Latvijas izlase čempionātu pabeidz ar trešo "sauso" zaudējumu pēc kārtas
Šovakar 2012. gada pasaules čempionātu hokejā 10. vietā pabeidza Latvijas izlase. Tas kļuva skaidrs pēc tam, kad latvieši nespēja gūt vārtus trešo spēli pēc kārtas un ar 0:4 piekāpās mājiniekiem zviedriem. Latvijas valstsvienība neguva vārtus pēdējās 216:05 čempionāta minūtēs.
Latvijas izlases pēdējā spēle 2012. gada pasaules čempionātā sākās ar gaidītu un likumsakarīgu mājinieku pārsvaru. Taču vārtos droši darbojās pirmo reizi karjerā spēli sākušais Māris Jučers, tāpēc latvieši iedzinējos nonāca tikai 5. minūtē. Ievadā aizmigušie Latvijas hokejisti ļāva zviedru uzbrucējam Luī Ēriksonam vārtu priekšā netraucētam stāvēt vairāk nekā piecas sekundes.
Zviedrijas izlases rezultatīvākais spēlētājs beidzot sagaidīja piespēli no aizvārtes un viegli atklāja spēles rezultātu – 1:0. Savukārt mūsējie pie pirmā metiena tika 9. minūtē, kad pretuzbrukumā Kaspars Daugaviņš pārbaudīja zviedru vārtsarga Viktora Fasta modrību. Aizmidzis viņš nebija, jo ripu atvairīja.
13. minūtē Ronalds Ķēniņš uz zilās līnijas apzaga mājinieku aizsargu un izprovocēja skaitlisko vairākumu. Latvieši uzbruka saturīgi, bija tuvu vārtu guvumam, divas minūtes aizvadīja tikai zviedru zonā, taču panāk izlīdzinājumu nespēja. Tūdaļ mājinieki nodemonstrēja, kā jāizmanto spēlētāja pārsvars.
Vien septiņas sekundes pēc Daugaviņa noraidījuma 2:0 panāca Jākobs Silfverberjs. Jučers nenoturēja rezultatīvā aizsarga Ērika Karlsona mesto ripu, un to no vārtu līnijas, neskatoties uz Georgija Pujaca pretestību, vārtos ieraidīja Silfverberjs. Tādējādi pēc 20 minūtēm bija 2:0 Zviedrijas valstsvienības labā.
Lai gan otro periodu mūsējie sāka daudz aktīvāk nekā sāncenši, 23. minūtē rezultāts varēja kļūt 3:0 mājinieku labā. Pēc zviedru kapteiņa Daniela Alfrēdsona metiena trāpīja pa vārtu pārlikti, tad atsitās pret Jučera muguru un ripoja latviešu vārtos. Neticamā veidā izglābt paspēja aizsargs Jānis Andersons, izsitot ripu no vārtu līnijas!
Savukārt 30. minūtē spēles vērotāji kļuva par lieciniekiem, iespējams, čempionāta labākajam spēka paņēmieniem. Kaspars Saulietis devās ārā no aizsardzības zonas, bet nepamanīja virsū lidojošo aizsargu Niklasu Krūnvalu, kurš klasiskajā stilā izslēdza Saulieti no spēles.
Arī šajā trešdaļā zviedri guva vārtus un realizēja skaitlisko vairākumu. Otro noraidījumu spēlē nopelnīja Daugaviņš. Pēc Alfrēdsona piespēles no vidējas distances spēcīgi vārtu stūrī trāpīja Henriks Seterberjs – 3:0.
Trešdaļas beigās bija atklātais hokejs. Pretuzbrukumā Miķelis Rēdlihs trāpīja pa zviedru vārtu stabiņu, pēc minūtes mūsējos glāba pārliktnis. Par spīti iespaidīgajam mājinieku spiedienam, rezultāts nemainījās – pirms noslēdzošajām 20 minūtēm bija 3:0 Zviedrijas izlases labā.
Pēdējā Latvijas izlases trešdaļa čempionātā palika ar asumiem. Pēc iemetiena Andris Džeriņš izsita pretinieka nūju, sekojošajā epizodē zviedrus pārmācīt gribēja Daugaviņš. Ja viņam pretinieku atrast neizdevās, 50. minūtē 5+20 soda minūtes par kautiņu saņēma uzbrucējs Koba Jass. Saknes bija meklējamas divas minūtes iepriekš.
Latvijas izlases uzbrucējs izdarīja labu spēka paņēmienu pret NHL rezultatīvāko aizsargu Karlsonu. Zviedram tas nepatika, tādēļ viņš devās pārmācīt sāncensi. Tiesneši ātri ugunsgrēku nodzēsa, noraidot abus hokejistus. Pēc atgriešanās laukumā Jass uzreiz devās virsū Karlsonam, pārsitot viņa lūpu un nopelnot biļeti uz ģērbtuvēm.
Zviedrijas izlase realizēja arī trešo vairākumu pēc kārtas. Jučers atvairīja trīs ļoti bīstamus zviedru metienus, taču atlēkušo ripu no vārtu priekšas iemeta ar lauztu degunu spēlējošais Jūhans Fransēns – 4:0. Pateicoties Jučera lieliskajai reakcijai, rezultāts vairs nemainījās.
Tādējādi Latvijas valstsvienība pasaules čempionātu pabeidza ar trešo "sauso" zaudējumu pēc kārtas. Kopumā mūsējie nespēja gūt vārtus pēdējās 216 minūtēs un piecās sekundēs turnīrā.
Par labāko spēlē atzina aizsargu Andersonu. Savukārt par trim turnīra labākajiem hokejistiem Latvijas izlasē nosauca Pujacu, Ķēniņu un Miku Indraši.
Latvijas izlasei ceļš mājup, savukārt zviedriem ceturtdaļfināls pret Čehijas valstsvienību.
Latvijas izlases sastāvs
Māris Jučers (Ervīns Muštukovs); Guntis Galviņš – Krišjānis Rēdlihs, Jānis Sprukts – Ronalds Ķēniņš – Miks Indrašis; Oskars Bārtulis – Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš – Kaspars Daugaviņš – Miķelis Rēdlihs; Kristaps Sotnieks – Geogijs Pujacs, Aleksejs Širokovs – Mārtiņš Cipulis – Gints Meija; Rodrigo Laviņš – Jānis Andersons, Kaspars Saulietis – Juris Štāls – Koba Jass.
Pasaules čempionāts hokejā. S apakšgrupa
Zviedrija – Latvija 4:0 (2:0, 1:0, 1:0)
Vārti: 04:39 Ēriksons (Seterberjs, Fransēns) 1:0, 14:40 Silfverberjs (Karlsons, Bekstrēms, vair.) 2:0, 33:45 Seterberjs (Alfrēdsons, vair.) 3:0, 52:18 Fransēns (Seterberjs, Karlsons, vair.) 4:0
Soda minūtes: 6:33
Metieni: 44:22
Vārtsargi: Viktors Fasts – Māris Jučers
S grupas tabula
V | Komanda | S | U | UP | ZP | Z | Vārti | P |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|
1. | Krievija | 7 | 7 | 0 | 0 | 0 | 27:8 | 21 |
2. | Zviedrija | 7 | 5 | 0 | 0 | 1 | 29:15 | 18 |
3. | Čehija | 7 | 4 | 1 | 0 | 2 | 24:11 | 14 |
4. | Norvēģija | 7 | 4 | 0 | 1 | 2 | 33:19 | 13 |
5. | Latvija | 7 | 2 | 0 | 0 | 4 | 11:19 | 6 |
6. | Vācija | 7 | 2 | 0 | 0 | 5 | 14:31 | 6 |
7. | Dānija | 7 | 1 | 0 | 1 | 5 | 13:23 | 4 |
8. | Itālija | 7 | 0 | 1 | 0 | 6 | 6:31 | 2 |
+1 [+] [-]
Vienmēr var nospēlēt labāk,bet pozīcija ir uzlabota un tas jau vien ir ļoti labs sasniegums..
no citiem rakstiem klausoties daudzu komentārus kauns paliek par itkā saucamajeim līdz jutējiem..kritika ir laba lieta,bet ja tas jau aiziet nekaunība tad piedodiet...
iepriekš nobrēktais Miķelis,Sprukts un kaspars ,šie spēlētāji citām valstvienībām bija galvenais uzdevums ,lai to neitralizētu...iznāca labi līdz ar to arī rezultāts pret Norvēģiem un Dāņiem izpalika!
Par šovakara spēli tiešām nevar teikt daudz sliktus vārdus..spēlētāji nepadevās un pat 3/3 izdevās laba ofensīva uz Zviedru vārtiem plus asumi no Daugaviņa puses un beigās noslēgums Jassa izpildijumā
piekrītu tiem kuri domāja, ka nevajadzēja uzbrukt no muguras,bet tajā pašā laikā sākuma epizodē bija līdzīgi pēc iegrūšanas bortā uzrezi negaidīti Karlsons gribēja pavicināties
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+10 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
[+] [-]
vēl jau tie nolādētie vārtu stabiņi pret NOR un Den pēc tiem arī ielaidām un garīgi sabrukām pēc tam jau nesanāca atgūties līdz ar to apbēdināti LV izlases fani un no heiteru puses nesmuki izteicieni..
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
bet kopumā komanda izskatijās pēc lošu bara
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Top 10 Niklas Kronwall Hits (HD)
- YouTube
-3 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+6 [+] [-]
Bet runajot par Kobes - Karlsona incidentu - tiesnesi nolohojas. Pec Jasa speka panemiena, Karlsons nesavaldijas un vinam uzbruka, par ko vajadzeja iedot zviedram 2 minutes. Un moments butu izsmelts.
Un bravurigi noradot Jasam, ka pec 2 minutem bus runasana, bet beigas mizeligi slidinoties prom - tadu ricibu NHL neverte augstu, tur par vardiem atbild.
Ta ka nevajag te Jasam braukt auguma - abiem vajadzeja iedot pa 5 min (ne jau 1 Kobe kavas), un Jasam sliktakaja gadijuma 2 minutes klat ka instigatoram.
[+] [-]
[+] [-]
Lai gan sekla mums redze, ja domājam, ka sports un politika + vēsture nav saistītas lietas!
+2 [+] [-]
Lai to izdarītu ir vajadzīgs nobriedis, saspēlējies pamatsastāvs + rezervisti, kuri var aizstāt bez kvalitātes krituma pamatsastāva spēlētāju jebkurā brīdī + konkrētām pozīcijām un uzdevumiem piemeklētus augstas klases izpildītājus. Treneru korpusu, augstas klases stratēģi un taktiķi, ļoti perfektu skautu-selekcionāru. Par pārējo personālu [fiziskās sagatavotības treneris, individuālās sagatavotības treneri, ekipējuma menedžeris, medicīna, farmakoloģija, rehabilitācija, psihologs, u.c.] varam nerunāt, tiem arī jābūt pieklājīgā, augstā līmenī. Vai DR akcionāri var pavilkt šādu greznību vismaz 3 sezonu garumā? To mēs nezinam.
Ko mēs zinam. DR balstās uz LV spēlētāju pleciem + pieaicinātie leģionāri konkrētu uzdevumu veikšanai [snaiperi] vai konkrētas pozīcijas pastiprināšanai [vārtsargs, centri, aizsargi kreiļi]. Zinam arī, ka Latvijas spēlētāji ir nesagatavoti šādam līmenim, vajadzīgs ilgs laiks, lai paaugstinātu viņu individuālo meistarību [ar ko DR neviens īpaši nenodarbojas], uzlabotu fizisko formu [izturība + muskuļu masa (netiek audzēta)], iemācītu ātri domāt, pieņemt pareizos lēmumus un atrasties uz laukuma vajadzīgajā, pareizajā vietā (pozicionālā spēle, gadās, ka paši treneri īsti nejēdz tās lietas), tātad, vienvārdsakot izdarīt visu to, ko Latvijas bērnu un jaunatnes treneru zieds nebija un nav spējīgs izdarīt 10-15 gadu laikā. Šo iemeslu dēļ vietējiem spēlētājiem tiek atvēlētas vietas, pa lielam, 3. un 4. maiņā, bet 1. un 2. maiņas sastāvu miksē no leģionāriem un vietējiem, labākajiem spēlētājiem, kuri (gan vieni, gan otri) tiek pirkti, salīdzinoši par nelielu samaksu [par leģionāriem, tā kā nav skauta-selekcionāra, ne vienmēr šī plinte izšauj]. Kad vietējie spēlētāji, protams arī leģionāri, sasniedz daudz maz pieklājīgu meistarības līmeni un/vai uzrāda KHL līgai atbilstoši labu statistiku, viņi par labāku samaksu pamet, ja tā varētu teikt, dzimto klubu, jo tas nav spējīgs samaksāt pieprasīto naudiņu (L.Dārziņs, M.Rēdlihs, J.Sprukts, M.Hossa un būs citi). Palikušie vietējie spēlētāji nav gatavi ieņemt atbrīvojušās vietas pirmajās divās maiņās, jo tam nav gatavoti. Sākas riņķa dancis no jauna, meklējam daudz maz sakarīgus, sagatavotus vietējos spēlētājus (Kanādas un ASV junioru līgas, AHL vai NHL mūžīgos kandidātus (Sprukts, Karsums, Rēdlihi) vai pensionārus (Ņiživijs, Laviņš, Reķis), iespēlējam tos pirmajās maiņās un pienāk laiks, viņi arī pamet DR klubu lielākas peļņas dzīti vai nu vecuma nespēka dēļ, bet zemāko maiņu spēlētāji, kā mīņājas uz vietas savā meistarībā, tā arī paliek sliktākajā gadījumā LAČ līmeņa spēlētāji, labākā - BAČ (bet ne vadošie). Šāda veida scenārijam, īpaši akcionāriem neiespringstot (ja nu vienīgi naudas meklēšanā), vajag katru gadu nodrošināt viena līmeņa budžetu, noalgot trenerus viduvējības, uztaisīt skaļu PR (ar pašslavināšanu, pasludinot sevi par vienīgajiem Latvijas hokeja glābējiem) un ripo ritentiņ no kalna, nāc dumais skatītāj' uz tribīnēm par Latvijas algām neadekvātām, anormālām biļešu cenām. Varbūt 1x 100 gados šis slotaskāts izšaus un DR sasniegs Gagarinas kausa finālu, varbūt, bet cerība mirst pēdējā.
Neesmu pārliecināts, ka šāda rīcība attaisnosies un Latvijas hokejs izlīdīs no stagnācijas. Nav ticības, ka pie šāda scenārija, katru gadu kāds no LV spēlētājiem tiks citos KHL klubos, ja arī tiks, tad ne jau vadošajās pozīcijās (Cipulis, Širokovs), bet tādu auļotāju mums pašiem pilna pak@ļa (kas spēlē ne augstāk, kā 3.maiņā). Protams, kopumā Latvijas hokejam tas nāk tikai par labu, ka viņi tiek citos KHL klubos, bet kāpēc tādas pirmspensijas viduvējības ir jāņem atpakaļ DR sastāvā (Cipulis, Pujacs, Reķis, murgoja par Vasiļjevu), tas gan nav saprotams.