas tur ir nedaudz garākas, bet šaurāka, vidus zona mazajos laukumos ir ļoti maza… Hokejs ir un paliek hokejs, bet princips un spēles būtība pavisam cita. Kāpēc krievi tik slikti nospēlēja pret kanādiešiem? Arī viņiem bija grūti pārslēgties uz mazajiem laukumiem, lai arī viņi lielākā daļa uz mazā izmēra laukumiem spēlējuši daudz vairāk.

Pēdējā spēlē vārtos stājās Martins Pruseks. Kāpēc treneri pieņēma šādu lēmumu? Spēle izšķiroša un pēdējās spēlēs Edgars Masaļskis bija spēlējis pietiekami stabili.
Edgaram pēdējā laikā ir bijusi ļoti liela slodze. Iedevām Edgaram brīvdienu mačā pret Astanu, Martins nospēlēja veiksmīgi un tāpēc spēlēja arī vakar (saruna notika pirmdien).

Vai ir skaidrs, kurš stāvēs vārtos pirmajā mačā pret "SKA" un vai joprojām Masaļski varam saukt par "Dinamo" pirmo vārtsargu?
Man ir savs viedoklis, kuram būtu jāstāv pirmajā spēlē, bet koleģiāli ar Šupleru par to vēl neesam runājuši, tāpēc savu viedokli pagaidām paturēšu pie sevis. Treneriem vienmēr ir patīkami, ka komandā ir divi labi vārtsargi un pirms spēles var palauzīt galvu, kuru likt vārtos un šobrīd mums tieši tā arī ir. Par pēdējām spēlēm Martinam grūti kaut ko pārmest.

"SKA" komandu šosezon izdevies apspēlēt tikai vienā mačā no četriem. Kas jāizdara, lai "play-off" spēlēs izdotos pacīnīties par uzvarām?
Viņu galvenais ierocis ir komandas pirmais uzbrukuma trijnieks – Čajaneks, Sušinskis un Jašins, kā arī spēle vairākumā. Ja spēsim apturēt šo trijotni un nepelnīsim nevajadzīgus noraidījumus, domāju, ka mums ir izredzes cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Nedrīkstam ļaut iespēlēties arī viņu vārtsargam Ešam. Ja viņš noķers spēli, tad nebūs viegli. Viņš ir labs, taču ļoti nervozs un ļoti ekspansīvs vārtsargs un tas viņam bieži traucē. Esmu novērojis, ka pēdējo sezonu laikā, svarīgākajās spēlēs viņš nespēj parādīt savu labāko sniegumu.

Mūsu spēks noteikti būs Marsels Hosa, kurš knapi esot paspējis uz lidmašīnu, kas jau bija gatava pacelties, lai dotos uz Omsku… Kā spēlētājs, kurš nav normāli atjaunojies pēc Olimpiādes un smagajiem pārlidojumiem, pret "Avangard" prata uztaisīt visu spēli?
Jā, mēs jau sēdējām lidmašīnā, lai dotos uz Omsku, kad Marsels nosēdās ar lidmašīnu no Varšavas. Viņš nebija gulējis vairāk kā divas diennaktis, mūsu menedžeri atrada ātrāko iespēju kā viņam pārkāpt no lidmašīnas uz lidmašīnu un Marsels varēja būt kopā ar mums šajā pēdējā izbraukumā. "MVD" kluba vadība bija neizpratnē, kā mums bija izdevies jau uz pirmo spēli izķertHosu, jo pārējie slovāki savās komandās atgriezās vēlāk. Jautājums par nogurumu un negulēšanu noteikti jāuzdod pašam Marselam, taču spēlē pret "Avangard" viņš izskatījās pietiekami "ņiprs". Kā viņam tas izdevās, man nav skaidrs, kā var tik ātri atjaunoties un gūt divus vārtus, kuri mums atnesa uzvaru.

Kas nākamajā sezonā metīs ripas pretinieku vārtos, ja Marsela sastāvā vairs nebūs?
Šobrīd par to pāragri spriest. Pagaidām nedrīkstam domāt par nākamo sezonu, jākoncentrējas šai. Ārī šīs sezonas sākumā visi pārdzīvoja, ka pie mums vairs nespēlē Elisons, Hartigans un Vestkots… Jā, viņi aizvadīja labu sezonu, bet jāatzīst, ka viņi bija atraduši mūsu komandu. Jā, Elisonam un Vestkotam arī šosezon iet labi, bet Hartigana statistika no pagājušās sezonas atpaliek ļoti jūtami.

Kā pāris teikumos varētu raksturot Rīgas "Dinamo" spēles stilu šajā sezonā?
Tā viennozīmīgi to grūti noraksturot. Visu laiku runājam, ka mums jāspēlē no aizsardzības, taču tā tas nebūt nenotiek. Ja tā būtu, tad mums būtu krietni mazāk ielaisto vārtu. Šobrīd varu teikt, ka spēlējam paši un ļaujam to darīt arī citiem. Izslēgšanas spēlēs mums jāuzlabo spēle aizsardzībā, citādi būs ļoti grūti. Vakar lidmašīnā smējāmies – labs izbraukums 14:12. Izslēgšanas spēlēs tā nedrīkstēs!

Un noslēgumā neliela prognoze. Kas spēlēs KHL finālā?
Divas no tām komandām, kuras trešdien un ceturtdien sāks izslēgšanas spēles (smejas).

Tātad bez prognozēm ja?
Kas zina, saņemsimies un uztaisīsim brīnumu! Runāsim par aizsardzību, bet ko gan tas dod, ja katrā spēlē varam iemest par vieniem vārtiem vairāk, nekā pretinieki. Ja veiksme būs ar mums, tad varam paveikt brīnumus!

To gan laikam novēlēt tagad nebūtu pareizi…
Jā, labāk ne.